Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

10. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Slavenības
2021. gada 10. novembrī 02:30 2021. gada 10. novembrī 02:30
  Jauns.lv / LETA
Dzimšanas dienas svin aktieri Ainārs Ančevskis un Ausma Ziedone-Kantāne, diriģents Normunds Šnē... Šodien arī aprit 29 gadi, kopš Latvijā pārtraucām kā maksāšanas līdzekli izmantot Krievijas rubļus.

Jubilāri Latvijā

1995. gadā Ralfs Grīnbergs - hokejists.

1976. gadā Ainārs Ančevskis - Latvijas Nacionālā teātra aktieris.

1971. gadā Jeļena Antonova - māksliniece.

1960. gadā Normunds Šnē - diriģents, obojists.

1956. gadā Astra Kalēja - zvērināta advokāte.

1942. gadā Rūsiņš Mārtiņš Freivalds - Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Diskrētās matemātikas katedras vadītājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis (miris 2016. gadā).

1941. gadā Ausma Ziedone-Kantāne - sabiedriskā darbiniece, bijusi aktrise un politiķe.

Jubilāri pasaulē

1989. gadā Tarons Egertons - velsiešu aktieris un dziedātājs.

1985. gadā Aleksandars Kolarovs - serbu futbolists.

1978. gadā Īva - amerikāņu repere.

1977. gadā Britānija Mērfija - amerikāņu aktrise (mirusi 2009.gadā).

1975. gadā Tina Kandelaki - Tbilisi dzimusi gruzīnu un krievu žurnāliste, TV raidījumu vadītāja, producente.

1973. gadā Patriks Bergers - čehu futbolists, 1996. gada Eiropas čempionāta finālturnīra sudraba godalgas ieguvējs.

1970. gadā Sergejs Ovčiņņikovs - krievu futbola vārtsargs, tagad treneris.

1969. gadā Jenss Lēmans - vācu futbola vārtsargs, Pasaules kausa izcīņas sudraba un bronzas medaļnieks, Eiropas čempionāta finālturnīra sudraba godalgas ieguvējs.

1969. gadā Ellena Pompeo - amerikāņu aktrise.

1965. gadā Edijs Ērvins - bijušais ziemeļīru autobraucējs, 1999. gada F1 sacīkšu vicečempions.

1960. gadā Nīls Geimens - britu stāstu, noveļu, zīmētu noveļu, komiksu, romānu autors.

1955. gadā Rolands Emerihs - vācu kinoproducents un režisors.

1947. gadā Gregs Leiks - amgļu mūziķis, dziesmu autors un producents ("King Crimson", "Emerson, Lake & Palmer", miris 2016. gadā).

1944. gadā Tims Raiss - angļu rakstnieks un dramaturgs, mūziklu "Evita" un "Jēzus Kristus - superzvaigzne" libretu autors, "Oskara", "Emmy", "Grammy" un "Tony" balvu ieguvējs.

1942. gadā Roberts Ingls - amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts.

1932. gadā Rojs Šeiders - amerikāņu aktieris ("Žokļi") un bokseris (miris 2008. gadā).

1928. gadā Ennio Morikone - itāliešu komponists, "Oskara" balvas ieguvējs (miris 2020. gadā).

1925. gadā Ričards Bērtons - Velsas aktieris, septiņas reizes bijis nominēts "Oskaram", ieguvis vienu "Zelta globusu" (miris 1984.gadā).

1919. gadā Mihails Kalašņikovs - krievu ieroču izgudrotājs (miris 2013.gadā).

1918. gadā Ernsts Oto Fišers - vācu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2007.gadā).

1888. gadā Andrejs Tupoļevs - krievu aviācijas inženieris (miris 1972.gadā).

1887. gadā Arnolds Cveigs - vācu rakstnieks (miris 1968.gadā).

1880. gadā Jakobs Epšteins - ASV dzimis britu skulptors (miris 1959.gadā).

1879. gadā Veičels Lindsejs - amerikāņu dzejnieks (miris 1931.gadā).

1759. gadā Frīdrihs Šillers - vācu rakstnieks (miris 1805.gadā).

1697. gadā Viljams Hogarts - angļu mākslinieks (miris 1764.gadā).

1683. gadā Džordžs II - Lielbritānijas karalis (miris 1760.gadā).

1668. gadā Fransuā Kuperēns - franču komponists (miris 1733.gadā).

1652. gadā Ernsts Gliks - vācu luterāņu mācītājs, tulkotājs un Zviedru Vidzemes izglītības darbinieks, pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā (miris 1705. gadā).

1566. gadā Eseksas grāfs Roberts Devero - angļu politiķis (miris 1601.gadā).

