Kazeļņiks Maltā iesprūst liftā

Diemžēl „The World's Strongest Man 2009” sacensībās, kurās pēc ilgiem laikiem piedalījās visi pasaulē stiprākie spēkavīri, Agris nespēja cīnīties par godalgām, jo neiekļuva finālā. Taču nav ļaunuma bez labuma — tādējādi Agrim bija vesela nedēļa brīva laika, lai izbaudītu atpūtu saulainajā Vidusjūras salā un smeltu spēkus nākamajām sacensībām.

„Bija doma tikt finālā. Biju pat pārliecināts, ka tas izdosies. Bet... Jau fakts, ka no desmit finālistiem tikai četri bija eiropieši, bet pārējie — vīri no Ziemeļamerikas, bija sensācija. No allaž spēcīgajiem austrumeiropiešiem par godalgām cīnījās tikai divi, savukārt no manas apakšgrupas finālam kvalificējās kāds mazpazīstams brits Lorenss Šahlejs, kura izskats sākotnēji neliecināja, ka šis puisis vispār kaut ko var izdarīt. Likās, ko viņš te dara, bet izrādās — sīvākais konkurents!” stāsta Agris Kazeļņiks.

Pie tā, ka Agris neiekļuva sacensību finālā, vainojami vairāki faktori — šāda līmeņa sacensību pieredzes trūkums, pārāk lielais stress, gūtā trauma un negaidīti spēcīgā konkurence. „Raimonds Bergmanis jau mani brīdināja, ka šādos mačos viss nenotiek, kā paredzēts. Proti, ja starts paredzēts pulksten 11, tad tieši tad esmu sagatavojies parādīt vislabāko sniegumu. Taču tur viss bija pakārtots televīzijas vajadzībām, tādējādi starts bieži vien aizkavējās pat par kādu pusstundu. Un tas mani arī iegāza,” paskaidro Agris Kazeļņiks.

Spēkavīrs gan atzīst, ka pats pie visa bijis vainīgs. „Nezinu, kas notika, bet... Pirms mačiem jutos ļoti labi, bija gatavs kalnus gāzt. Taču, tiklīdz sākās sacensības, spēki pēkšņi pazuda. Laikam bija pārāk liela mandrāža. Pirmajā dienā pat pats sevi nepazinu. Vēlāk gan ar Raimondu pārspriedām, ka pie vainas noteikti bija arī tas, ka šosezon piedalījos pārāk daudz sacensībās. Piemēram, vīri, kas iekļuva finālā, vairākus mēnešus vispār nestartēja, bet gan gatavojas tikai šim pasaules čempionātam,” spriež Agris. Kādā no vingrinājumiem viņš guva arī traumu. „Jau pirms sacensībām pamanīju vienu bedrīti bruģī. Visu laiku skatījos uz to un domāju, kaut tikai tajā neiekāptu. Taču — iekāpu, kaut kas nokrakšķēja celī, un uzreiz man zuda ātrums. Jau pēcpusdienā celis bija pamatīgi zils, taču palīdzēja krievu sportistu mediķi — sasmērēja, sašpricēja, un sāpes pārgāja. Tagad dakteri man aizlieguši trenēties — traumēts ir menisks, taču es jau ārstus neklausu. Raimonds teica, lai treniņos vairāk par 100 kilogramiem neceļu. Bet es vakar pamēģināju 100 kilogramus — nesāp, uzcēlu 150 — nesāp, cēlu visus 200 kilogramus, un arī nesāp,” jau atgriezies Latvijā, smejas Agris.

Stāstot par Maltu, spēkavīrs, teic, ka sala esot skaista, un iesaka visiem to apmeklēt. „Daba skaista, laiks lielisks. Izbrīnīja tikai, kā vietējie iedzīvotāji žūpo. Bijām izgājuši naktsdzīvē un pamanījām, kā visos stūros vārtās apdzērušies jaunieši, policija viņiem pat nepievērš uzmanību. Turklāt izrādās, ka reibumā var sēsties arī pie auto stūres — galvenais, lai būtu piesprādzējies un nesataisītu kaut kādus mēslus...” šokēts bijis Kazeļņiks.

Viens no jautrākajiem piedzīvojumiem noticis sacensību trešās dienas vakarā, kad spēkavīri pēc vakariņām atgriezušies viesnīcā. Vienā liftā iekāpuši Raimonds Bergmanis, lietuvietis Židrūns Savickis, igaunis Andruss Muramets, Agris Kazeļņiks un daži šo augumā un miesās raženo vīru pavadoņi. „Lifts bija paredzēts 10 cilvēkiem, bet mēs iekāpām tikai septiņi. Lifts mazliet pakustējās, noraustījās, līdz apstājās pavisam un nekustējās vairs no vietas. Iesprūdām! Lifta meistars, kurš mūs atbrīvoja, cieši pieteica, ka lai turpmāk spēkavīri brauktu ne vairāk par trim vienā liftā,” gardi smejas Agris.

Spēkavīrs arī piebilst, ka, kaut arī dzīvojis Maltas vislabākajā un lepnākajā viesnīcā, tieši viņa numuriņā bijušas problēmas ar santehniku. „Kaut arī mēs pie vainas nebijām, taču divas reizes vajadzēja izsaukt santehniķi, lai salabotu aizsērējušo tualetes podu.”

Juris Vaidakovs/Foto: no Agra Kazeļņika privātā arhīva