Krievija oficiāli atļauj Putinam sūtīt armiju savu pilsoņu aizsardzībai ārzemēs

Krievijas parlamenta augšpalāta Federācijas padome nu apstiprinājusi likumu, kas ļauj izmantot Krievijas armiju ārvalstīs tādos gadījumos, ja tur Krievijas pilsoņiem ir nepieciešama aizsardzība. Augšpalātas Konstitucionālās komitejas slēdzienā norādīts, ka likums nosaka papildu aizsardzības pasākumus Krievijas pilsoņiem gadījumos, kad ārvalstu iestādes pieņem lēmumus vai veic darbības, kas ir pretrunā ar Krievijas interesēm.

Apakšpalāta Valsts dome likumu uzreiz divos lasījumos pieņēma 13. maijā. Likumprojekta autori skaidroja, ka runa ir par Krievijas pilsoņu nepamatotu arestu, aizturēšanu, kriminālu vai citu vajāšanu ārvalstīs. Lēmumu par Krievijas armijas izmantošanu šādos gadījumos pieņems diktators Putins.

Valsts domes Aizsardzības komitejas vadītājs Andrejs Kartapolovs, kurš pastāvīgi krata dūri rietumu virzienā, likumprojektu nodēvēja par atturošu spēku, kas domāts, lai neļautu “nepamatoti, apsūdzot ar izdomātiem ieganstiem” darīt pāri Krievijas pilsoņiem, kā piemēru norādot Polijā savulaik aizturēto Krievijas arheologu Aleksandru Butjaginu. Viņš piebilda, ka šādas “aizsardzības” tehnoloģija var būt visdažādākā, jo Krievijas armijai esot daudz dažādu speciālistu un ieroču sistēmu.

Pēdējos gadu laikā Krievija saskārusies ar vairāku savu pilsoņu aizturēšanu ārzemēs, piemēram, bēdīgi slavenais ieroču tirgonis Viktors Buts tika arestēts pēc ASV pieprasījuma, 2011.gadā tika atzīts par vainīgu ieroču kontrabandā un izcieta 25 gadu cietumsodu. 2022.gada nogalē Krievija viņu atguva apmaiņā pret ieslodzīto ASV basketbolisti Britniju Graineri. Vēl 2024. gada vēsturiskā ieslodzīto apmaiņā Krievija izlaida vairākus politieslodzītos, pretī saņemot ārzemēs sodu izcietošos spiegus un Vācijā ieslodzīto slepkavu Vadimu Krasikovu, bet pēdējā laikā ažiotāžu izraisīja krievu arheologa Aleksandra Butjagina arests Polijā, kura izdošanu vēlējās panākt Ukraina.

Tiek minēts norāda, ka jaunā norma varētu būt iecerēta kā tiesiskais pamats sankciju sarakstos iekļauto “ēnu flotes” kuģu konvojēšanai vai apsardzei, vai arī tam, lai neļautu kara noziegumos apsūdzēto Krievijas pilsoņu arestu ārzemēs.

Jāpiebilst, ka Krievija 2000. gadā parakstīja Starptautiskās krimināltiesas pamatdokumentu Romas statūtus, taču tos neratificēja, bet 2016. gadā izstājās no līguma, jo SKT atzina Krimas aneksiju kā svešas teritorijas okupāciju, bet Krievijas sākto karu Donbasā kā bruņotu konfliktu pret Ukrainu. Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā 2022. gada 24. februārī SKT aicināja nekavējoties to pārtraukt, bet 2023. gada martā izdeva Putina un toreizējās bērnu ombudes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderus, viņus apsūdzot kara noziegumos — bērnu izvešanā no okupētajām teritorijām. Krievija atbildēja ar SKT prokuroru izsludināšanu starptautiskajā meklēšanā. Vēlāk SKT izdeva arī Drošības padomes locekļa, bijušā aizsardzības ministra Sergeja Šoigu, armijas ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova, Krievijas GKS pavēlnieka Sergeja Kobilaševa un Melnās jūras kara flotes bijušā pavēlnieka Viktora Sokolova aresta orderus.