Rīga ierindota Eiropas dārgāko galvaspilsētu pieciniekā pēc elektrības rēķinu sloga
Lai gan elektroenerģijas cena Rīgā eiro izteiksmē ir ievērojami zemāka nekā Berlīnē vai Londonā, Latvijas galvaspilsētas iedzīvotājiem elektrības rēķinu apmaksa ir daudz smagāks finansiāls slogs nekā rietumeiropiešiem.
2026. gada sākumā Rīga atradā 5. vietā eletrības dārdzības ziņā Eiropā, ja ņem vērā iedzīvotāju reālo pirktspēju, liecina jaunākais Mājsaimniecību enerģijas cenu indekss (HEPI). Pētījums atklāj būtisku atšķirību starp to, cik elektrība maksā nomināli (cena par kilovatstundu), un to, cik tā "maksā" konkrētās valsts iedzīvotāja maciņam, vēsta "Euronews".
Vērtējot elektroenerģijas cenas eiro izteiksmē (EUR), Rīga starp 33 Eiropas galvaspilsētām ar 26,5 eirocentiem par kilovatstundu (c€/kWh) ieņem 14. vietu, kas liecina par vidēju cenu līmeni reģionā. Tas varētu radīt maldīgu priekšstatu, ka elektrība Latvijā ir salīdzinoši lēta vai vidēji dārga.
Salīdzinājumam – nomināli dārgākā elektroenerģija Eiropā fiksēta Bernē (38,5 c€/kWh) un Berlīnē (38,4 c€/kWh), kam seko Brisele, Dublina, Londona un Prāga, kur cenas svārstās ap 36 c€/kWh atzīmi. Tikmēr viszemākās nominālās cenas reģistrētas Kijivā (8,8 c€/kWh), Budapeštā (9,6 c€/kWh) un Belgradā (11,6 c€/kWh). Vidējais rādītājs Eiropas Savienībā šā gada janvārī bija 25,8 c€/kWh.
Taču pētnieki norāda, ka šāds salīdzinājums nav objektīvs, jo neņem vērā milzīgās ienākumu atšķirības starp valstīm. Lai iegūtu patieso ainu, tiek izmantots Pirktspējas standarts (PPS) – rādītājs, kas izlīdzina cenu līmeņa atšķirības un parāda, cik lielu daļu no saviem ienākumiem cilvēks spiests atdot par pakalpojumu.
Pēc PPS rādītājiem Rīga no 14. vietas strauji pakāpjas uz 5. vietu dārdzības ziņā. Tas nozīmē, ka rīdziniekiem elektrības rēķinu apmaksa rada lielāku robu ģimenes budžetā zemo ienākumu dēļ nekā iedzīvotājiem turīgākajās Rietumeiropas valstīs, kur nominālās cenas ir augstākas, bet ienākumu līmenis ļauj šīs izmaksas segt vieglāk.
Līdzīga tendence vērojama arī Bukarestē, kas pēc pirktspējas kļuvusi par visdārgāko pilsētu Eiropā, lai gan nomināli tā ieņem tikai 11. vietu. Pretēja situācija ir bagātajās valstīs – piemēram, Berne un Luksemburga nomināli ir dārgas, bet augsto algu dēļ elektrība to iedzīvotājiem ir relatīvi pieejama, un pēc pirktspējas tās noslīd uz saraksta beigām, ieņemot attiecīgi 22. un 26. vietu.
Kopumā Eiropā elektroenerģijas cenas ir stabilizējušās, taču tās joprojām ir augstākas nekā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Pētījuma autori norāda, ka cenu atšķirības nosaka katras valsts enerģētikas politika, nodokļu slogs un sadales tīklu izmaksas. Piemēram, Vācijā tieši nodokļi un nodevas veido būtisku daļu no gala tarifa.
