Vasaras vētras ir nežēlīgākas Vidzemē un Zemgalē: lielākā apdrošināšanas atlīdzība - 19 528 eiro
Vasaras sezonā īpašumiem pieaug negaisu, vētru, krusas un intensīvu lietusgāžu bojājumu risks.
Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) pēdējo divu gadu atlīdzību dati rāda, ka dabas stihiju radītie īpašumu bojājumi vasarās Latvijā sadalās nevienmērīgi: 88 % gadījumu reģistrēti Vidzemē un Zemgalē, bet Latgalē un Kurzemē to bijis būtiski mazāk – attiecīgi 7 % un 4 %.
Lielākā atlīdzība šajā periodā izmaksāta Dobeles novadā, kur krusas graudi 5 cm diametrā radīja īpašumam 19 528 eiro zaudējumus.
Vasaras negaisos īpašuma izturību pārbauda spēcīgs vējš, un BTA atlīdzību pieteikumos tas visbiežāk redzams ārējos bojājumos – paceltā vai norautā jumta segumā, nolauztu koku vai lielu zaru bojātās māju fasādēs, izsistos logos, apgāztos žogos vai apskādētās palīgēkās.
Šādi postījumi kļūst nopietnāki, ja vēju papildina arī intensīvas lietusgāzes, ūdenim caur bojātu jumtu, logu vai konstrukciju nonākot ēkā un galu galā skarot griestus, sienas, elektroinstalāciju, mēbeles un sadzīves tehniku.
Lielgraudu krusa rada 19 538 eiro zaudējumus
Dabas nežēlību parāda arī atlīdzību gadījumi Vidzemē un Zemgalē – Dobelē milzu krusas graudi tenisa bumbiņas lielumā izsita caurumus mājas jumta segumā, sabojājot arī otrā stāva griestus un grīdas segumu. Cieta arī lietusūdeņu noteku sistēma, logi un siltumnīca. Šī īpašuma atjaunošanai BTA izmaksājusi pēdējos trīs gados lielāko atlīdzību par vētras postījumiem – 19 528 eiro apmērā.
Tikmēr Jelgavā vētras lietusūdeņi pamatīgi apskādējuši kādu māju un saimniecības ēku – ēkās bija 10 cm ūdens, appludinot visas telpas, kā arī bojājot sienas un grīdas. Ūdens apskādēja arī mēbeles un ledusskapjus, veļas mazgājamo mašīnu. Par šiem zaudējumiem BTA atlīdzība sasniedza vairāk nekā 14 000 eiro.
“Vasaras vētras kļūst arvien neprognozējamākas – vienā dienā tās var skart tikai dažas apdzīvotas vietas, bet citreiz, īpaši blīvāk apbūvētās teritorijās, radīt ļoti būtiskus postījumus. Pieredze rāda, ka lielākie zaudējumi rodas ne tikai vēja dēļ, bet arī no tā radītajām sekām, piemēram, bojāta jumta, caur kuru ēkā un telpās iekļūst ūdens, vai uz ēkām uzkritušiem kokiem. Dažu minūšu laikā krusa, vējš vai lietusgāzes var radīt zaudējumus vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā. Tāpēc līdztekus preventīviem pasākumiem arvien lielāka nozīme ir arī finansiālajai gatavībai neparedzētām situācijām, apdrošinot īpašumu,” stāsta Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors un apdrošināšanas eksperts.
Zibens sasper skursteni, bojājot jumtu, lieveni un divus apkures katlus
Lai gan apjomīgākos zaudējumus īpašumiem parasti nodara tieši vējš, krītoši koki, lielgraudu krusa un lietusūdeņi, nevar aizmirst arī par zibens bīstamību. Piemēram, pērn jūlijā zibens iespēra privātmājas skurstenī, savukārt krītošie ķieģeļi bojāja dakstiņu segumu, lieveni, kā arī gāzes un malkas apkures katlus. Zibens spēriena rezultātā pazuda arī elektrība, kādēļ sabojāti divi televizori.
“Viens zibens spēriens parasti rada virkni dažādu bojājumu – ne tikai ēkas konstrukcijas, bet arī apkures sistēmas, elektroinstalāciju un sadzīves tehniku. Tas var būt arī cēlonis plašākam ugunsgrēkam. Turklāt šādi bojājumi bieži rodas ļoti pēkšņi un bez redzamām brīdinājuma pazīmēm, tāpēc līdztekus apdrošināšanai īpašniekiem ir vērts pārliecināties, ka īpašums ir aprīkots ar atbilstošu zibensaizsardzību,” norāda Ivo Danče.
Kā pasargāt īpašumu no postījumiem?
Vētru rezultātā liela daļa bojājumu parasti ir ēkas ārpusē, piemēram, jumtā, notekās, logos, tāpēc, rūpējoties par īpašuma drošību, ir būtiski pārbaudīt jumta seguma kvalitāti, kores, skārda detaļas un stiprinājumus, kā arī jāiztīra notekas un jāpārliecinās, ka lietusūdens tiek novadīts prom no pamatiem, pagraba logiem un ieejām.
Tikpat būtiski ir apsekot kokus mājas, garāžas, saimniecības ēku un žogu tuvumā, īpaši, ja tie ir veci, satrupējuši, aizlauzti vai sasvērušies ēkas virzienā. Tāpat pirms negaisa jāatvieno elektroierīces, jāizmanto pārsprieguma aizsardzība un jānostiprina pagalmā esošie priekšmeti, tajā skaitā batuti, nojumes, dārza mēbeles u. tml. priekšmeti, kas vēja ietekmē var kaitēt īpašumam.
“Pirms vasaras vētru sezonas vērts pārskatīt arī apdrošināšanas segumu, piemēram, pārliecinoties, vai polisē ir iekļauta lietavu radīta applūšana un apdrošinātas ir arī palīgēkas. Tieši šīs nozīmīgās detaļas polises iegādes procesā un seguma izvēlē bieži nosaka, vai zaudējumi būs pilnībā segti vai daļa izmaksu tomēr paliks paša īpašnieka ziņā,” skaidro Ivo Danče.
