5. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

JUBILĀRI LATVIJĀ

1978. gadā Šons Ani - Latvijā dzīvojošais horeogrāfs, uzņēmuma "Orec entertainment" īpašnieks.

1977. gadā Gundars Grasbergs - Latvijas Nacionālā teātra aktieris.

1969. gadā Agris Balodis - bijušais VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes loceklis.

1967. gadā Dagnis Čākurs - SIA "Liepkalni" īpašnieks un vadītājs.

1961. gadā Andris Ameriks - Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs un Rīgas domes valdošās koalīcijas partijas "Gods kalpot Rīgai" vadītājs.

1957. gadā Andris Rava - AS "Smiltenes piens" valdes loceklis.

1957. gadā Uģis Grūbe - zvērināts advokāts.

JUBILĀRI PASAULĒ

1987. gadā Anna Čakvetadze - krievu tenisiste

1977. gadā Braiens Berārds - amerikāņu hokejists.

1976. gadā Šarūns Jasikevičs - lietuviešu basketbolists.

1974. gadā Eva Mendesa - amerikāņu aktrise.

1974. gadā Jenss Jeremijs - vācu futbolists.

1974. gadā Mets Lukass - angļu komiķis ("Little Britain"), rakstnieks un aktieris.

1970. gadā Džons Frušante - amerikāņu mūziķis ("Red Hot Chili Peppers").

1952. gadā Alans Klārks - britu taustiņinstrumentālists ("Dire Straits").

1949. gadā Francs Jozefs Jungs - bijušais Vācijas aizsardzības ministrs.

1948. gadā Edijs Grants - britu mūziķis.

1942. gadā Felipe Gonsaless Markess - bijušais Spānijas premjerministrs.

1934. gadā Daniels Kānemans - izraēliešu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts.

1922. gadā Pjērs Paolo Pazolīni - itāļu rakstnieks un kinorežisors (miris 1975.gadā).

1918. gadā Džeimss Tobins - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts (miris 2002.gadā).

1898. gadā Džou Eņlai - Ķīnas premjerministrs (miris 1976.gadā).

1873. gadā Ūlavs Bjālands - norvēģu slēpotājs un dabas pētnieks (miris 1961.gadā).

1871. gadā Roza Luksemburga - poļu revolucionāre (mirusi 1919.gadā).

1696. gadā Džovanni Batista Tjepolo - itāļu gleznotājs un gravieris, viens no lielākajiem 18.gadsimta Venēcijas skolas pārstāvjiem (miris 1770.gadā).

NOTIKUMI LATVIJĀ

2007. gadā Latvijas nepilsoņi beidzot varēja doties uz Norvēģiju bez vīzas.

2007. gadā Latvijā pirmo reizi tikko dzimušam bērnam bez skalpeļa tiek veikta sirds kambara paplašināšanas operācija.

2006. gadā turpinās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte ASV, kur viņa ieradusies, lai pārrunātu Latvijas un ASV politisko un ekonomisko dialogu, kā arī novembrī Rīgā gaidāmo NATO galotņu sanāksmi. Valsts prezidente tiekas ar latviešu kopienām Vašingtonā un Bostonā.

2005. gadā noslēdzas ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa darba vizīte Vašingtonā, kuras mērķis ir veicināt divpusējo sadarbību starp ASV un Latvijas uzņēmējiem.

2004. gadā partija "Jaunais laiks" (JL) paziņo, ka ir atteikusies no tās līdera Einara Repšes kandidatūras Ministru prezidenta amatam un viņa vietā valdības vadītāja amatā iesaka Saeimas JL frakcijas priekšsēdētāju Krišjāni Kariņu. JL grib atsākt sarunas par valdības veidošanu ar apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, Zaļo un zemnieku savienību un Tautas partiju, lai izveidotu stabilu labēju valdību. Šāds solis ir novēlots, jo Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga jau 20.februārī Ministru prezidenta amatam nominējusi Zaļo un zemnieku savienības deputātu Induli Emsi. 9.martā Saeima ārkārtas sēdē apstiprina Emša vadīto Ministru kabinetu, kuru veido Zaļo un zemnieku savienība, Tautas partija un Latvijas Pirmā partija.

