Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Apsveicam - olimpiskajam medaļniekam Martinam Dukuram šodien dzimumdiena! (Foto: EPA/Scanpix)

31. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Slavenības
31. martā 02:51 2021. gada 31. martā 02:51
  Jauns.lv / LETA
Dzimšanas diena šodien bijušajam Latvijas hokeja izlases vārtsargam Edgaram Masaļskim, olimpiskajam biatlonistam Gundaram Upeniekam, dziedātājai Laimai Vaikulei... Pieminēšanas vērts, ka pirms 21 gada tieši šajā datumā Latvijā sākas pirmā tautas skaitīšana kopš neatkarības atgūšanas.

Jubilāri Latvijā

1984. gadā Martins Dukurs - skeletonists, seškārtējs pasaules čempions, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvējs.

1980. gadā Edgars Masaļskis - hokejists, vārtsargs.

1976. gadā Igors Sļesarčuks - futbolists.

1971. gadā Gundars Upenieks - Latvijas Biatlona federācijas viceprezidents.

1954. gadā Laima Vaikule - dziedātāja.

1947. gadā Dzintra Hirša - valodniece.

1943. gadā Andris Krūmiņš - Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks, profesors.

1942. gadā Guntis Tomsons - Ekonomikas un kultūras augstskolas Satversmes sapulces priekšsēdētājs.

1940. gadā Arvīds Bomiks - muzikologs.

1934. gadā Indulis Strazdiņš - matemātiķis.

Jubilāri pasaulē

1974. gadā Stefans Olsdals - zviedru basģitārists ("Placebo").

1972. gadā Alehandro Amenabars - spāņu kino režisors.

1971. gadā Pāvels Burē - krievu hokejists.

1971. gadā Jūens Makgregors - skotu aktieris.

1965. gadā Toms Baraso - amerikāņu hokeja vārtsargs.

1955. gadā Anguss Jangs - austrāliešu ģitārists ("AC/DC").

1948. gadā Als Gors - 45. ASV viceprezidents, Nobela Miera prēmijas laureāts.

1948. gadā Vladimirs Vinokurs - padomju un krievu estrādes dziedātājs.

1947. gadā Cesars Gavirija Truhiljo - bijušais Kolumbijas prezidents.

1943. gadā Kristofers Volkens - amerikāņu aktieris.

1939. gadā Zviads Gamsahurdija - Gruzijas pirmais prezidents (miris 1993.gadā).

1934. gadā Karlo Rubia - itāļu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1932. gadā Nagisa Osima - japāņu kinorežisors (miris 2013.gadā).

1928. gadā Gordijs Hovs - kanādiešu hokejists.

1926. gadā Džons Faulzs - angļu rakstnieks (miris 2005.gadā).

1924. gadā Čārlzs Gugenheims - amerikāņu kinorežisors un producents (miris 2002.gadā).

1914. gadā Oktavio Pass - meksikāņu diplomāts un rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1998.gadā).

1906. gadā Sins Itiro Tomonaga - japāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1979.gadā).

1890. gadā Viljams Lourenss Bregs - angļu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1971.gadā).

1889. gadā Kornejs Čukovskis - krievu dzejnieks (miris 1969. gadā).

1878. gadā Džeks Džonsons - bokseris, pirmais tumšādainais pasaules čempions smagajā svarā.

1872. gadā Sergejs Djagiļevs - krievu baleta impresario (miris 1929.gadā).

1871. gadā Artūrs Grifits - Īrijas prezidents (miris 1922.gadā).

1809. gadā Nikolajs Gogolis - ukraiņu rakstnieks (miris 1852.gadā).

1732. gadā Jozefs Haidns - austriešu komponists (miris 1809.gadā).

1596. gadā Renē Dekarts - franču filozofs un matemātiķis (miris 1650.gadā).

1519. gadā Anrī II - Francijas karalis (miris 1559.gadā).

1499. gadā Pijs IV - Romas katoļu pāvests (miris 1565.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā notiek partijas ''Jaunais laiks'' (JL) ārkārtas kongress, kurā par JL jaunās institūcijas - domes - priekšsēdētāju ar 284 delegātu balsīm ievēlē līdzšinējo partijas priekšsēdētāju Einaru Repši, bet ar 213 balsīm par valdes priekšsēdētāju ievēlē Krišjāni Kariņu.

2007. gadā tiekoties Vācijas pilsētā Brēmenē, Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) un Ungārijas ārlietu ministre Kinga Genca paraksta starpvaldību un starpministriju līgumus par sadarbību vīzu izsniegšanā un citās konsulārā darba jomās Ungārijas vēstniecībā Kišiņevā, Moldovā.

2006. gadā tiek atjaunota vilcienu satiksme maršrutā Rīga-Liepāja, kas tika pārtraukta 2001.gadā. Trīs vagonu dīzeļvilciens "Kurzeme" pietur Jelgavas, Dobeles, Brocēnu, Saldus un Skrundas stacijās. Vilcienā kopumā ir 210 individuālas numurētas sēdvietas. Divi vilciena vagoni aprīkoti ar televīzijas ekrāniem un DVD atskaņošanas iespēju, pasažieru ērtībai vilcienā uzstādīts kafijas automāts.

