Vai Latvija tiešām ir viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā? Skaidro ekonomisti
Aprīļa sākumā vairākos medijos skaļi tika ziņots, ka "Latvijā oficiāli atzīta par vienu no nabadzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā". Kāda ir patiesā situācija? Jauns.lv skaidro Latvijas vadošie ekonomisti.
Jau ziņots, ka marta izskaņā "Eurostat" publicēja sākotnējos novērtējumus par pirktspējas paritāti un ES valstu IKP 2025. gadam. Minētajā novērtējumā Latvija tika ierindota trešajā vietā no beigām pēc IKP uz vienu iedzīvotāju, kā rezultātā atsevišķi avoti apgalvoja, ka "Latvija oficiāli atzīta par vienu no nabadzīgākajām valstīm ES". Tomēr Latvijas vadošie ekonomisti Jauns.lv uzsver, ka šāda datu interpretācija ir neprecīza.
Ekonomists: "Šo noteikti nevajadzētu saukt par nabadzības rādītāju!"
"Swedbank Latvija" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija Jauns.lv skaidro, ka IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes aprēķina, skatoties uz kopējo gadā saražoto (pievienoto) vērtību (IKP), kas vienlaicīgi ir arī viss ekonomikā gada laikā nopelnītais. Tad, lai rādītājs būtu salīdzināms starp valstīm, izdala minēto lielumu (IKP) ar iedzīvotāju skaitu. Dažādās valstīs par vienu un to pašu naudas summu var nopirkt ļoti atšķirīgus preču un pakalpojumu “grozus”, tādēļ aprēķināto IKP uz iedzīvotāju arī pārrēķina vienotā cenu līmenī.
Zorgenfreija uzsver, ka šis skaitlis gan nepasaka neko par nevienlīdzību ekonomikā, par uzkrāto bagātību, jo tiek mērīts tikai viena gada laikā iegūtais, kā arī ignorē būtiskus dzīves kvalitātes aspektus – veselības un izglītības sistēmas kvalitāti, citu publisko pakalpojumu kvalitāti, drošību, nodarbinātību, darba-privātās dzīves līdzsvaru, utt. "Viens rādītājs ekonomikā nevar izstāstīt visu stāstu," uzsver ekonomiste.
Tikmēr "Luminor" bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš Jauns.lv norāda, ka "relatīvais IKP uz iedzīvotāju noteikti ir daļa no nabadzības problēmas konteksta, taču to noteikti nevajadzētu saukt par nabadzības rādītāju, jo tas ir tikai ļoti netieši saistīts ar tādu indikatoru kā nabadzīgu cilvēku īpatsvars sabiedrībā."
""Eurostat" piedāvā tiešus mērījumus par to, cik liela daļa no iedzīvotājiem dzīvo dziļā nabadzībā (deep material and social deprivation). Starp strādājošajiem 2024. gadā Latvijā šādu cilvēku bija 7,1%, kamēr ES vidēji 8,2%. Galvenais faktors šajā gadījumā ir tas, ka ļoti lielai daļai Latvijas iedzīvotāju pieder savi mājokļi."
"Tāpat nav liekama vienlīdzības zīme starp tādiem rādītājiem kā IKP uz iedzīvotāju un salīdzinošie mājsaimniecību ienākumi. Saskaņā ar Baltijas valstu statistikas dienestu datiem, mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi uz iedzīvotāju 2024. gadā Latvijā un Lietuvā bija gandrīz vienādi. Abu valstu IKP uz iedzīvotāju atšķirību lielā mērā veido kaimiņvalsts kopumā daudz spēcīgākais uzņēmumu sektors."
Latvijas IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes vēsturiski ir bijis starp zemākajiem Eiropas Savienībā
"Tas ir fakts, ka Latvijā IKP uz iedzīvotāju gan naudas izteiksmē, gan pēc pirktspējas paritātes ir bijis starp zemākajiem visu laiku, kamēr vien esam bijuši ES dalībvalsts. Šajā ziņā nekas nozīmīgi nav mainījies. Visu laiku esam pārvietojušies pa dažām vietām uz augšu un uz leju saraksta lejasgalā," pauž Pēteris Strautiņš. Arī Zorgenfreija uzsver, ka Latvijas IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes vēsturiski ir bijis starp zemākajiem Eiropas Savienībā un to par "lielu atklājumu" nodēvēt nevar.
Tikmēr Strautiņš uzsver, ka kopš pievienošanās ES, labklājības līmenis Latvijā ir audzis ļoti strauji. "Salīdzinājumā ar 2003. gadu jeb pēdējo gadu pirms pievienošanā ES mūsu IKP uz iedzīvotāju reālā izteiksmē ir audzis par 108%, citiem vārdiem, tas ir vairāk nekā divkāršojies," norāda Strautiņš.
Viņš uzsver, ka mūsu vieta šajā rādītājā nav daudz mainījusies, jo arī citās ES dalībvalstīs, kuras atrodas saraksta lejasdaļā, labklajības līmenis ir strauji audzis - Lietuvā IKP uz vienu iedzīvotāju šajā laikā audzis par 140%, Bulgārijā par 133%, Rumānijā par 132% un Polijā par 130%.
"Ar savu attīstības tempu šajā laikā esam bijuši piektajā vietā Eiropā," uzsver Strautiņš. "Kad 2004. gadā pievienojāmies ES, mūsu IKP uz iedzīvotāju bija 45% no ES vidējā. Savukārt 2021.gadā tas sasniedza 71% no ES vidējā."
Latvijas turīguma rādītāju augšupeju ietekmēja Krievijas iebrukums Ukrainā
Strautiņš skaidro, ka kopš 2021. gada konverģence jeb Latvijas tuvošanās sarakstā augstāk esošām valstīm ir apstājusies un tā galvenais iemesls ir Krievijas iebrukums Ukrainā, kas Latviju ietekmēja vairāk nekā ES valstis vidēji. "Lielāka ietekme bija vēl atlikušo tirdzniecības sakaru pārtraukšanai, reģiona ģeopolitiskā riska uztveres pieaugumam," uzsver ekonomists.
Zorgenfreija skaidro, ka no 2022. gada līdz 2024. gadam, proti, Krievijas pilna mēroga iebrukuma laikā, Latvijas turīgums attiecībā pret ES vidējo rādītāju faktiski stāvēja uz vietas – nedaudz zem 70% no ES līmeņa. Bet jaunākie dati rāda, ka pērn – 2025. gadā – sasniedzām 71% no ES vidējā, kas uztveramas drīzāk kā labas ziņas, jo liecina, ka pēc dažu gadu stagnācijas atkal atsākām tuvināties ES vidējam ienākumu līmenim.
Latvija ir starp trešdaļu bagātāko pasaules valstu
"Ja mēs salīdzinātu sevi ar visām pasaules valstīm, tad būtu trešdaļā bagātāko pasaules valstu," norāda Zorgenfreija. "Mēs esam daļa no pasaules turīgo valstu “kluba”, bet šajā “klubā” esam vieni no mazāk turīgajiem. Vai tādēļ ir jāšausminās – nedomāju vis. Vai varam labāk – noteikti jā!" uzsver ekonomiste.
Arī Strautiņš uzsver, ka pasaules mērogā Latviju noteikti nevar uzskatīt par nabadzīgu valsti. "Starptautiskais Valūtas Fonds vērtē, ka šobrīd, 2026. gadā, mūsu IKP pēc pirktspējas paritātes ir par 80% augstāks par pasaules vidējo," uzsver ekonomiststs, norādot, ka Latvija šajā rādītājā ierindojas 51. vietā starp 190 pasaules valstīm.
