“Mēs tikām pazemoti” - darbinieki brīdina par mobingu “Latvijas Dzelzceļā”
Bijušais Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) valdes loceklis Mārtiņš Ķeņģis atkāpās brīdī, kad uzņēmuma iekšienē vērtēja vairāku darbinieku sūdzības par to, ka viņš izturējies necienīgi un pazemojoši pret viņiem. Turklāt Ķeņģa padotie bija vērsušies arī Valsts darba inspekcijā (VDI) un Tiesībsarga birojā, ziņo LTV raidījums “de facto”.
Pirmā darbinieku sūdzība VDI - janvārī
Mārtiņš Ķeņģis darbu LDz valdē sāka pagājušā gada jūlijā, uzvarot konkursā starp 32 pretendentiem. Nostrādājis gadu un četrus mēnešus, viņš uzrakstīja atlūgumu. Viņa aiziešana notika brīdī, kad LDz īpaši izveidota komisija vērtēja darbinieku iesniegumu par Ķeņģa izvērsto mobingu un bosingu.
Šo iesniegumu LDz padome, kuras pārraudzībā ir uzņēmuma valde, saņēma 10. oktobrī. Taču šī nebija ne pirmā reize, ne pirmā instance, kur uzņēmuma darbinieki kolektīvi vērsās pēc palīdzības. Jau kopš janvāra viņi bija meklējuši palīdzību Valsts darba inspekcijā. Pirmo iesniegumu tur saņēma šī gada 22. janvārī.
Kopumā tur saistībā ar LDz saņemti 11 iesniegumi, divi no tiem bija kolektīvi jeb vairāku cilvēku parakstīti.
Iesniegumā ziņoja par pazemošanu un aizskaršanu
“Mēs saņēmām vairākus iesniegumus par to, ka darbiniekiem darba vidē ir nepieņemami darba apstākļi, ka viņi tiek pazemoti, aizskarti un (darbinieki) norādīja arī uz iespējamo mobingu un bosingu,” stāsta reģionālās valsts darba inspekcijas vadītāja, galvenā valsts inspektore Baiba Šilberga. “Darbinieku signāli bija par nelielām, it kā privātām domstarpībām līdz ļoti nepieņemamām situācijām, kas mijas ar fizisko vardarbību,” viņa turpina.
Neviena iestāde šīs situācijas sīkāk nekomentē, jo lietas materiāli ir konfidenciāli. Taču “de facto” zināms, ka iesniegumā aprakstītās epizodes saistās ar pazemošanu, aizskarošiem komentāriem, tostarp saistībā ar vecumu, kā arī, pēc darbinieku domām, nesamērīgu darba prasību izvirzīšanu.
VDI notikušo izmeklēja, veicot pārrunas ar iesaistītajiem. Interviju laikā noskaidrotie lietas apstākļi VDI ļāva secināt, ka darba vides apstākļi tiešām nebija adekvāti. “Bija iegūti pierādījumi, ka darbinieki tiek aizskarti, ka šī mentālā veselība ir ilgstoši apdraudēta. Mēs pievērsām darba devēju uzmanību, ka šādi apstākļi nav pieļaujami,” norāda Šilberga.
VDI arī saskata tendenci – tur saņem arvien vairāk ziņojumu par emocionāli neveselīgiem darba apstākļiem. Turklāt biežāk pēc palīdzības vēršoties tieši valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu darbinieki.
VDI lūdza iesaistīties SM
Inspekcija “Latvijas Dzelzceļam” norādīja, ka jāveic būtiskas pārmaiņas. LDz stāsta, ka inspekcijas norādes uzņēmums arī pildījis. “Tika apkopoti fakti, saprastas šīs jomas, kas būtu jāuzlabo. [Tika] iesniegta atgriezeniskā Valsts darba inspekcijai – [tika iesniegts] šis korektīvo darbību kopums un laika grafiks. Cik man zināms, arī tas tika akceptēts no Valsts darba inspekcijas puses kā funkcionāls piedāvājums,” pauž LDz valdes loceklis Rinalds Pļavnieks. Taču VDI ieskatā situācija neuzlabojās pietiekošā ātrumā, tādēļ inspekcija vērsās Satiksmes ministrijā (SM).
Pagrieziena punkts – 10. oktobris
Lietā pagrieziena punkts bija 10. oktobris. Todien kolektīvu iesniegumu saņēma Tiesībsarga birojs, LDz padome, arodbiedrība, SM un jau pieminētā darba inspekcija.
Tiesībsarga birojā lietu nesāka, jo pēc šī iesnieguma problēmas risināšanā iesaistījās visi citi atbildīgie. LDz izveidoja īpašu komisiju, kas vērtēja darbinieku sūdzības. Visi komisijas locekļi, tostarp padome pa vienam uzklausīja katru cietušo.