2003. gadā Latvijas Juristu biedrības prezidijs, izskatot jautājumu par pirmstermiņa Valsts prezidenta vēlēšanu atbilstību Satversmei, sniedz atzinumu, ka 12.martā plānotās Valsts prezidenta vēlēšanas uzskatāmas par Satversmes pārkāpumu, jo, no vienas puses, tās notiktu pirms termiņa, bet, no otras, - tā tiek nelikumīgi saīsināts pašreizējā Valsts prezidenta pilnvaru termiņš.

2002. gadā Ministru kabinets pieņem noteikumus par aptieku un to filiāļu izvietojuma kritērijiem, kas izstrādāti saskaņā ar Farmācijas likumu. Tie nosaka aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritērijus, ko ņem vērā, piešķirot speciālu atļauju jeb licenci aptiekas atvēršanai un darbībai. Normatīvais akts neattiecas uz jau atvērtu aptieku darbību.

2002. gadā notiek nevalstisko organizāciju (NVO) iniciatīvas grupas bērnu tiesību aizsardzības jomā organizētā NVO koalīcijas "Bērnu tiesību aizsardzībai" dibināšanas sapulce.

2001. gadā valdību veidojošo partiju koalīcijas padome noraida deputāta Romāna Mežecka priekšlikumu izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju cīņai pret narkotiku tirdzniecību un izplatību.

2001. gadā noslēdzas Harija Liepiņa fonda un Dailes teātra rīkotā skatītāju aptauja, kurā par populārāko Dailes teātra aktieri tiek atzīts aktieris Artūrs Skrastiņš.

2000. gadā Latvijas Nacionālajā operā tiek pasniegtas deviņas Lielās mūzikas balvas par 1999.gada spilgtāko sniegumu mūzikā. Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu latviešu mūzikā saņem komponists Ādolfs Skulte.

1999. gadā Latvijas Zāģmateriālu eksporta uzņēmumu asociācija tiek uzņemta Eiropas Koksnes tirgotāju asociācijā.

1999. gadā Gaiļezera slimnīcas 20 gadu jubilejas svinību ietvaros tiek atklāts Gaiļezera slimnīcas vēstures muzejs.

1999. gadā tiek nodibināta kooperatīva sabiedrība "Latvijas Cūku audzētāju asociācija". Par tās padomes priekšsēdētāju tiek ievēlēts SIA "Ulbroka" vadītājs Aivars Kokts.

1998. gadā Latvijas vēstniecībai Maskavā tiek iesniegta Krievijas virsnieku apvienības petīcija, kurā pausts virsnieku viedoklis par situāciju cilvēktiesību jomā Latvijā, kā arī notiek pikets pie Latvijas vēstniecības ēkas Maskavā. Piketētāji protestē pret nepilsoņu tiesību neievērošanu Latvijā, kā arī veco cilvēku slikto materiālo stāvokli.

1998. gadā Saeima pieņem likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, kas turpmāk regulē pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdali, lai pašvaldībām radītu līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei.

1562. gadā Gothards Ketlers Rīgas pilī Polijas kņazam Radzivilam oficiāli nododot Livonijas ordeņa varas atribūtus, pretī saņem Kurzemes hercoga kroni, tādējādi kļūstot par pirmo Kurzemes hercogu un Polijas vasali.

1263. gadā Romas kūrija par Kurzemes bīskapu ieceļ Verdas Edmundu.

NOTIKUMI PASAULĒ

2013. gadā 58 gadu vecumā mirst ar vēzi sirgstošais Venecuēlas prezidents Ugo Čavess, kurš atradās pie varas 14 gadus.

2002. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs paziņo par tērauda importa tarifu ieviešanu, lai aizsargātu vietējos ražotājus.