1483. gadā Mārtiņš Luters - vācu protestantu reformists (miris 1546.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā svinīgi atklāj rekonstruēto Rīgas TEC-1 ražotni, noslēdzot "Latvenergo" vēsturē lielāko investīciju projektu, kas izmaksājusi 106 miljonus eiro. Rekonstrukcijas rezultātā TEC-1 elektriskā jauda pieaug no 129,5 MW līdz 142 MW.

2005. gadā "Rīgas Vagonbūves rūpnīca" prezentē jauno sešu vagonu pasažieru dīzeļvilcienu DR1B, kas izgatavots pēc "Baltkrievijas dzelzceļa" pasūtījuma. Vilcienā ir 392 sēdvietas. Pirmās klases vagona salons aprīkots ar gaisa kondicionētāju, regulējamām sēdvietām, individuālo apgaismojumu sēdvietās, televizoriem un videoiekārtām, kuru kanālu pārslēgšanas pultis izvietotas sēdekļu rokturos. VIP klases vagonā atrodas salons un bārs.

1999. gadā AS "Latvijas balzams" akcionāri pilnsapulcē pieņem lēmumu apvienoties ar AS "Rīgas vīni".

1999. gadā pabeidz Brīvības pieminekļa terases restaurāciju.

1998. gadā izceļas ugunsgrēks Dobeles bērnudārzā "Jāņtārpiņš". Tajā dūmos nosmok četrus gadus vecs zēns, pieci bērni saindējas ar dūmiem un tvana gāzi. Pret bērnudārza vadītāju, divām grupas audzinātājām un auklīti ierosina krimināllietu.

1998. gadā pēc 7.Saeimas vēlēšanu rezultātu izvērtēšanas Tautas kustības "Latvijai" (Zīgerista partija) valde pieņem lēmumu pārtraukt savu organizatorisko darbību.

1992. gadā Latviju uzņem Pasaules bankā.

1992. gadā Krievijas rubļi vairs netiek izmantoti kā maksāšanas līdzeklis Latvijā.

1990. gadā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji noraida PSRS Ministru padomes priekšlikumu parakstīt savienības līgumu. Priekšlikums izteikts ultimatīvā formā, draudot, ka vairāk netiks piešķirta valūta izejvielu un plaša patēriņa preču iegādei, bet enerģētiskie resursi tiks pārdoti tikai par valūtu un Baltijas valstīm būs jāsamaksā daļa PSRS ārējā parāda.

1989. gadā PSRS Augstākā padome pieņem lēmumu, ka Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Azerbaidžānas lēmumi par republikas likumu prioritāti ir pretrunā ar PSRS Konstitūciju un tādēļ ir spēkā neesoši.

1989. gadā LPSR Augstākā padome nolemj izdarīt grozījumu konstitūcijā, ieviešot alternatīvo dienestu, tas notiek pirmo reizi PSRS.

1989. gadā LPSR pieņem likumu, ar kuru Jāņu diena, Ziemassvētki un 18.novembris - Latvijas valsts proklamēšanas diena tiek atzīti par valsts svētku dienām, bet 11.novembris - Lāčplēša diena (Varoņu piemiņas diena) - par vēstures atceres dienu.

1941. gadā Rīgā notiek pretošanās kustības "Latviešu nacionālistu savienība" dibināšanas sapulce.

1905. gadā Rīgā sākas pēc sociāldemokrātu ierosinājuma sasauktais tautskolotāju kongress. Kongresā, kas ilga piecas dienas, piedalījās aptuveni tūkstotis skolotāju. Delegāti izvirzīja plašu skolu demokratizācijas programmu, kā arī politiska rakstura prasības - demokrātisku valsts iekārtu, šķirt skolu no baznīcas, ieviest obligātu bezmaksas apmācību bērniem no 8 līdz 14 gadu vecumam, mācības skolās noturēt dzimtajā valodā. Rainis kongresā nolasīja referātu par pašvaldības iestāžu izveidošanos.

1905. gadā Rīgā, Jaunā teātra telpās Romanova ielā 25 sākas Latvijas tautskolotāju kongress, kurā piedalās ap 1000 delegātu. Kongress ilgst līdz 14.novembrim, un tā laikā pieņem skolu jauno programmu, kas fiksēta brošūrā "Mūsu tautskola", un papildina to ar prasību, ka skola ir jāatdala no baznīcas. Ievēl Tautskolotāju savienības centrālo biroju.

1902. gadā atklāj Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības namu Romanovu (tagadējā Lāčplēša) ielā 25, kur izrādes sāk Jaunais latviešu teātris, vēlāk darbojas Dailes, Jaunatnes un Jaunais Rīgas teātris.