2005. gadā Stokholmā tiek atklāts Tūrisma attīstības valsts aģentūras birojs.

2005. gadā sākas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas divu dienu valsts vizīte Zviedrijā, kuras laikā prezidente cenšas vairot Latvijas atpazīstamību šai valstī, kā arī mēģina novērst šķēršļus, kas joprojām traucē abu valstu sadarbības padziļināšanai. Šajā dienā Valsts prezidente tiekas ar Zviedrijas parlamenta spīkeru Bjērnu fon Sidovu un Zviedrijas premjeru Jēranu Pēršonu.

2003. gadā Latvijā viesojas Zviedrijas aizsardzības ministre Lene Bjorklande. Ministre norāda, ka Latvijas iestāšanās NATO veicinās Baltijas jūras reģionā drošību un arī turpmāk Zviedrija aktīvi sadarbosies ar Latviju militāro operāciju un drošības jautājumos.

2001. gadā Rīgā notiek Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS) 5.kongress. Tajā KDS priekšsēdētājs Juris Kokins izsaka aicinājumu apvienoties ar Jauno Kristīgo partiju, lai nesadalītu divu līdzīgu politisko spēku elektorātu pirms 8.Saeimas vēlēšanām un realizētu kopīgus mērķus.

2000. gadā no 31.marta bijušās PSRS iekšzemes pases ar Iedzīvotāju reģistra atzīmi tiek uzskatītas par nederīgām.

2000. gadā Latvijā sākas pirmā tautas skaitīšana kopš neatkarības atgūšanas, kas ilgst līdz 29.aprīlim.

1999. gadā stājas spēkā televīziju ētikas kodekss, kuru izstrādājuši Latvijas lielāko televīziju vadītāji sadarbībā ar Nacionālo radio un televīzijas padomi. Ētikas kodekss ir vienošanās par pasākumiem, kas veicami vardarbības un nepiedienīgu seksuālu ainu samazināšanai televīziju programmās.

1999. gadā pie Latvijas Neredzīgo biedrības centrālās valdes piketu rīko neredzīgo ciematā dzīvojošie, kuriem liegta iespēja privatizēt savus dzīvokļus par sertifikātiem.

1999. gadā satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs pieņem lēmumu atcelt Telekomunikāciju tarifu padomes apstiprinātos jaunos tarifus, kas paredz paaugstināt abonēšanas maksu un maksu par vietējām sarunām, bet samazināt - par zvaniem uz ārzemēm.

1998. gadā kustība "Līdztiesība" rīko mītiņu Vērmanes dārzā, kurā pieprasa Latvijas valdībai pagarināt bijušo PSRS iekšzemes pasu derīguma termiņu ceļošanai. Mītiņa laikā tiek izplatīti pieteikumi par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā - jau anketas veidā, kur klātesošajiem atliek ierakstīt vienīgi savu vārdu, lai pieteiktu cilvēktiesību pārkāpumu.

1997. gadā Lielbritānijas aviokompānija "British Airways" veic pirmo lidojumu no Rīgas uz Londonu.

1995. gadā Latvijā viesojas Šveices federālais padomnieks Žans Paskāls Delamūrs.

1995. gadā tiek likvidēts Rīgas pašvaldības uzņēmums kinoteātris "Maskava".

1995. gadā Rīgā viesojas Brēmenes oficiālā delegācija par godu pilsētu sadraudzības līguma noslēgšanas 10. gadadienai.

1943. gadā ģenerāli Rūdolfu Bangerski ieceļ par Latviešu leģiona ģenerālinspektoru.

1895. gadā krievu rūpnieks, austriešu padotais Oskars Frejvirts saņēma Krievijas imperatora atļauju Rīgā dibināt vagonbūves un mehāniskās apstrādes rūpnīcu "Fenikss".

Notikumi pasaulē

2014. gadā ANO Starptautiskā tiesa secina, ka Japānas Antarktikas vaļu medību programma ir komerciāla darbība, kas maskēta zinātniskiem nolūkiem, un aizliedz medības šīs programmas ietvaros. Starptautiskā vaļu medību komisija 1986.gadā noteica vaļu komerciālo medību aizliegumu, bet atļāva vaļu nogalināšanu zinātniski pētniecisku pasākumu laikā. Atsaucoties uz šo punktu, Japāna turpināja medīt vaļus Antarktīdas piekrastes ūdeņos, nemaz neslēpjot faktu, ka gaļa tālāk nonāk veikalos un restorānos.

2003. gadā Bosnijas horvātiem Mladenam Naletiličam un Vinko Martinovičam tiek piespriesti attiecīgi 20 un 18 gadu cietumsodi par noziegumiem pret cilvēci, kas pastrādāti 1993.-1994. gadu etniskās tīrīšanas kampaņas laikā Bosnijā.

1998. gadā "Netscape" saskaņā ar savu atvērtā koda licences vienošanos izlaiž savu interneta pārlūkprogrammu. Projektam tiek dots koda nosaukums "Mozilla" un galu galā tas izvēršas par bezpeļņas organizāciju "Mozilla Foundation", kas izlaidis interneta bezmaksas pārlūkprogrammu "Firefox" un e-pasta sistēmu "Thunderbird".

