Daļa bezdarbnieku sarakstos esošo cilvēku nav motivēta gūt jaunas zināšanas
Daļa bezdarbnieku sarakstos esošo cilvēku nav motivēta mācīties un gūt jaunas zināšanas, norādījis labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).
Valsts prezidents Egils Levits minējis, ka viena no problēmām, kas kavē Latvijas attīstību un liek valstij atpalikt salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, ir neefektīva darbaspēka pārkvalifikācijas sistēma un kvalificēta darbaspēka trūkums. Komentējot minēto problēmu, Eglītis norādīja, ka šobrīd valstī ir augsts strukturālais bezdarbs. Proti, daudz ilgtermiņa bezdarbnieku, kas dažādu apsvērumu dēļ ilgu laiku negrib strādāt.
"Daļa sēž un saņem valsts vai pašvaldību pabalstus. Bieži vien tie ir cilvēki darbspējīgā vecumā, kuri gadiem ilgi neatgriežas darbā. Runājot par darbinieku pārkvalifikāciju, privātais sektors tos cilvēkus, kuri ir motivēti strādāt, ātri vien atrod un paņem darbā, bet bieži vien daļa Nodarbinātības valsts aģentūras bezdarbnieku sarakstos esošo cilvēku nav motivēta mācīties, iegūt jaunas zināšanas. Ar viņiem grūtāk," atzina ministrs.
Tāpat, pēc Levita ieskatiem, Latvijas līdzšinējā sociālā atbalsta sistēma ir dārga un neefektīva. Tāpat nav attīstīta mājokļu politika, kas neveicina darbaspēka mobilitāti, nepietiekama kredītu pieejamība, pauda Levits, uzsverot, ka katrā no šīm jomām nepieciešamas nopietnas strukturālas reformas.
Eglītis piekrīt prezidenta uzsvērtajām problēmām. Viņš atzina, ka Latvijā ir milzīga problēma saistībā ar mājokļa politiku, un īpaši tas skar ģimenes ar bērniem, kā arī cilvēkus reģionos, kas vēlētos strādāt augstākos amatos.
"Jāsaprot, ka pēdējo 30 gadu laikā Latvijā ārpus Rīgas nav nekas jauns daudzdzīvokļu māju lauciņā. Cilvēki vēlas strādāt augstākos amatos, taču nav adekvātu mājokļu. Tagad ir pēdējais laiks to mainīt, piemēram, lai sāktu būvēt, nevar gaidīt tikai uz privāto sektoru, jo arī reģionos kaut kas ir jāattīsta. Privātie sektori, savukārt, meklē, kur drošāk ieguldīties - Rīgā," pauda labklājības ministrs.
Vaicāts par kredītu pieejamību, Eglītis norādīja, ka Latvijā ir ļoti zems kreditēšanas apjoms. Kredīti, tostarp hipotekārie kredīti, ir dārgi, un nereti cilvēkiem problēmas sagādā pirmā iemaksa, kas nepieciešama, lai sakrātu summu pirmajam kredītam.
Eglītis gan norādīja, ka par banku sektoru ir atbildīga Finanšu ministrija, un, viņaprāt, iespējams, tajā pietrūkst konkurences.
