Sveicam dzimšanas dienā Andri Biedriņu un citus jubilārus!

Jubilāri Latvijā

1987. gadā Ingars Ivanovs - volejbolists, 2004. gada Eiropas U-18 čempionāta bronzas medaļas ieguvējs pārī ar Jāni Šmēdiņu.

1986. gadā Andris Biedriņš - bijušais basketbolists.

1971. gadā Ilze Urbāne - flautiste.

1965. gadā Uldis Leiškalns - baritons un politiķis.

1957. gadā Henriks Danusēvičs - ilggadējs Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents.

1937. gadā Felikss Deičs - režisors (miris 2019. gadā).

1937. gadā Vladislavs Grišins - mākslinieks (miris 2023. gadā).

1894. gadā Ēvalds Valters - latviešu strēlnieks, Dailes teātra aktieris (miris 1994. gadā).

1893. gadā Jānis Gregors - virsleitnants, 5. Zemgales strēlnieku pulka komandieris, Kureļa grupas štāba adjutants (miris 1944. gadā).

1876. gadā Kārlis Goppers - Latvijas armijas ģenerālis, Latviešu strēlnieku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris (nošauts 1941.gada 25.martā).

1870. gadā Teodors Grīnbergs - latviešu luterāņu mācītājs, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas otrais bīskaps, pirmais arhibīskaps, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps un trimdas darbinieks (miris 1962. gadā).

1862. gadā Jānis Misiņš - bibliofils un bibliogrāfs, Latvijas zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs (miris 1945.gada 17.janvārī).

Jubilāri pasaulē

1985. gadā Stefans Lambjēls - šveiciešu daiļslidotājs un treneris.

1982. gadā Davids Ferrers - spāņu tenisists, trīskārtējs Deivisa kausa ieguvējs.

1977. gadā Maikls Fasbenders - vācu/īru aktieris.

1971. gadā Tods Vudbridžs - austrāliešu tenisists.

1966. gadā Tedijs Šeringems - angļu futbolists.

1961. gadā Kristofers Melonijs - amerikāņu aktieris.

1960. gadā Linfords Kristijs - britu vieglatlēts, olimpiskais un pasaules čempions 100 metru skrējienā.

1952. gadā Leons Vilkesons - amerikāņu ģitārists ("Lynyrd Skynyrd", miris 2001.gadā).

1942. gadā Leons Rasels - amerikāņu pianists, ģitārists, komponists (miris 2016. gadā).

1939. gadā Mārvins Geijs - amerikāņu dziedātājs (miris 1984.gadā).

1928. gadā Seržs Gensbūrs - franču dziedātājs un aktieris (miris 1991.gadā).

1914. gadā Aleks Giness - angļu aktieris (miris 2000.gadā).

1891. gadā Makss Ernsts - vācu gleznotājs, tēlnieks, grafiķis un dzejnieks. Viens no dadaisma un sirreālisma kustības pamatlicējiem (miris 1976. gadā).

1875. gadā Volters Kraislers - amerikāņu autoinženieris, kompānijas "Chrysler" dibinātājs (miris 1940.gadā).

1862. gadā Nikolas Murejs Batlers - Kolumbijas universitātes prezidents, Nobela miera prēmijas laureāts (miris 1947.gadā).

1841. gadā Klemāns Aders - franču inženieris, aviācijas pionieris (miris 1926.gadā).

1840. gadā Emils Zolā - franču rakstnieks (miris 1902.gadā).

1805. gadā Hanss Kristians Andersens - dāņu rakstnieks (miris 1875.gadā).

1725. gadā Džakomo Kazanova - itāļu siržu lauzējs un rakstnieks (miris 1798.gadā).

742. gadā Kārlis Lielais - franku karalis (miris 814.gadā).

Notikumi Latvijā

2011. gadā Valsts prezidents Valdis Zatlers vizītes ASV laikā Vašingtonā piedalās un saka runu Apvienotās Amerikas Baltiešu nacionālās komitejas 50 gadu jubilejas konferencē.

