Profesors Kārlis Trušinskis iziet sabiedrībā ar aktiera Jāņa Skaņa bijušo vedeklu
Medicīnas doktors, invazīvais kardiologs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Kārlis Trušinskis (49), kas līdz šim pasākumos lielākoties redzēts kopā ar aktrisēm, nesen Dailes teātrī ieradās ar kolēģi iz mediķu vidus, vēsta žurnāls "Kas Jauns".
Teātra izrādes "Kaukāziešu krīta aplis" pirmizrāde Dailes teātrī
Dailes teātrī 24. martā pirmizrādi piedzīvoja iestudējums "Kaukāziešu krīta aplis", kuras pamatā ir Bertolta Brehta luga un to iestudējis gruzīnu ...
Skatīt "Kaukāziešu krīta apļa" pirmizrādi Dailes teātrī allaž galantais sirds ārsts Kārlis Trušinskis devās divatā ar vienu no Latvijā augstāk vērtētām endokrinoloģēm Ilzi Konrādi, kas ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja un Rīgas Stradiņa universitātes profesore.
Jau daudzus gadus Kārlis Trušinskis cītīgi seko līdzi kultūras norisēm un ar interesi apmeklē teju visus lielākos galvaspilsētas notikumus. Īpaši tuva ārstam ir kino un teātra māksla. Šajā nozarē kardiologam ir arī plaša pazīšanās – draugu lokā ir daudz aktieru un mākslinieku –, un bieži vien pirmizrādēs izskatīgais Trušinskis sastopams kopā ar skaistām un talantīgām aktrisēm, kā Ivetu Poli, Zani Aļļēnu, Rēziju Kalniņu un citām. Taču šoreiz Kārļa pavadone bija kolēģe ārste Ilze Konrāde, kurai dramaturģiju pārzinošā Trušinska kompānija iziešanai bija kā odziņa uz kūkas. Arī izrāde "Kaukāziešu krīta aplis" abiem bija gājusi pie sirds.
Četri gadi pēc mīļotā vīra pēkšņā zaudējuma
"Kas Jauns" jau vēstīja, ka pirms četriem gadiem Ilze Konrāde piedzīvoja lielu traģēdiju – pāragri zaudēja vīru restauratoru Uldi Skani, kura tēvs ir leģendārais aktieris Jānis Skanis. Pēkšņā nāve Uldi piemeklēja 42 gadu vecumā. Kopš tā laika ārste Ilze Konrāde sāpes remdēja, pastiprināti nododoties darbam, taču kultūras pasākumus mēdza pa reizei apmeklēt kopā ar kādu no draudzenēm.
Intervijā "Kas Jauns" aktieris Jānis Skanis pērn stāstīja, ka ar dēla atraitni Ilzi Konrādi uztur ciešu un siltu kontaktu. “Abiem aizvien vēl jātiek šim zaudējumam pāri. Satiekamies vai sazvanāmies, viņa atskrien pie mums iedzert tēju, un tad izkratām viens otram sirdi. Es saku: “Ilze, man ir tik daudz darbu…” Un viņa atbild: “Vai, man iet vēl trakāk.” Mums abiem ir daudz darāmā. Ilze daudz strādā, kā galvu iebāž smiltīs darbā, lai nebūtu jāskumst. Jā, es arī visu laiku uz viņu skatos, un reizēm ir sajūta, ka abi tā kā sacenšamies, jo darbs ir patvērums… Nesatraucos, jo saprotu, ka šajā dzīves periodā tas ir vajadzīgs un ka tas būs pārejoši. Kad sazvanāmies nevaļīgākos brīžos, vienmēr norunājam, ka nepazaudēsim viens otru. Cik varu, tik stutēju gan materiāli, gan fiziski, gan garīgi. Tas ir vajadzīgs, un tā ir jābūt, jo šis laiks ir svētīgs profesionālai izaugsmei. Es par viņu ļoti priecājos. Un manu veselību Ilzīte ļoti uzpasē. Viņa vispār ir tāds cilvēks, kas par savējiem stāvēs un kritīs, tajā brīdī par sevi vispār nedomājot. Viņa ir viens no tiem lielajiem cilvēkiem, uz kuriem turas pasaule,” sirsnīgi sacīja Jānis Skanis.
“Kad vien izdodas saplānot, uz kapiņiem Strenčos pie Ulda braucam kopā. Pie viena apraugām arī māju, ko Ilze ceļ Strenčos. Uldis ļoti mīlēja Strenčus, tur viņš pie vecātēva pavadīja daudzas vasaras bērnībā. Vēlāk uz turieni veda Ilzi, un arī viņa šo vietu sajuta kā sirdij ļoti tuvu. Māju viņi ar Uldi kādreiz sapņoja šai pilsētiņā būvēt kopā. Bet Ilze to tagad dara pati. Tik aizkustinoši liela un patiesa bija viņu mīlestība,” teica Jānis Skanis.