1995. gadā ASV Teksasas štata pilsētā Korpuskristi tiek nogalināta latīņamerikāņu popmūzikas superzvaigzne Selena Kvintanilja Peresa, kuru nošāva viņas fanu kluba prezidente Jolanda Saldivara.

1994. gadā Izraēla un palestīnieši paraksta vienošanos par starptautisko novērotāju izvietošanu Rietumkrasta pilsētā Hebronā. Tā ir pirmā reize, kad Izraēla piekrīt starptautiskai klātbūtnei okupētajās teritorijās kopš to iegūšanas 1967.gadā.

1993. gadā ANO Drošības Padome pirmo reizi apstiprina militāru intervenci bijušajā Dienvidslāvijā, atļaujot lietot spēku, lai notriektu lidmašīnas, kas pārkāpj lidojumiem aizliegto zonu virs Bosnijas un Hercegovinas.

1993. gadā 28 gadu vecumā mirst amerikāņu aktieris Brendons Lī. Filmas "The Crow" uzņemšanas laikā revolverī, no kura tika šauts uz Lī, izrādījās īsta lode, kas aktieri ievainoja vēderā un dažas stundas vēlāk viņš slimnīcā mira.

1991. gadā gandrīz 99 procenti vēlētāju referendumā nobalso par Gruzijas atdalīšanos no PSRS.

1991. gadā formāli spēku kā militāra alianse zaudē Varšavas pakts, kas 36 gadus Kremļa kontrolē turēja visu Austrumeiropu.

1986. gadā Meksikas aviokompānijas lidmašīna "Boeing 727" lidojuma laikā uzliesmo un nogāžas kalnos uz ziemeļrietumiem no Mehiko, bojā ejot 166 cilvēkiem.

1983. gadā zemestrīce sagrauj Kolumbijas pilsētu Popajanu. Dzīvības zaudē vismaz 500 cilvēki.

1980. gadā mirst amerikāņu atlēts Džese Ovenss, kurš Berlīnes Olimpiādē izcīnīja četras zelta medaļas, taču Ādolfs Hitlers atteicās paspiest viņam roku, jo Ovenss bija melnādains.

1979. gadā pēdējais britu karavīrs pamet Maltas salas. Malta šo dienu pasludina par Brīvības dienu.

1966. gadā Padomju Savienība palaiž kosmisko zondi "Luna 10", kas vēlāk kļūst par pirmo kosmisko lidaparātu, kas iegājusi orbītā ap Mēnesi.

1959. gadā tibetiešu garīgais līderis Dalailama, bēgot no Ķīnas okupētās Tibetas, pēc 15 dienas ilga gājiena kājām pāri Himalaju kalniem šķērso Indijas robežu.

1949. gadā Ņūfaundlendas domīnija pievienojas konfederācijai un kļūst par Kanādas 10.provinci.

1942. gadā vācu spēki organizē pirmo 5000 ebreju pārvešanu no Staņislavovas geto Ukrainā uz Belžecas nāves nometni.

1931. gadā zemestrīce noposta Nikaragvas galvaspilsētu Managvu, iet bojā apmēram 2000 cilvēku.

1930. gadā ASV stājas spēkā kinofilmu kodekss, uz nākamajiem 40 gadiem ieviešot stingras vadlīnijas seksa, noziegumu, reliģijas un vardarbības atainošanai filmās.

1918. gadā ASV pirmo reizi pāriet uz vasaras laiku.

1917. gadā ASV no Dānijas par 25 miljoniem ASV dolāru iegādājas Rietumindijas salas, pārdēvējot teritoriju par ASV Virdžīnu salām.

1909. gadā Serbija piekrīt Bosnijas-Hercegovinas nodošanai Austrijas kontrolē.

1889. gadā svinīgā ceremonijā Parīzē tiek atklāts Eifeļa tornis, kas apmeklētājiem tiek atvērts no 6.maija.

1885. gadā Lielbritānija ievieš protektorātu pār Bečuanalendu, kas vēlāk tiek pārdēvēta par Botsvanas Republiku.

1822. gadā pēc sacelšanās mēģinājuma turki nogalina visus Grieķijas salas Hijas iedzīvotājus.

1492. gadā Aragonas Ferdinands II un Kastīlijas Isabella paraksta Alhambras dekrētu, liekot no Spānijas izraidīt visus ebrejus, kas nav pārgājuši katoļticībā.

Citi šobrīd lasa

Pasaulē populāri sportisti, kas "iznākuši no skapja" 2
Latvijas novadu cīņas: "Deviņvīri" testē, kādu alu izvēlēties Jāņu galdam
Jāņu vainags no grīšļiem: māca māksliniece Baiba Rasa
Pievienot komentāru

"Если бы мы потеряли еще день, я бы умерла": экс-жена Аршавина показала свое изменившееся лицо без прикрас 1

Полуобнаженная Екатерина Варнава приняла участие в смелой фотосессии