Baltijas valstīs visstraujāk mājokļu kredītu jauno līgumu skaits audzis tieši Latvijā
Pēdējos 12 mēnešos mājokļu kredītu jauno līgumu skaits visstraujāk audzis Latvijā, salīdzinot pērnā gada septembri ar šā gada septembri, pieaugums ir par 137 %, liecina “Bigbank” Baltijas valstu mājokļu kredītportfeļu salīdzinājums.
Savukārt Lietuvā un Igaunijā jauno līgumu skaita pieaugums pēdējos 12 mēnešos ir bijis mērenāks – attiecīgi katrā valstī par 75 %.
“Salīdzinoši straujajai izaugsmei Latvijā, vismaz kontekstā ar kaimiņvalstīm, ir vairāki skaidrojumi. Pirmkārt, Igaunijas mājokļu kredītu tirgus kopējais apjoms uz vienu iedzīvotāju joprojām ir ievērojami lielāks nekā kaimiņvalstīs, tādēļ sagaidāms, ka Latvijā un Lietuvā tuvākajā laikā gan vidējais aizdevuma apjoms, gan līgumu skaits pieaugs ātrāk nekā Igaunijā. Otrkārt, izmaiņas Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas atļāva reklamēt hipotekāros kredītus. Tas kopā ar uzlabotajiem banku piedāvājumiem, lejupejošām “Euribor” likmēm, kas pirmo reizi pēdējos gados nokritusies zem 3 %, stimulē iespēju īstenot iepriekš atliktos pirkumus,” komentē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.
Tikmēr vidējās darījuma summas pēdējos 12 mēnešos straujāk augušas Igaunijā – par 39 %, kamēr Latvijā šā gada septembrī, salīdzinot ar pērnā gada septembri, vidējā darījuma summa pieaugusi par 17 %. Savukārt Lietuvā pat vērojams kritums par 2 %.
Šā gada trešā ceturkšņa beigās Igaunijā vidējā izsniegtā mājokļa kredīta summa bija 144 483 eiro. Lietuvieši no tās atpalika par aptuveni ceturtdaļu, kamēr vidējais mājokļa kredīts Latvijā bija vairāk nekā divas reizes mazāks nekā Igaunijā.
"Latvijā mājokļu cenas ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā, par to liecina ne tikai statistika, bet arī tas, ka pašfinansējuma daļa Latvijas aizdevumos ir mazāka. Pēc bankas novērojumiem, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Rīgā joprojām dominē darījumi ar lētākiem otrreizējā tirgus dzīvokļiem, un jauno projektu popularitātes pieaugums, visticamāk, vēl tikai priekšā,” piebilst Surgofts.
Tikmēr nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva norāda, ka, skatoties uz notikušo darījumu skaitu ar mājokļiem un cenu izmaiņām pēdējo divos gados, kā arī analizējot vispārējo tirgus dalībnieku – pārdevēju un pircēju – noskaņojumu, var teikt, ka zemākais punkts nozarē jau ir pārvarēts un sākusies lēna, taču noteikta mājokļu segmenta atveseļošanās.
Viņa arī piebilst, ka to sekmē ne tikai “Euribor” izmaiņas, bet arī augošais atalgojums, stabila nodarbinātība un ne mazāk svarīgs novērojums – augošas nekustamā īpašuma kompāniju akciju cenas Rietumeiropā.
Kā novērojuši “Latio” eksperti, kopš 2022. gada nekustamā īpašuma tirgū, ko lielākoties raksturojusi stagnācija, valda stūrgalvīgs fenomens – pircēji pacietīgi gaidījuši cenu kritumu, pārdevēji – cenu kāpumu. Realitātē cenu kritums atsevišķi novērots tikai dažos segmentos, lielākoties mājokļiem sērijveida ēkās. Turpretī jaunajos projektos gan pirmreizējā, gan otrreizējā tirgū cenas parādījušas apbrīnojamu stabilitāti un pārdošanas sludinājumos pat nedaudz augušas.
“Tas gan neliecina par veselīgu, aktīvu tirgu. Darījumi ar jaunajiem projektiem notiek, taču ne tādos apmēros nekā agrāk. Pircēji lēmumu pieņem ļoti ilgi, nereti iegādājas mazākas platības mājokli, kas maksā mazāk, jo ienākumu līmenis pret inflāciju vairs neļauj kvalificēties lielāka un dārgāka īpašuma hipotekārajam kredītam. Turklāt atšķirībā no iepriekšējiem gadiem pircējiem zudusi interese par agrajām rezervācijām un tādu īpašumu iegādi, kuru būvniecība vēl nav pat pirmajā stadijā,” saka “Latio” tirgus analītiķe, norādot, ka pircēji, kas gaidījuši cenu samazināšanos, visticamāk, būs vīlušies.
Arī pārdevējus nevarētu saukt par galvenajiem uzvarētājiem, jo cenu pieaugums arī visticamāk nebūs liels un straujš.
“Jāatceras, ka labākais laiks nekustamā īpašuma pārdošanai patiesībā ir jāveido pašam – ar pareizi izvēlētu cenu un metodēm īsto pircēju var atrast jebkuros tirgus apstākļos, jo vajadzība pēc sava mājokļa cilvēkiem būs vienmēr, “ iesaka Ijevleva.
Saskaņā ar “Latio” datiem jauno projektu otrreizējā tirgū kvadrātmetra cena iekštelpu platībai septembrī bija 2015 eiro kvadrātmetrā, bet Rīgas centrā palielinājās par 14 %, darījumos sasniedzot 2660 eiro kvadrātmetrā. Tomēr eksperti atzīmē, ka vidējās cenas pieaugums ir pamatots ar dažiem dārgiem darījumiem un neatspoguļo kopējo tendenci.
Tiesa, jāņem vērā, ka patlaban tiek skatīti grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz, ka ienākumam no kapitāla pieauguma tiks piemērota 25,5 % likme līdzšinējo 20 % vietā.
“Tam var būt divējāda ietekme. No vienas puses pircēju skepse, kas varētu domāt, ka pārdevēji varētu mēģināt iekļaut nodokļu starpību īpašuma pārdošanas cenā. No otras puses – šīs izmaiņas varētu motivēt neizlēmušos pārdevējus ātrāk izšķirties par īpašuma pārdošanu, jo atbilstoši pārejas noteikumiem tiem darījumiem, kas tiks uzsākti līdz 2024. gada 31. decembrim, bet nebūs pabeigti līdz šā gada beigām, būs iespēja līdz 2027. gadam piemērot līdzšinējo 20 % nodokļa likmi. Šis nosacījums attieksies tikai uz gadījumiem, kad īpašums tiek iegādāts uz nomaksu," saka Surgofts.
Vienlaikus, spēkā paliks arī vairāki atvieglojumi, lai īpašniekiem netiktu piemērota jaunā iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme.
Jau vēstīts, ka šā gada trešajā ceturksnī, salīdzot ar otro ceturksni, “Bigbank” mājokļa aizdevuma portfelis pieaudzis par 78 miljoniem eiro (+17 %), tā kopējam apjomam sasniedzot 534 miljonus eiro.