Notikumi pasaulē

2003. gadā Dienvidāfrikas Republika kļūst par pirmo Āfrikas valsti, kas akceptējusi starptautiskos antidopinga noteikumus.

2001. gadā Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstis oficiāli apstiprina priekšnoteikumus Ķīnas iestājai šajā tirdzniecības blokā.

2001. gadā 66 gadu vecumā mirst amerikāņu rakstnieks Kens Kesijs, kura romāns "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu" ASV izraisīja pretestību pret stingru varu un iespaidoja sešdesmito gadu hipiju kustību.

1997. gadā Krievijas prezidents Boriss Jeļcins un Ķīnas prezidents Czjans Czemiņs paraksta deklarāciju, kas izbeidz ilggadējo robežstrīdu starp abām valstīm.

1997. gadā telekomunikāciju kompānijas "WorldCom" un "MCI Communications" paziņo par 37 miljardus dolāru vērtu apvienošanos, kas ir tolaik lielākā apvienošanās ASV vēsturē.

1995. gadā Bosnijas prezidents Alija Izetbegovičs un viņa Horvātijas kolēģis Franjo Tudžmans vienojas par musulmaņu un horvātu federācijas veidošanu Bosnijā, dodot pozitīvu impulsu starptautiskajiem centieniem beigt četrus gadus ilgo karu Dienvidslāvijā.

1995. gadā Nigērijas cietumā tiek pakārts minoritāšu tiesību aktīvists Kens Saro-Viva un astoņi viņa līdzgaitnieki, kuri tiek notiesāti par slepkavību.

1995. gadā zemo cenu aviokompānija "EasyJet" veic pirmo lidojumu.

1990. gadā sāk darboties projekts "World Wide Web", kas iezīmē interneta dzimšanu. 1989. gadā no Bulgārijas Komunistiskās partijas vadītāja un valsts vadītāja amata atkāpjas Teodors Živkovs, kurš vadīja Bulgāriju 35 gadus.

1987. gadā Parīzē mirst Nigērijas prezidents Seini Kunče, kurš varu ieguva pēc 1974.gada puča pret prezidentu Hamani Diori, kurš savukārt vadīja valsti kopš neatkarības iegūšanas no Francijas 1960.gadā.

1982. gadā 75 gadu vecumā mirst padomju līderis Leonīds Brežņevs, kurš vadīja PSRS kopš 1964.gada.

1975. gadā ANO apstiprina rezolūciju, kas pielīdzina cionismu rasismam. Šī rezolūcija 1991.gadā tiek atcelta.

1969. gadā ASV televīzijā sāk demonstrēt bērnu televīzijas programmu "Sesame Street".

1964. gadā Kenija kļūst par vienpartijas valsti.

1960. gadā Lielbritānija un Rumānija paraksta finanšu vienošanos, ļaujot panākt galīgu vienošanos par britu prasībām saistībā ar 1947.gada miera līgumu.

1951. gadā darbu sāk tiešo telefonsakaru dienests, kas savieno ASV rietumus ar austrumiem.

1940. gadā animators Volts Disnejs sāk strādāt kā Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) informētājs, sniedzot ziņas par komunistiem Holivudā.

1938. gadā amerikāņu dziedātāja Keita Smita savā radio šovā pirmo reizi nodzied Ērvina Berlina "God Bless America".

1938. gadā 57 gadu vecumā mirst Mustafa Kemals Ataturks, kurš dibināja sekulāro Turcijas valsti un 1923.gadā kļuva par pirmo Turcijas prezidentu.

1928. gadā par Japānas imperatoru tiek kronēts Hirohito, kurš kā reģents vadīja valsti jau kopš 1920.gada, kad saslima viņa tēvs un vairs nespēja pildīt savus pienākumus. Imperators Hirohito valdīja līdz savai nāvei 1989.gadā.

1928. gadā tiek izdots Ērika Marijas Remarka romāns "Rietumu frontē bez pārmaiņām".

1865. gadā tiek izpildīts nāvessods Andersonvilas ieslodzīto nometnes superintendantam majoram Henrijam Vircam, kurš kļūst par vienīgo par kara noziegumiem ar nāvi notiesāto Amerikāņu pilsoņu kara karavīru.

1792. gadā tiek ielikts ASV Baltā nama pamatakmens.

1444. gadā Varnas kaujā karaļa Vladislava III karaspēku sagrauj sultāna Murada II vadītie turki un pats Vladislavs tiek nogalināts.

Citi šobrīd lasa

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas iebrukums Ukrainā; okupanti pastiprinājuši karakuģu grupējumu Melnajā jūrā 19
Jūras dzīvnieku pētnieki visā Eiropā apbrīno Liepājas pludmalē redzēto valzirgu un pareģo viņa nākotni 3
Pievienot komentāru