90 gadu jubileju atzīmē aktrise Kima Novaka, svin arī dziedātājs Robijs Viljamss

Jubilāri Latvijā

1938. gadā Daumants Znatnajs - bijis Latvijas delegācijas vadītājs piecās olimpiskajās spēlēs, Latvijas Sporta veterānu savienības prezidents.

1939. gadā Romāns Apsītis - jurists, politiķis, Saeimas deputāts, bijis tiesībsargs, bijušais Satversmes tiesas tiesnesis (miris 2022. gadā).

1941. gadā Juris Zvirgzdiņš - prozaiķis, literāts.

1958. gadā Niks Matvejevs - dziedātājs (miris 2014. gadā).

1961. gadā Oļegs Karavajevs - bijušais futbola vārtsargs.

1972. gadā Jānis Žerdiņš - Latvijas Nacionālās operas baleta solists.

Jubilāri pasaulē

1766. gadā Tomass Maltuss - angļu demogrāfs un politiskais ekonomists (miris 1766.gadā).

1769. gadā Ivans Krilovs - krievu rakstnieks (miris 1844.gadā).

1873. gadā Fjodors Šaļapins - krievu operdziedātājs (miris 1938.gadā).

1879. gadā Sarodžini Naidu - indiešu brīvības cīnītāja (mirusi 1949.gadā).

1903. gadā Žoržs Simenons - beļģu rakstnieks (miris 1989.gadā).

1910. gadā Viljamss Šoklijs - amerikāņu fiziķis un izgudrotājs, Nobela prēmijas laureāts (miris 1989.gadā).

1933. gadā Kima Novaka - amerikāņu aktrise.

1944. gadā Stokarda Čeninga - amerikāņu aktrise.

1944. gadā Džerijs Springers - amerikāņu TV zvaigzne.

1950. gadā Pīters Geibriels - angļu mūziķis.

1956. gadā Pīters Huks - angļu basģitārists ("Joy Division" un "New Order").

1960. gadā Pjerluidži Kolina - itāliešu futbola tiesnesis.

1961. gadā Henrijs Rolinss - amerikāņu mūziķis.

1961. gadā Marks Kroufords - kanādiešu hokeja treneris.

1971. gadā Matss Sundins - zviedru hokejists.

1972. gadā Virgīlijs Alekna - lietuviešu vieglatlēts, divkārtējs olimpiskais un divkārtējs pasaules čempions.

1974. gadā Robijs Viljamss - angļu mūziķis.

1976. gadā Leslija Feista - kanādiešu dziedātāja.

1979. gadā Mena Suvari - amerikāņu aktrise.

1979. gadā Rafaels Markess - meksikāņu futbolists.

1994. gadā Memfiss Depajs - Nīderlandes futbolists, 2014. gada Pasaules kausa izcīņas bronzas godalgas ieguvējs.

Notikumi Latvijā

1457. gadā, tā kā šā gada 24.jūnijā beidz darboties 1450.gadā ar Novgorodu noslēgtais Hanzas pamiers, Valmierā sasauktā Livonijas pilsētu sanāksme nolemj uzsākt sarunas par tā pagarināšanu. To izdodas panākt tikai 1459.gadā, kad pēc Tērbatas un Rēveles rātes pārstāvju sarunām pamiers tiek pagarināts līdz 1465.gadam.

1906. gadā grupa latviešu, krievu un igauņu kaujinieku uzbrūk Krievijas Valsts bankas Helsingforsas nodaļai un konfiscē 150 000 rubļu, no kuriem policijai izdodas atrast vienu ceturto daļu. Nauda tiek izlietota ieroču iegādei ārzemēs.

1992. gadā Latvijas Republikas Ministru Padome dibina Nacionālo aizsardzības akadēmiju (NAA), par kuras pirmo priekšnieku un rektoru tiek iecelts pulkvedis Valdis Matīss. NAA sākotnēji tiek izvietota Mālpils lauksaimniecības tehnikuma telpās.

1998. gadā Liepājas rajona padomes priekšsēdētājs Modris Ekšteins un satiksmes ministrs Vilis Krištopans paraksta Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto līgumu par AS "Vaiņodes dzelzceļš" līnijas Liepāja-Vaiņode slēgšanu.

1999. gadā Liepājas teātrī muzicē pasaulslavenais dziedātājs Robertīno Loreti.

2001. gadā Rīgas dome pieņem lēmumu Pētera I pieminekli dāvināt Sanktpēterburgai saistībā ar šīs Krievijas pilsētas 300.gadadienu, kas gaidāma 2003.gadā, un balstoties uz 1997.gadā noslēgto abu pilsētu pašvaldību sadarbības līgumu.

 2003. gadā Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ņujorkā tiek nodibinātas diplomātiskās attiecības starp Latviju un Maurīcijas Republiku.

2003. gadā Augstākās tiesas Senāts, izskatot Aleksandra Laventa, Tāļa Freimaņa un Alvja Līduma krimināllietu, nolemj atcelt Rīgas apgabaltiesas kolēģijas 2001.gada 19.septembra spriedumu un lietu nodot jaunai iztiesāšanai tai pašai tiesai citā tiesnešu sastāvā. Šāds lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā "Lavents pret Latviju".

