Neticēsiet! Virkava, Razuma un Martinsone, Ķirsons un Godmanis - viņiem visiem jau 70

Žurnāla "Kas Jauns" apkopotie septiņdesmitgadnieki vizuāli ir tik dažādi, un pieļaujams, ka vien daļa no viņiem izskatu glābj ar muskuļus paralizējošajām botulīna injekcijām, grumbu aizpildīšanas filleriem vai savilkuši sejas ādu pie plastikas ķirurga. To, kādu lomu mūsu izskatā spēlē iedzimtība un cik liela ietekme ir ārējiem faktoriem un dzīvesveidam, "Kas Jauns" skaidro Baltijas Preventīvās medicīnas asociācijas prezidente un speciāliste Jana Janovska.

Kas paātrina novecošanu?

Ārste uzsver, ka to, cik jauneklīgi vai vecišķi izskatīsimies mūža otrajā pusē, tikai par aptuveni pieciem procentiem nosaka iedzimtība. Vairums apaļīgu cilvēku, kas lieko svaru noraksta uz gēniem, šādā veidā ērti atrunājas, jo, pēc Janas Janovskas rīcībā esošajiem datiem, iedzimta korpulence patiesībā ir ārkārtīgi reta parādība. Biežāk sastopami gadījumi, kad cilvēks uzņem lieko svaru vairogdziedzera problēmu – lēnas vielmaiņas – dēļ.

Ārste teic, ka mūsu platuma grādos lielāka loma izskatā ir eksogēniem jeb ārējiem faktoriem. Lielākais drauds ādai ir radiācija – tātad saule un solārijs –, smēķēšana, hronisks stress, kā arī konkrētas veselības problēmas.

“Hronoloģiskā novecošanās, kad ar katru šūnas dzīves ciklu šūnu gēnu telomerāzes samazinās un šūna pati iet bojā, ir fizioloģiski iekodēta novecošanās. Tā visiem ir gandrīz līdzīga, taču novecošanos jo īpaši paātrina eksogēnie faktori, kā ārējā vide, saule, ķīmiskās vielas, radiācija un tamlīdzīgi,” skaidro Jana Janovska, uzsverot, ka ādas paātrināto novecošanos provocējošie faktori ir arī endokrinopātijas, respektīvi vairogdziedzera, slimības, cukura diabēts, metabolais sindroms, kā arī centrāla tipa jeb vidukļa aptaukošanās. “Medicīniskie pētījumi apliecina, ka novecošanās procesu spēji paātrina arī izdegšanas sindroms. Tamdēļ nepieciešams pietiekams miegs un kvalitatīva atpūta,” atzīst ārste.

Ko ēst, lai paildzinātu jaunību?

Ārste Janovska uzsver, ka ļoti liela ietekme uz cilvēka ārieni ir sabalansētam uzturam. Labāk ēst mazāk, bet kvalitatīvi – lai ir sāta sajūta, bet ne pārēšanās. Tāpat nav vēlams ēst ogļhidrātus divas trīs stundas pirms gulētiešanas. “Katru dienu ir jāēd dārzeņi, augļi, kas bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem. Vislabākais ēdiens ir zivju produkti, ja nav alerģijas, arī rieksti, kas ir bagāti ar omega taukskābēm. No dārzeņiem ieteicami sparģeļi, brokoļi, salātu lapas. Sievietēm noderīgas ir ogas, īpaši avenes, mellenes, un, protams, ūdens kā dzīves avots ne mazāk par 1,5–2 litriem dienā, ja nav kardiovaskulāro problēmu. Ieteicams samazināt sāli un izvairīties no cukuriem, kas krasi paaugstina glikēmisko indeksu un ir nopietns faktors cukura diabēta, aptaukošanās attīstībai.”

“Runājot par vīriešiem, jāteic, ka nevaram iedomāties testosterona bagātu vīrieti, kas neēd liellopa steiku. Savukārt, pēc jaunāko Eiropas medicīnas pētījumu datiem, sievietēm jebkuru sarkano gaļu nav vēlams ēst biežāk kā reizi nedēļā. Tas tāpēc, ka sarkanā gaļa organismā izraisa oksidatīvo stresu, uzturot hronisku latentu iekaisumu. Tas nozīmē nevis akūtu iekaisumu ar temperatūru, iesnām un tamlīdzīgām izpausmēm, bet situāciju, kad organisms ir “snaudošā” iekaisuma procesā, taču laboratoriski analīzēs tas neparādās un to var atklāt tikai, veicot specifiskus testus,” teic ārste.

Ja vēlies būt kā Sarkozī vai Madonna

Arī neviesojoties pie plastikas ķirurga, ar mūsdienu medicīnas metodēm ir iespējams padarīt ādas stāvokli par pieciem līdz desmit gadiem jaunāku, apgalvo Jana Janovska, kā risinājumu minot hormonaizstājterapiju. “To dara arī Francijas eksprezidents Nikolā Sarkozī, Krievijas prezidents Vladimirs Putins [arī viņam šogad paliks 70 – KJ], dziedātāja Madonna un citi. Tas nav vienkāršs un lēts pasākums,” neslēpj mediķe. Jārēķinās, ka minētais ieguldījums veselībā finansiāli nebūs zemāks par 500–1500 eiro.

“Jo katrai personai tiek taisītas ģenētiskās analīzes, kurās ietilpst arī pārbaude, kā darbojas endokrinoloģiskā sistēma, estrogēnu vielmaiņa, onkoloģisko slimību predispozīcija, un atkarībā no rezultātiem pacientam rekomendē nepieciešamos hormonus, antioksidantus, vitamīnus, lai uzturētu, saglabātu un apstādinātu vai vismaz kardināli palēninātu novecošanas procesu un uzlabotu dzīves kvalitāti,” informē Jana Janovska.

Mirdza Martinsone, aktrise

Dzimusi: 16. augustā Rīgā.

Jānis Paukštello, aktieris

Dzimis: 26. martā Jaunpiebalgā.

Regīna Razuma, aktrise

Dzimusi: 22. septembrī Rīgā.

Ivars Godmanis, politiķis

Dzimis: 27. novembrī Rīgā.

Andris Bērziņš, politiķis

Dzimis: 4. augustā Rīgā.

Zaiga Gaile, arhitekte

Dzimusi: 23. martā Rīgā.

Māris Gailis, uzņēmējs

Dzimis: 9. jūlijā Rīgā.

Jānis Kažociņš, bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs

Dzimis: 11. maijā Pīterboro, Apvienotajā Karalistē.

Adrians Kukuvass, grupas "Menuets" solists

Dzimis: 25. septembrī Rīgā.

Gunārs Ķirsons, uzņēmējs

Dzimis: 17. maijā Omskā, Krievijā.

Kārlis Leiškalns, politiķis

Dzimis: 10. augustā Jūrmalā.

Akvelīna Līvmane, aktrise, astroloģe

Dzimusi: 13. jūlijā Dubnas pagastā.

Valdis Lūriņš, režisors, aktieris

Dzimis: 4. februārī Turā, Krievijā.

Haralds Sīmanis, dziesminieks

Dzimis: 12. jūnijā Cēsīs.

Dagnija Staķe, kādreizējā labklājības ministre

Dzimusi: 3. septembrī Vietalvas pagastā.

Laimdota Straujuma, bijusī Ministru prezidente

Dzimusi: 24. februārī Mežvidu pagastā.

Gunta Virkava, aktrise

Dzimusi: 28. janvārī Rīgā.