No Rīgas līdz Liepājai un atpakaļ: Ieva Epnere izstādē pēta dzīves ritmu un atmiņas
Čehova teātra galerijā 9. jūnijā plkst. 13.00 tiks atklāta mākslinieces Ievas Epneres personālizstāde "Otrdiena", kas Rīgas Fotogrāfijas biennāles ietvaros aicina ielūkoties autores personīgajā pieredzē, atmiņās un dzīves cikliskumā, ko veido regulārais ceļš starp Rīgu un Liepāju.
Fotogrāfiju sērijas impulss ir autores katru nedēļu mērotais ceļš maršrutā “Rīga–Liepāja–Rīga”. Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā māksliniece vada Audiovizuālās mākslas nodaļu un pasniedz stundas. Viņa atgriežas vietā, kur glabājas ģimenes vēsture un personīgās atmiņas. Nepārtrauktās kustības ciklā otrdiena ir brīdis pirms atgriešanās Rīgā pie ģimenes, kas autorei kļūst par koncentrēta radošā darba dienu un vienīgo iespēju būt pašai ar sevi.
Tieši dzīves cikliskuma apzināšanās atsedz starptelpas un starplaikus ikdienas kustības ritmā; tajos pašrefleksija kļūst par mākslas darba radīšanas impulsu, nodrošinot mākslinieciskās prakses dzīvotspēju. Vienlaikus “Otrdiena” konceptuāli turpina Epneres 2025. gadā aizsākto fotogrāfiju sēriju “Es vēlos, kaut varētu Tev pateikt / Es vēlos, kaut Tu varētu man pateikt”, kurā personīgā pieredze kļūst par piekļuvi plašākai identitātes un atmiņas izpētei.
Šīs fotogrāfijas vēsta par konkrētas ģimenes vēsturi, taču kā kopums tās fiksē plašākas kolektīvās atmiņas. Tieši attēlu un to paplašināto robežu materialitāte ir būtisks aspekts Ievas Epneres līdzšinējā darbībā. Izstādes norises vieta Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra galerijā spoguļo cikliskuma pamattēzi: darbu izvietojums telpas skatlogā nostāda skatītāju punktā, kurā vērojums ļauj izstādītajiem darbiem atklāties secīgi, pakāpeniski.
Skatītājs sastopas ar atsevišķā un individuālā nospiedumu, tomēr caur attēlu kustības nepārtrauktību, kas kļūst arī par izstādes struktūras pamatuzstādījumu, tiek jauktas trauslās robežas starp dziļi personīgo un publisko.
Ieva Epnere (1977) ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu (2001) un Vizuālās komunikācijas nodaļu (2003), kā arī pēcdiploma studijas HISK, Ģentē (2012). Ievas Epneres mākslinieciskā prakse koncentrējas uz identitātes, atmiņas un vēstures tēmu izpēti. Viņa strādā ar dažādiem medijiem, tostarp video, fotogrāfiju, tekstilmākslu un instalāciju mākslu, bieži iekļaujot personiskus un kolektīvus naratīvus, lai radītu dziļu un introspektīvu pieredzi skatītājam.
Epneres stilistiskajā pieejā dokumentāls stāstījums savijas ar vizuālo dzeju, kā arī spēju precīzi atklāt tēmas būtību, iezīmējot to plašākā sociālā un vēsturiskā kontekstā. 2019. gadā viņa saņēma Purvīša balvu par darbu “Dzīvo atmiņu jūra”. 2019./2020. gadā Epnerei tika piešķirta Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta (DAAD) “Mākslinieki Berlīnē” viena gada programmas stipendija. Rezidences laikā DAAD neatkarīgajā izdevniecībā BOM DIA BOA TARDE BOA NOITE (Berlīne) tika publicēta viņas grāmata “Rīgas cirks”. 2025. gadā Epneres filma “Laidi” saņēma nomināciju Latvijas Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” kategorijā “Labākā īsfilma”. Izstādes kuratore ir RFB – NEXT 2025 konkursa “Jaunais kurators!” balvas ieguvēja Roberta Atraste.