2003. gadā Latvijas Basketbola savienība nolemj uz diviem gadiem diskvalificēt dopinga lietošanā pieķerto čempionvienības basketbola kluba "Ventspils" spēlētāju Juri Umbraško.

2007. gadā AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" padomes sēdē par jauno padomes priekšsēdētāju tiek ievēlēts līdzšinējais satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks un LVRTC padomes loceklis Lauris Dripe.

Notikumi pasaulē

1542. gadā Anglijas karaļa Henrija VII piektajai sievai karalienei Katrīnai Hovardai tiek izpildīts nāvessods par valsts nodevību - laulības pārkāpšanu.

1575. gadā par Francijas karali tiek kronēts Anrī III.

1633. gadā Galileo Galilejs ierodas Romā, lai stātos inkvizīcijas tiesas priekšā.

1668. gadā Spānija atzīst Portugāles neatkarību.

1689. gadā Oranžas Viljams un skotu karaliene Mērija tiek pasludināti par Anglijas valdniekiem.

1866. gadā amerikāņu laupītājs Džese Džeimss un viņa banda pastrādā pirmo bankas laupīšanu ASV miera laiku vēsturē, aplaupot banku Libertijā, Misūri štatā.

1883. gadā miris vācu komponists Rihards Vāgners.

1894. gadā Ogists un Luī Limjēri patentē kinematogrāfu - kinokameras un projektora kombināciju.

1940. gadā krievu rakstnieks Mihails Bulgakovs nepilnu mēnesi pirms nāves pabeidz rakstīt romānu "Meistars un Margarita".

1945. gadā pēc 50 dienu aplenkuma nacistu okupētā Budapešta krīt padomju armijas rokās. Aplenkuma laikā bojā gāja 50 000 vācu karavīru.

1945. gadā Britu Gaisa spēki ar ASV armijas atbalstu sāk bombardēt Vācijas pilsētu Drēzdeni. Trīs dienu ilgās bombardēšanas laikā un tai sekojošos ugunsgrēkos Drēzdene tiek gandrīz pilnībā nopostīta.

1960. gadā Francija veic pirmo kodolizmēģinājumu.

1974. gadā Padomju Savienība deportē un atņem pilsonību rakstniekam Aleksandram Solžeņicinam, kurš apmetas uz dzīvi ASV. Solžeņicins Krievijā atgriezās 1994.gadā.

1975. gadā septiņus mēnešus pēc Turcijas spēku iebrukuma Kiprā salas ziemeļdaļa pasludina Kipras Turku federālās valsts izveidošanu.

1979. gadā 84 gadu vecumā mirst franču kinorežisors Žans Renuārs.

1984. gadā pēc Jurija Andropova nāves par Padomju Savienības Komunistiskās partijas ģenerālsekretāru kļūst Konstantīns Čerņenko.

1990. gadā milzīgi cilvēku pūļi Soveto pilsētā sagaida no cietuma atbrīvoto Dienvidāfrikas melnādaino pilsoņu tiesību aktīvistu Nelsonu Mandelu.

1991. gadā ASV spēki Persijas līča karā nomet divas lāzervadāmas bumbas uz bunkuru Bagdādes Amirijas rajonā, uzskatot, ka tas ir armijas bunkurs. Taču ASV bumbu mērķis izrādās ar irākiešu civiliedzīvotājiem pilna bumbu patvertne, kas tiek pilnībā sagrauta. Sprādzienā bojā gāja 314 irākiešu civiliedzīvotāji, ieskaitot 130 bērnus.

1996. gadā Nepālas maoisti paziņo par "tautas kara" uzsākšanu pret valsts monarhiju, aizsākot Nepālas pilsoņu karu.

2001. gadā amerikāniete Anna Bankrofta un norvēģiete Līva Arnesena kļūst par pirmajām sievietēm, kas uz slēpēm šķērsojušas Antarktiku, 90 dienu laikā pārvarot 2700 kilometrus.

2002. gadā Skotijas parlaments aizliedz lapsu medības.

2002. gadā Lielbritānijas karaliene Elizabete II piešķir bruņinieka statusu bijušajam Ņujorkas mēram Rūdolfam Džuliāni.

2004. gadā zem automašīnas uzstādītas bumbas sprādzienā Kataras galvaspilsētā Dohā iet bojā bijušais Čečenijas prezidents Zelimhans Jandarbijevs un divi viņa miesassargi. Viņa 12 gadus vecais dēls sprādzienā gūst nopietnus ievainojumus.

2008. gadā Austrālija pirmo reizi oficiāli atvainojas kontinenta pamatiedzīvotājiem par balto kolonistu nodarītajām pārestībām.

2014. gadā Beļģija kļūst par pirmo valsti pasaulē, kas attiecinājusi eitanāziju arī uz nepilngadīgajiem, neparedzot nekādus vecuma ierobežojumus.