2009. gadā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) Rīgā rīko skolotāju protesta gājienu, kurā piedalās vismaz 10 000 cilvēku. Protesta akcija tiek rīkota, lai paustu neapmierinātību ar finansējuma samazinājumu nozarē, tostarp valdības lēmumu samazināt darba samaksu izglītības un zinātnes nozarē strādājošajiem. Gājienu atbalsta Latvijas Māsu arodbiedrība, Latvijas Zinātnieku savienības valde un Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, politiskās apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcija, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija un apvienība "VISI", kā arī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, taču pret to iebilst Latvijas Skolotāju kongresa valde.

2007. gadā darbu sāk Valsts speciālās izglītības centrs. Tā darbības mērķis ir sekmēt izglītojamo spējām, veselībai un attīstībai atbilstošas izglītības ieguvi, kā arī koordinēt speciālās izglītības atbalsta sistēmas darbību Latvijā.

2007. gadā, lai atbalstītu nevalstiskās organizācijas (NVO), to projektus un stiprinātu to kapacitāti, Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar Norvēģijas Karalistes vēstniecību un biedrību "Latvijas Pilsoniskā alianse" atklāj Nevalstisko organizāciju fondu.

2007. gadā tiek apmierināta pirmā no deviņām Rīgas apgabaltiesas tiesvedībā esošajām prasībām, kurās lūgts piedzīt iespaidīgas morālā kaitējuma kompensācijas no Iekšlietu ministrijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta saistībā ar 1997.gadā notikušo Talsu traģēdiju, kurā 19 metru augstumā lūstot un krītot autopacēlāja grozam, dzīvību zaudēja deviņi bērni.

2007. gadā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sāk pārveidot iedzīvotāju uzskaites un migrācijas procesa dokumentācijas arhīvu elektroniskajā formātā.

2006. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga dodas valsts vizītē uz Moldovu, lai stiprinātu abu valstu politisko un ekonomisko sadarbību, kā arī lai nodotu Latvijas reformu pieredzi.

2004. gadā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Ministru prezidents Indulis Emsis kopīgi paraksta rīkojumu, kas paredz Stratēģiskās analīzes komisijas izveidošanu. Komisija tiek veidota, lai "ar starpdisciplināriem, uz nākotni vērstiem pētījumiem veidotu ilglaicīgu skatījumu uz Latvijas valsts un sabiedrības attīstību mūsdienu starptautisko procesu kontekstā". Par komisijas priekšsēdētāju tiek iecelta politoloģe Žaneta Ozoliņa.

2004. gadā pie NATO galvenās mītnes Briselē svinīgā ceremonijā līdz ar citu sešu jauno alianses dalībvalstu - Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas simboliem tiek pacelts arī Latvijas karogs. Rīgā notiek svinīga goda sardzes maiņa un ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa, pie Rīgas pils tiek pacelts NATO karogs. Par godu Latvijas uzņemšanai NATO notiek Saeimas svinīgā sēde un vainagu nolikšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos.

2003. gadā Latvijas Hokeja federācija un AS "Aldaris" paraksta līgumu, kura izpildes laikā "Aldaris" nākamo triju gadu laikā piešķir federācijai 200 000 latu, kas tiks novirzīti jauno hokejistu profesionālās kvalifikācijas celšanai, Latvijas izlases atjaunošanai un valstsvienības sagatavošanai 2006.gada pasaules čempionātam.

2003. gadā Ministru prezidents Einars Repše paraksta rīkojumu par Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka Armanda Kalniņa atbrīvošanu no amata par pilnvaru prettiesisku izmantošanu. Premjers šādu lēmumu pieņem, iepazīstoties ar izmeklēšanas komisijas slēdzienu disciplinārlietā, kas ierosināta pret Kalniņu.

2003. gadā viņsaulē aiziet kinorežisors Ansis Epners (dzimis 1937. gadā).

2002. gadā Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars un Ukrainas CVK priekšsēdētājs Mihailo Rjabecs Kijevā paraksta vienošanos par abu valstu sadarbību vēlēšanu organizēšanā.