2000. gadā 37 gadu vecumā mirst franču pornozvaigzne Lolo Ferrari, kas vislabāk pazīstama ar savām "pasaulē lielākajām krūtīm", kuru apkārtmērs bija 130 cm. Lai to sasniegtu, sieviete pārcieta gandrīz 20 dažādas ķirurģiskas operācijas.

2000. gadā Izraēla nolemj līdz jūlijam izvest savus spēkus no Libānas.

1993. gadā pēc atkārtotas pieķeršanas dopinga lietošanā kanādiešu sprinteris Bens Džonsons tiek diskvalificēts uz mūžu.

1989. gadā "Time Inc" un "Warner Communications" vienojas apvienoties, radot pasaulē vadošo mediju un izklaides gigantu.

1982. gadā Padomju Savienības satelīts "Venera 14" piezemējas uz planētas Venēra.

1973. gadā gaisā virs Francijas saduras divas Spānijas lidmašīnas, bojā ejot 68 cilvēkiem. Avārija notika laikā, kad Francijā streikoja gaisa satiksmes kontrolieri.

1970. gadā 45 pasaules valstīs stājas spēkā Kodolieroču neizplatīšanas līgums.

1956. gadā ASV Augstākā tiesa apstiprina rasu segregācijas aizliegumu valsts skolās, koledžās un universitātēs.

1953. gadā mirst Padomju Savienības diktators Josifs Staļins, kurš pie varas atradās trīs gadu desmitus.

1953. gadā mirst krievu komponists Sergejs Prokofjevs.

1953. gadā mirst amerikāņu scenārists Hermans Mankevics, kas sarakstījis scenārijus tādām filmām kā "Citizen Kane", "The Wizard of Oz" un citām.

1946. gadā Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils uzrunā Vestminsteres koledžā ASV pirmo reizi piemin jēdzienu "dzelzs priekškars", runājot par Eiropas pēckara sadalījumu.

1940. gadā Padomju Savienības politbirojs paraksta rīkojumu par sagūstīto poļu inteliģences un karagūstekņu nogalināšanu. Izpildot šo rīkojumu, no 1940.gada 3.aprīļa padomju armija Katiņas mežā nogalināja vairāk nekā 25 000 poļu armijas virsnieku, policijas virsnieku, ārstu, profesoru un priesteru, kas tika sagūstīti pēc padomju armijas iebrukuma Polijā 1939.gadā.

1933. gadā ASV prezidents Frenklins Rūzvelts "lielās depresijas" laikā pasludina "banku brīvdienu", slēdzot valstī visas bankas un iesaldējot visas finanšu transakcijas.

1933. gadā parlamenta vēlēšanās Vācijā nacionālsociālisti iegūst 44% balsu.

1931. gadā Lielbritānijas gubernators Indijā paraksta Deli paktu ar Mahātmu Gandiju, piekrītot pamieram Gandija pilsoniskās nepakļaušanās kampaņā pret britu pārvaldi.

1918. gadā Padomju Krievija pārceļ nacionālo galvaspilsētu no Petrogradas (Sanktpēterburgas) uz Maskavu.

1916. gadā pie Brazīlijas krastiem uz klintīm uzskrien Spānijas okeāna laineris "Principe de Asturias", kas nogrimst dažu minūšu laikā. No 588 cilvēkiem, kas atradās uz klāja, traģēdijā gāja bojā 445 cilvēki.

1905. gadā Krievijas spēki sāk atkāpties no Mandžūrijas pēc 100 000 karavīru zaudēšanas trīs dienās.

1868. gadā Milānas "La Scala" operā pirmizrādi piedzīvo Arigo Boito opera "Mefistofelis".

1836. gadā amerikāņu inženieris Semjuels Kolts izstrādā pirmo plašai ražošanai paredzēto revolveri (34. kalibra).

1824. gadā Anglija oficiāli piesaka karu Birmai, aizsākot Pirmo Birmas karu.

Kasjauns.lv / LETA / Foto: no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva