Tuvo Austrumu konflikta dēļ "airBaltic" atceļ lidojumus
Tuvo Austrumu konflikta dēļ un no tā izrietošā degvielas cenu pieauguma dēļ Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad maijā ir atcēlusi 6,6% no attiecīgajā mēnesī paredzētajiem lidojumiem, trešdien investoru zvanā informēja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Erno Hildēns.
Viņš minēja, ka atsevišķi reisi ir taktiski atcelti gadījumos, kad kapacitāti ir iespējams pārdalīt "airBaltic" tīklā un Rīgā kā "airBaltic" galvenajā bāzē, lai palīdzētu aizsargāt ieņēmumus.
Vienlaikus aprīlī aviokompānija atcēla aptuveni 3,3% no paredzētajiem lidojumiem. Tāpat plānots no jūnija līdz oktobrim samazināt vasaras sezonas lidojumu skaitu par 2,7%.
Vienlaikus aviokompānija ir veikusi iespējamos risku mazināšanas pasākumus, tostarp cenu korekcijas un aktīvu kapacitātes pārdali. Tāpat drošības apsvērumu dēļ ir apturēti lidojumi uz ietekmētajiem galamērķiem, tostarp Dubaiju un Telavivu.
Hildēns gan arī uzsvēra, ka patlaban degvielas trūkums netiek prognozēts.
Savukārt "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs papildināja, ka īstermiņā likvididitātes stiprināšanai pirmā ceturkšņa beigās vadība pieņēma lēmumu slēgt ("likvidēt") 10% reaktīvās degvielas hedžēšanas pozīciju, lai uzlabotu grupas īstermiņa naudas pozīciju.
Šāds lēmums esot rezultējies ieņēmumos 5,1 miljona eiro apmērā. Viņš norādīja, ka degvielas patēriņš no jūnija līdz gada beigām būs aptuveni 125 000 tonnu, un potenciālā ietekme būs atkarīga no tirgus cenām.
Tāpat viņš pauda, ka par iespēju paaugstināt biļešu cenas degvielas izmaksu dēļ vēl ir pāragri spriest, tomēr "airBaltic" seko situācijai un cenšas pārlikt pēc iespējas lielāku daļu degvielas izmaksu uz pasažieriem, ciktāl tirgus to pieļauj.
Jakovļevs arī norādīja, ka maršrutu slēgšana uz un no Dubaijas un Telavivas ir samazinājusi ieņēmumus par trim līdz četriem miljoniem eiro. Tomēr tika saņemti papildu čartterreisu ieņēmumi, jo konflikta sākumā tika veikti repatriācijas reisi.
LETA jau ziņoja, ka "airBaltic" koncerna zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī bija 70,064 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2025. gada pirmajā ceturksnī. Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums palielinājās par 12,3% un bija 149,086 miljoni eiro.
"airBaltic" pārstāvji skaidroja, ka lidsabiedrības zaudējumu apmēru pirmajā ceturksnī ietekmēja ārvalstu valūtas kursu svārstības, ar finansēšanu saistītās izmaksas, samazināts komerciālais atbalsts un pastāvīga izmaksu pieauguma spiediens vairākās kategorijās.
Tāpat vēstīts, ka Saeimas deputātu vairākums šogad 16. aprīlī piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai "airBaltic" 30 miljonu eiro apmērā. Valsts īstermiņa aizdevuma pamatsummas un aizdevuma procentu atmaksas termiņš ir šā gada 31. augusts. Aizdevums izsniegts bez nodrošinājuma.
"airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.
Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, "airBaltic" gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.
Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.