Komisijas pārstāvji runāja ar visiem iesnieguma autoriem un pašu Ķeņģi. Līdz lēmumam gan tā netika, jo viņš atstāja amatu. “Lēmumu par aiziešanu pieņēmu, jo pretestība pārmaiņām uzņēmumā bija milzīga un sastapos ar sabotāžu un mērķtiecīgam pretdarbībām. Jau par pirmajām manis iniciētajām pārmaiņām saņēmu komentāru, kas lielā mērā raksturo LDz kultūru – pārdzīvojām 16 valdes locekļus, pārdzīvosim arī tevi,” amata atstāšanu paskaidro Ķeņģis.
Iesniegumos figurē divas personas
Komisija runāja tikai ar Ķeņģi, taču “de facto” zināms, ka iesniegumos, lai arī mazāk, figurē arī Allas Krūmiņas vārds. Viņa bija LDz infrastruktūras attīstības un būvniecības direkcijas vadītāja. Sūdzības par viņu izskatīja atsevišķi, ievērojot amatu hierarhiju. Bet arī viņas gadījumā līdz gala lēmumam izvērtēšanā netika, jo viņa uzrakstīja atlūgumu. Ķeņģa padotībā viņa nostrādāja trīs mēnešus.
Abas amatpersonas, par kurām sūdzējās darbinieki, “de facto” noliedz, ka jebkad bijušas situācijas, kurās viņi izturējušies neētiski vai necienīgi pret kolēģiem.
Turklāt Ķeņģis arī uzskata, ka šo iesniegumu neizvērtēja pietiekami godīgi. “Tiku informēts, ka ir saņemts atsevišķu darbinieku (kopumā manā atbildības jomā bija vairāk nekā 2300 darbinieku) iesniegums, taču man tika liegta iespēja iepazīties ar iesnieguma saturu un tiesiskā veidā sniegt savu viedokli par iesniegumā pausto,” viņš skaidro. Taču, kā norāda Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības Juridiskās daļas vadītāja Gita Oškāja, atklājot iesniegumu tajā aprakstītajam pāridarītājam, varētu zaudēt darbinieku uzticību. “Šajā situācijā ir ārkārtīgi svarīgi pasaudzēt darbiniekus, kuri bijuši cietušie, tādēļ atklāti norādīt, kas ir bijuši tie, kuri izsaka sūdzības – tas noteikti nav pieļaujams,” uzsver Oškāja. Turklāt no arodbiedrības pārstāves paustā arī izriet, ka Ķeņģim bija zināmi situācijas apstākļi.
Trūka droša veida, kā celt trauksmi uzņēmuma iekšienē
Notikušais LDz izgaismo divas problēmas. Pirmā – darbinieki nejuta, ka viņiem ir veids, kā droši ziņot par neveselīgu darba vidi. Vēršanās jau visās iestādēs oktobrī viņiem bija lūzuma punkts. Proti, gatavība riskēt un runāt atklāti bija lielāka nekā bailes no iespējamām sankcijām. “Lasot LDz padomes paskaidrojumus, ir secināms, ka viņu izveidotā komisija, kas vērtēja šo situāciju, arī konstatē to, ka uzņēmumā pastāvošā iekšējā sistēma, lai ziņotu vai lai reaģētu uz tādiem gadījumiem, bija atzīstama par neefektīvu. Tā formāli pastāvēja, bet uzņēmums beigās pats atzina, ka šī sistēma nestrādāja. Un to arī parāda šis gadījums,” pauž Tiesībsarga biroja juridiskā padomniece Elīna Ūsiņa.
Pļavnieks gan neuzskata, ka situācija pirms tam bija pavisam slikta. Taču šobrīd uzņēmumā strādājot pie tā, lai turpmāk līdzīgas situācijas risinātu labāk. “Izveidojoties konfliktam starp divām hierarhijas pusēm, vienmēr pastāv risks, ka kāds ir labvēlīgākā pozīcijā – vai nu vadītājs, vai nu atkal apjoma dēļ, iespējams, darbinieki. (..) Mēs redzam, ka bieži vien varbūt kādi fakti tiek noklusēti vai (situācija tiek) neproduktīvi risināta. Un tad attiecīgi strādājam pie tā, lai ieviestu mediācijas opcijas,” atklāj Pļavnieks.
Atkāpjas divi no trīs padomes pārstāvjiem
SM, kura arī vairākas reizes saņēma informāciju par notiekošo konkrētā uzņēmuma struktūrvienībā, sagaida no LDz skaidrojumu par to, kā turpmāk sistēmiski risinātu līdzīgas situācijas.
Pagājušajā nedēļā par amata atstāšanu paziņoja arī divi no trīs uzņēmuma padomes pārstāvjiem – Reinis Ceplis un Andris Liepiņš. Viņi uzsver, ka aiziešanai nav nekādas saistības ar šo situāciju. Viņuprāt, ņemot vērā, ka padomes pārziņā nav personāliju jautājumi, viņi visu izdarījuši pēc labākās prakses principiem.
