5. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1983. gadā Mārtiņš Zālīte - obojists.

1951. gadā Didzis Putniņš - firmas "Re & Re" līdzīpašnieks un valdes loceklis.

1950. gadā Andris Staris - bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs.

1936. gadā Knuts Skujenieks - dzejnieks, atdzejotājs, literatūrkritiķis.

1929. gadā Aina Blinkena - valodniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe, Rīgas Latviešu biedrības domes locekle, filoloģijas zinātņu doktore.

1878. gadā Jānis Aberbergs-Augškalns, izglītības un pašvaldību darbinieks, vēsturnieks, viens no Tautas augstskolas dibinātājiem (miris 1941.gadā).

Jubilāri pasaulē

1979. gadā Džons Kerjū - norvēģu futbolists.

1976. gadā Kerisa van Hautena - nīderlandiešu aktrise un dziedātāja.

1973. gadā Rouza Makgovana - Itālijā dzimusi amerikāņu aktrise, modele un rakstniece.

1969. gadā Dvīzls Zappa - amerikāņu mūziķis.

1968. gadā Breds Vilks - amerikāņu mūziķis ("Audioslave", "Rage Against the Machine").

1967. gadā Matiass Zammers - vācu futbolists.

1951. gadā Maikls Kītons - amerikāņu aktieris.

1948. gadā Benita Ferero Valdnere - austriešu diplomāte un politiķe.

1946. gadā Badijs Mailzs - amerikāņu mūziķis (miris 2008.gadā).

1946. gadā Fredijs Merkūrijs - Zanzibārā dzimis britu mūziķis ("Queen", miris 1991.gadā).

1942. gadā Verners Hercogs - vācu kinorežisors.

1940. gadā Rakele Velša - amerikāņu aktrise.

1939. gadā Džordžs Leizenbī - austrāliešu modelis un aktieris, jaunākais aktieris, kas atveidojis Džeimsu Bondu.

1929. gadā Andrians Nikolajevs - krievu kosmonauts (miris 2004.gadā).

1921. gadā Džeks Valenti - amerikāņu politiskais padomnieks un kino industrijas amatpersona (miris 2007.gadā).

1913. gadā Frenks Tomass - amerikāņu animators (miris 2004.gadā).

1912. gadā Džons Keidžs - amerikāņu komponists (miris 1992.gadā).

1905. gadā Arturs Kestlers - ungāru rakstnieks, antikomunists (miris 1983.gadā).

1902. gadā Derils Frensiss Zanuks - amerikāņu kino producents (miris 1979.gadā).

1892. gadā Jozefs Zigeti - ungāru vijolnieks (miris 1973.gadā).

1888. gadā Sarvepali Radhakrišnans - Indijas otrais prezidents (miris 1975.gadā).

1857. gadā Konstantīns Ciolkovskis - Krievijas raķešu zinātnieks un izgudrotājs (miris 1935.gadā).

1847. gadā Džesijs Džeimss - amerikāņu banku un vilcienu laupītājs (miris 1882.gadā).

1817. gadā grāfs Aleksejs Tolstojs - krievu dzejnieks, prozaiķis, dramaturgs (miris 1875.gadā).

1791. gadā Džakomo Meijerbērs - vācu komponists (miris 1864.gadā).

1774. gadā Kaspars Davids Frīdrihs - vācu gleznotājs (miris 1840.gadā).

1735. gadā Johans Kristians Bahs - vācu komponists (miris 1782.gadā).

1638. gadā Luijs XIV - Francijas karalis (miris 1715.gadā).

1568. gadā Tomazo Kampanella - itāļu teologs, filozofs un dzejnieks (miris 1639.gadā).

1187. gadā Luijs VIII - Francijas karalis (miris 1226.gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā Latvijā valsts vizītē ierodas Ungārijas prezidents Lāslo Šojoms, kura vizīte ilgst līdz 6.septembrim.

2005. gadā Latvijas aviosabiedrība "airBaltic" uzsāk lidojumus pirmajā iekšzemes maršrutā Rīga-Liepāja, kura atklāšana iepriekš vairākas reizes atlikta.

2005. gadā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" numurs pārspējis visus Latvijas avīžniecības rekordus - laikrakstā bija 416 lappuses un viens eksemplārs svēra vairāk nekā kilogramu. Viena numura svars bija 1125 grami, un visa laikraksta tirāža svēra 4321 kilogramu.

2001. gadā Liepājā tiek atklāta Baltijas valstu ūdenslīdēju skola.

2000. gadā savienības "Latvijas ceļš" (LC) un Jaunās partijas (JP) vadītāji paraksta nodomu protokolu, kurā tiek noteikts, ka LC frakcija atbalsta JP ministrus, savukārt valdības stabilitātes vārdā JP deputātu grupa atbalsta LC ministrus. Nodomu protokols arī paredz turpināt sarunas par abu partiju sadarbību pašvaldību vēlēšanās.

2000. gadā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta, izskatot Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes prasību, atņem pilsonību Rīgas domes deputātam, Labklājības partijas dibinātājam, SIA "Marika" ģenerāldirektoram Jurim Žuravļovam un anulē viņam 1993.gada 4.maijā izsniegto Latvijas Republikas pasi.

1998. gadā, uzsākot Latvijas un Igaunijas robežkontroles dienestu kopēju darbību, robežkontroles punktā Ainaži - Ikla paceļ barjeras, kuras līdz šim atdalīja abu valstu muitas zonas.

1743. gadā tiek parakstīts Abo Miera traktāts starp Kreiviju un Zviedriju, kas paredz, ka Krievijai tiek atdota Vidzeme, savukārt Zviedrijai daļa no Somijas.