2001. gadā Centrālā vēlēšanu komisija izsludina atkārtotas pašvaldību vēlēšanas Bauskas rajona Viesturu pagastā un Preiļu novadā. Atkārtotas vēlēšanas šajās pašvaldībās bija jāizsludina atbilstoši Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumam, jo spēkā stājušies tiesas spriedumi, ar kuriem vēlēšanās pieļauto likumpārkāpumu dēļ atcelti vietējo vēlēšanu komisiju lēmumi par 11.marta vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu.

2000. gadā oficiālā vizītē Latviju apmeklē NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Veslijs Klarks.

1998. gadā naktī Rīgā, Peitavas ielā 6/8, pie ebreju sinagogas notiek sprādziens. Pēc tā 2.aprīlī iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers uz laiku atstādina no amata Valsts policijas priekšnieku ģenerāli Aldi Lieljuksi un valsts sekretāru Andri Stari.

Notikumi pasaulē

2016. gadā Kalnu Karabahā atsākās apšaudes starp armēņu un Azerbaidžānas spēkiem. Mēneša laikā sadursmēs dzīvību zaudē vairāk nekā 100 cilvēku.

2015. gadā islāmistu grupējuma "Shebab" kaujinieku sarīkotā slaktiņā Garisas universitātē Kenijas ziemeļaustrumos tiek nogalināti 148 cilvēki, lielākoties studenti.

2013. gadā ANO Ģenerālā asambleja apstiprina pirmo globālo konvencionālo ieroču tirdzniecības līgumu. Tā mērķis ir likt valstīm izveidot nacionālu kontroles mehānismu pār ieroču eksportu.

2012. gadā plaģiātisma skandāla dēļ no amata atkāpjas Ungārijas prezidents Pāls Šmits.

2005. gadā 84 gadu vecumā mirst Romas katoļu pāvests Jānis Pāvils II.

1998. gadā Francijas tiesa piespriež desmit gadu cietumsodu Francijas nacistu kolaboracionistu valdības amatpersonai Morisam Paponam, atzīstot viņu par vainīgu līdzdalībā vairāku simtu ebreju deportāciju uz Vāciju organizēšanā. Lielākā daļa deportēto tika nogalināti nāves nometnēs.

1991. gadā visā Padomju Savienībā stājas spēkā pamata preču un sabiedriskā transporta cenu pieaugums par 200%.

1990. gadā Irākas prezidents Sadams Huseins draud apbērt pusi Izraēlas ar ķīmiskajiem ieročiem, ja tā pievienosies, kā viņš paziņoja, lielvaru sazvērestībai pret Irāku.

1989. gadā padomju līderis Mihails Gorbačovs ierodas Havanā un tiekas ar Kubas līderi Fidelu Kastro, lai uzlabotu saspīlētās attiecības.

1982. gadā Argentīna iebrūk Folklendu salās un gāž britu administrāciju, kas salas pārvaldīja kopš 1832.gada.

1975. gadā Kanādas pilsētā Toronto tiek pabeigts 553,33 metrus augstais komunikāciju tornis "CN Tower", kļūstot par tā brīža augstāko savrupstāvošo ēku.

1974. gadā mirst Francijas prezidents Žoržs Pompidu.

1960. gadā Francija paraksta vienošanos ar Madagaskaru, atzīstot salu par neatkarīgu valsti franču kopienā.

1930. gadā Haile Selasije tiek pasludināts par Etiopijas imperatoru.

1917. gadā ASV Kongresā sāk strādāt pirmā ievēlētā sieviete, pārstāve no Montanas štata.

1917. gadā ASV prezidents Vudro Vilsons lūdz ASV Kongresu pieteikt karu Vācijai.

1905. gadā oficiāli tiek atklāts Simplona dzelzceļa tunelis Alpos starp Šveici un Itāliju.

1902. gadā Losandželosā tiek atklāts ASV pirmais kinoteātris "Electric Theatre".

1810. gadā Napoleons Bonaparte salaulājas ar Austrijas erchercogieni Mariju Luīzi.

1801. gadā Lielbritānijas spēki Kopenhāgenas kaujā iznīcina Dānijas floti.

1453. gadā Osmaņu sultāna Mehmeda II spēki sāk Konstantinopoles aplenkumu. Pilsēta krīt 29. maijā.