4. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1941. gadā Kārlis Tomsons - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Cēsu nodaļas vadītājs.

1942. gadā Svetlana Bless - aktrise.

1958. gadā Andris Lukstiņš - Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktors.

1986. gadā Liene Šomase - dziedātāja.

Jubilāri pasaulē

1575. gadā Gvido Reni - itāliešu gleznotājs (miris 1642.gadā).

1874. gadā Aleksandrs Kolčaks - krievu virsnieks, antiboļševistisko "balto" spēku komandieris Krievijas pilsoņu karā (miris 1920.gadā).

1908. gadā Rotblats - poļu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 2005.gadā).

1923. gadā Fredijs Heinekens - nīderlandiešu uzņēmējs (miris 2002.gadā).

1933. gadā Čārlzs Kao - Honkongā dzimis fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1937. gadā Loreta Svita - amerikāņu aktrise.

1944. gadā Šerija Peina - amerikāņu dziedātāja ("The Supremes").

1953. gadā Žaks Vilnēvs (vecākais) - kanādiešu autosportists.

1956. gadā Džeimss Hanīmens Skots - angļu ģitārists ("The Pretenders", miris 1982.gadā).

1969. gadā Metjū Makonehijs - amerikāņu aktieris.

1969. gadā Šons Kombss jeb "Diddy" - amerikāņu reperis un mūzikas producents.

1972. gadā Luišs Figu - portugāliešu futbolists.

1976. gadā Mario Melhiots - nīderlandiešu futbolists.

Notikumi Latvijā

1992. gadā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem likumu Par privatizācijas sertifikātiem.

1992. gadā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem likumus Par aizsardzības spēkiem un Par valsts aizsardzību.

1998. gadā pie Liepājas dzelzceļa pārbrauktuves netālu no pilsētas robežas jau trešo reizi atklāj piemiņas plāksni Latvijas armijas bruņuvilciena "Kalpaks" komandierim virsleitnantam Alfrēdam Klestrovam. Pirmo reizi Klestrovam veltītu plāksni uzstādīja 1921.gadā, bet to norāva 1940.gadā, kad Latvijā ienāca padomju karaspēks. Otro reizi plāksni atjaunoja Atmodas laika sākumā, bet 1997.gada vasarā krāsainā metāla tīkotāji to nozaga. Atjaunotā plāksne ir iebetonēta vairākas tonnas smagā akmenī.

2002. gadā Viļņā Baltijas valstu regulatori paraksta protokolu par Baltijas kopējo elektroenerģijas tirgu. Dokumentu paraksta Lietuvas Nacionālās cenu un enerģētikas kontroles komisija, Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kā arī Igaunijas Energotirgus inspekcija.

2003. gadā Rīgā notiek svinīga jaunās Rīgas domes ēkas, Rātsnama, atklāšanas oficiālā ceremonija. Pamatakmens jaunajam Rātsnamam iemūrēts 2000.gada 15.decembrī.

2008. gadā Starptautiskā konkursā "The International. City. People. Light. Award 2008" Rīga saņēmusi balvu par otro labāko pilsētas izgaismojumu, bet Dzelzceļa tilta izgaismojums pār Daugavu atzīts par vienu no labākajiem pilsētvides gaismas projektiem pasaulē.

Notikumi pasaulē

1576. gadā Spānija Astoņdesmit gadu karā sagrābj Antverpeni, kas pēc trim dienām tiek gandrīz pilnībā iznīcināta.

1677. gadā ākamā skotu karaliene Mērija II salaulājas ar Oranžas princi Viljamu.

1861. gadā Sietlā tiek atklāta Vašingtona Universitāte.

1869. gadā iznāk zinātniskā žurnāla "Nature" pirmais numurs.

1890. gadā Londonā tiek atklāta pirmā pazemes dzelzceļa metro līnija starp Karaļa Viljama ielu un Stokvelu.

1899. gadā Vācijā tiek izdota Zigmunda Freida "Sapņu interpretācija".

1918. gadā 40 000 jūrnieku pārņemot Ķīles ostu sākas Vācijas revolūcija.

1918. gadā Pirmā pasaules kara sabiedroto spēki vienojas par miera līgumu noteikumiem Vācijai, balstoties uz ASV prezidenta Vudorova Vilsona "14 punktiem".

1918. gadā Austroungārija padodas Itālijai.

1921. gadā kāds labējais fanātiķis nogalina Japānas premjerministru Takasi Haru.

1922. gadā britu arheologs Hovards Kārters un viņa komanda atrod ieeju Ēģiptes faraona Tutanhamona kapā.

1942. gadā El Alameinas kaujā Ēģiptē Lielbritānijas spēki sakauj ģenerāļa Ervina Romela vadītos Vācijas spēkus. Romels, nepakļaujoties Ādolfa Hitlera rīkojumiem, ar saviem spēkiem atkāpjas.

1945. gadā tiek dibināta ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO).

1955. gadā ar Ludviga van Bēthovena "Fidelio" tiek atklāta no jauna uzbūvētā Vīnes opera, kas Otrā pasaules karā tika pilnībā iznīcināta.

1956. gadā padomju spēki ieiet Ungārijā, lai apspriestu 23. oktobrī sākušos pretpadomju sacelšanos. Revolūcijas brutālā apspiešana prasīja vairāk nekā 2000 ungāru un gandrīz tūkstoša padomju karavīru dzīvības. Pēc šiem notikumiem no valsts bēg gandrīz ceturtdaļmiljons cilvēku.

1960. gadā pabeigta filmas "The Misfits" uzņemšana. Filmā galvenās lomas tēlo Merilina Monro un Klārks Geibls, un tā izrādās viņu abu pēdējā kinolente. Geibls mirst pēc nepilnām divām nedēļām no sirdslēkmes, bet Monro nepilnus divus gadus vēlāk no miega zāļu pārdozēšanas.

1966. gadā Itālijā applūstot Arno un Po upēm, zem ūdens nonāk divas trešdaļas Florences teritorijas. Plūdos iet bojā 113 cilvēki un 30 000 paliek bez pajumtes, kā arī tiek iznīcināti neskaitāmi renesanses laika mākslas darbi un grāmatas.

1979. gadā Irānas kaujinieki ieņem ASV vēstniecību Teherānā, saņemot gūstā 90 ķīlniekus, no kuriem 63 bija amerikāņi. Irānas ķīlnieku krīze ilga 444 dienas.

1980. gadā ASV prezidenta vēlēšanās uzvar republikānis Ronalds Reigans, sakaujot demokrātu Džimmiju Kārteru.

1988. gadā Indijas desantnieki novērš ārzemju algotņu apvērsuma mēģinājumu Maldivu salās.

1993. gadā Kanādas premjera amatā stājas Žans Kretjēns.

1995. gadā labēji radikāls ebreju jaunietis Telavivā mītiņa laikā Oslo miera līguma atbalstam nogalina Izraēlas premjerministru Ichaku Rabinu.

2002. gadā Ķīna un desmit AESAN dalībvalstis paraksta vienošanos par pasaulē lielākās brīvās tirdzniecības zonas izveidošanu, kurā ietilpst 1,7 miljardi cilvēku.

2003. gadā fiksēts spēcīgākais Saules uzliesmojums, kādu jebkad novērojuši zinātniskie satelīti.

2004. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprina likumu par Kioto protokola ratificēšanu.

 2008. gadā ASV prezidenta vēlēšanās uzvar demokrātu kandidāts Baraks Obama, kļūstot par pirmo melnādaino amerikāņu prezidentu.