1225. gadā pāvesta legāts Modenas Vilhelms uz sarunām Rīgā uzaicina zemgaliešu virsaiti Viestardu (Viesturu), kuras laikā tiek panākta vienošanās, ka uz Zemgali tiks nosūtīts viens misionārs, kuram tiks atļauts sludināt kristīgo ticību.

Notikumi pasaulē

2003. gadā Honkongas valdība atsauc nacionālās drošības likumu, kas izraisīja plašas protesta akcijas Honkongā un bažas, ka Ķīna mēģina apkarot pilsoņu tiesības bijušajā britu kolonijā.

2002. gadā Šrilankas valdība atceļ Tamililamas atbrīvošanas tīģeru (LTTE) organizācijas aizliegumu, likvidējot būtisku šķērsli miera procesam.

1998. gadā Ziemeļkoreja par Nacionālās aizsardzības komitejas vadītāju atkārtoti ievēl valsts faktisko līderi Kimu Čeniru. Pēc prezidentūras atcelšanas Nacionālās aizsardzības komitejas vadītājs ir augstākais amats valstī.

1997. gadā 87 gadu vecumā Kalkutā pēc sirdslēkmes mirst misionāre Māte Terēza, kas par savu darbu Kalkutas nabadzīgo iedzīvotāju izglītošanā saņēmusi Nobela miera prēmiju.

1997. gadā 85 gadu vecumā mirst Ungārijā dzimušais diriģents sers Georgs Šolti.

1997. gadā spēcīgā vētrā Paragvajas pilsētā Asunsjonā sabrūk stadions, kurā tobrīd notiek politiskas kampaņas pasākums. Bojā iet 37 cilvēki un vēl vismaz 100 tiek ievainoti.

1995. gadā Francija Mururoa atolā veic pazemes kodolizmēģinājumu, kam seko plašs starptautiskās sabiedrības nosodījums. Atomieroču un neatkarības atbalstītāju protestētāju nemieri Taiti turpinās divas dienas.

1986. gadā pēc 16 stundu krīzes Pakistānas drošības spēki iebrūk Karači lidostā četru kaujinieku sagrābtā "Pan Am" lidmašīnā "Boeing 747" ar 400 pasažieriem un apkalpes locekļiem. Operācijā iet bojā 22 cilvēki.

1980. gadā Šveicē tiek atvērts 17 kilometrus garais Svētā Gotharda tunelis, kas tobrīd bija garākais autoceļa tunelis pasaulē. Tuneļa būvēšana aizņēma 11 gadus un izmaksāja 690 miljonus Šveices franku.

1977. gadā Rietumvācu kaujinieku grupējums nolaupa Rietumvācijas industriju federācijas prezidentu Hansu Martinu Šlejeru. Viņa līķis 19.oktobrī tika atrasts Francijā.

1975. gadā kulta līdera Čārlza Mensona sekotāja Linete Fromme Sakramento mēģina nogalināt ASV prezidentu Džeraldu Fordu.

1972. gadā grupējuma "Melnais septembris" kaujinieki Minhenes olimpiskajās spēlēs iebrūk Izraēlas sportistu mītnē un nogalina divus izraēliešu sportistus. Vēl deviņi izraēlieši, pieci kaujinieki un viens vācu policists vēlāk gāja bojā neveiksmīgā ķīlnieku atbrīvošanas operācijā Minhenes lidostā.

1969. gadā ASV armijas leitnantam Viljamam Kollijam tiek izvirzītas apsūdzības sešos punktos par 109 vjetnamiešu civiliedzīvotāju nogalināšanu Mīlai ciematā.

1960. gadā amerikāņu bokseris Kasiuss Klejs jeb Muhameds Ali Romas olimpiskajās spēlēs izcīna zelta medaļu boksā.

1948. gadā Robērs Šūmans kļūst par Francijas premjerministru.

1944. gadā Beļģija, Nīderlande un Luksemburga izveido Beniluksa valstu savienību.

1939. gadā ASV prezidents Frenklins Rūzvelts paziņo par ASV neitralitāti Otrajā pasaules karā Eiropā.

1932. gadā izirst Augšvolta, izveidojoties Kotdivuārai, Mali un Nigērijai.

1918. gadā padomju Krievijā tiek izdots "Sarkanā terora" dekrēts, kas ļauj čekistiem bez tiesas veikt masveida represijas.

1914. gadā vācu karavīri Pirmajā pasaules karā nogalina franču dzejnieku un filozofu Šarlu Pegī.

1905. gadā Japāna un Krievija paraksta ar ASV prezidenta Teodora Rūzvelta starpniecību noslēgto Portsmutas miera līgumu, izbeidzot Krievijas un Japānas karu. Krievija cedē Artura ostu Japānai.

1887. gadā ugunsgrēkā Ekseteras teātrī Anglijā iet bojā 186 cilvēki.

1840. gadā Milānas "La Scala" notiek Džuzepes Verdi operas "Un giorno di regno" pirmizrāde.

1839. gadā Ķīnā sākas Pirmais opija karš.

1800. gadā Lielbritānija iekaro Maltu.

1793. gadā Francijas nacionālais konvents nobalso par revolucionāras pārvaldes ieviešanu, lai īstenotu Franču revolūcijas principus.

1698. gadā, lai atrautu valsti no arhaiskiem paradumiem, Krievijas cars Pēteris I ievieš nodokli par bārdām. Visiem turīgajiem bārdainajiem vīriešiem, izņemot mācītājus un zemniekus, ir jāmaksā nodoklis simts rubļu apmērā gadā, bet nabadzīgajiem iedzīvotājiem viena kapeika gadā.

1666. gadā noslēdzas Lielais Londonas ugunsgrēks. Trīs dienas ilgajā ugunsgrēkā tika iznīcinātas 10 000 ēkas, tomēr dzīvības zaudēja tikai 16 cilvēki.