Vērienīgi aizvadīts sestais Investoru festivāls

“Pirmais festivāls tika organizēts pirms sešiem gadiem - 2022. gadā, kad bija ļoti augsta inflācija. Cilvēki sāka apjaust, ka nauda kontā klusi zaudē vērtību, tādēļ bija svarīgi runāt par iespējām saglabāt savus finanšu līdzekļus. Kopš tā laika esam izauguši par pilnvērtīgu finanšu kustību. Tagad tas jau ir īsts festivāls, kur tikties ikvienam, kam rūp savas personīgās finanses ar ekspertiem, investoriem un citiem domubiedriem,” komentē Investoru festivāla organizatore un Investoru Kluba pārstāve Inta Buša.

Pirmo festivālu apmeklēja 123 cilvēku. Kopš tā laika katru gadu festivāls aug un attīstās, šogad pulcējot jau 776 dalībniekus. Pasākuma organizatore komentē: “Kad sākām, auditorija bija ļoti skaidra: cilvēki ap 30-45 gadiem ar jau esošu interesi par ieguldījumiem. Šodien uz festivālu nāk 16, 17, 18 gadus veci jaunieši un dažāda vecuma iesācēji, kuriem vēl nav pieredzes, bet kuri uzdod ļoti konkrētus jautājumus par ieguldīšanu. Šī paaudze uztver investēšanu kā loģisku dzīves soli un nepieciešamību. Arvien vairāk cilvēku sāk apzināties, ka, neko nedarot, neieguldot, nekāda spožā nākotne nav gaidāma. Šī tēma nav domāta tikai turīgajiem, bet gan ikvienam cilvēkam un ir svarīga mums visiem kā sabiedrībai”.

Šogad Investoru festivālā tika apspriestas trīs aktuālas tēmas. Pirmā – kā uzkrāt neatkarīgām vecumdienām, nepieļaujot kļūdas, kas var izmaksāt vairāk nekā ceturtdaļu ienākumu? Otrā – obligācijas: kāpēc solītie augstie procenti vēl nenozīmē labu iespēju un kas patiesībā ir jāvērtē? Trešā – mākslīgais intelekts: kur slēpjas reālas iespējas un kur vērojami tikai skaļi solījumi? Visas trīs tēmas saista viens kopsaucējs: pēdējo desmit gadu laikā inflācija Latvijā ir apēdusi 56% naudas pirktspējas. Tas nozīmē, ka nauda, kas vienkārši “guļ” kontā, katru gadu klusi zaudē vērtību. Eksperti festivālā nosauca piecas izplatītākās kļūdas, ko Latvijas iedzīvotāji pieļauj, domājot par saviem uzkrājumiem.

1.    Uzskata, ka “man nav naudas, lai ieguldītu”. 53% Latvijas iedzīvotāju domā, ka nevar atļauties investēt, taču patiesībā var sākt jau ar 10-20 eiro mēnesī.
2.    Sāk pārāk vēlu. Tas, kurš sāk investēt 20 gadu vecumā ar dažiem desmitiem eiro mēnesī, 62% no kopējā uzkrājuma saņem no peļņas. Citiem vārdiem sakot, pats iegulda mazāk nekā trešdaļu. 
3.    Izvēlas pārāk drošu plānu. Konservatīvie pensiju fondi pēdējos desmit gadus ir nopelnījuši tikai aptuveni 2% gadā – inflācija ir bijusi lielāka.
4.    Obligācijām vērtē tikai procentu likmi. 91% investoru galvenais kritērijs ir ienesīgums, taču “nodrošināta” obligācija ne vienmēr nozīmē reālu aizsardzību.
5.    Iegulda “trendīgos” aktīvos bez skaidras loģikas. Patiesībā ažiotāža nav stratēģija. Kritērijam jābūt vienam: reālā atdeve, nevis prezentācijā redzami burti “MI”.

Pētījuma dati rāda: jo vecāks cilvēks, jo retāk viņš iegulda. Jauniešu vidū (18–29 gadi) neiegulda un par investīcijām neinteresējās vien 14%, bet 50–59 gadu vecumā šis skaitlis jau ir 31%. Taču visās vecuma grupās interese par investīcijām aug. Tieši tāpēc festivālā otro gadu pēc kārtas bija Jauno investoru skatuve, kas veidota sadarbībā ar SEB banku tiem, kas vēlas sākt investēt, bet nezina, kā.