Pesticīdi un jaunā graudu raža: govīm - aknu un nieru saslimšanas, cūkām - deformēti iekšējie dzimumorgāni

Augustā graudu kulšanas darbi rit pilnā sparā. Jaudīgie graudu kombaini ražīgi strādā, kaltes pildās ar graudiem, pārstrādei tiek nodota jaunā raža, no kuras lielākā daļa aizceļos uz citām valstīm, bet arī Latvijas tirgū paliks ar glifosātu neilgi pirms kulšanas apstrādāti graudi, kas pārtaps lopbarībā un pārtikas produktos. Piemēram, miltos vai maizes kukuļos, kas ik dienu saguls lielveikalu plauktos.

Pesticīdu ietekmes novērtētājs Valsts augu aizsardzības dienests komunikācijā ar sabiedrību uzsver, ka glifosātu saturošus līdzekļus lietot kā ražas nožāvēšanas veicinātājus ir aizliegts.

Tomēr šis aizliegums nav aizliegums pēc būtības, jo glifosātu drīkst legāli izmantot nobriedušajās druvās, ja vien šo darbību nodēvē par nezāļu iznīcināšanu, nevis tieši par graudu žāvēšanu. To ar pastāvošo regulējumu un atbildīgo institūciju svētību drīkst darīt īsi pirms kulšanas darbiem (tikai 7-14 dienas, atkarībā no konkrētā līdzekļa, kura aktīvā viela ir glifosāts).

2018. gadā Latvijā pārdots gandrīz miljons kilogramu herbicīdu, liecina Eurostat dati. Pamatā tos izmanto nezāļu iznīcināšanai, bet ne tikai – arī graudu nožāvēšanai. Turklāt kopš 2011. gada herbicīdu lietošana Latvijā pieaugusi par vairāk nekā trešdaļu. Tikmēr citās mūsu reģiona valstīs lauksaimnieku atkarība no pesticīdiem samazinās. Dažādās koncentrācijās glifosāts Latvijas lauksaimniekiem pieejams 26 dažādu nosaukumu tā saucamajos augu aizsardzības līdzekļos, no kuriem populārākais ir Roundup.

Kampaņas "Dzīvā Zeme" ietvaros apkopoti nozares dalībnieku un veselības speciālistu viedokļi par pesticīdu izmantošanu graudu ražas sagatavošanai un ražas kvalitātes rādītāju uzlabošanai. 

«Govis slimoja ar nieru un aknu slimībām, teļi atpalika augšanā»

Sandra Stricka, biedrības "Lauksaimnieku apvienība" valdes priekšsēdētāja, zemnieku saimniecības "Dimanti" īpašniece:

"Govīm pēc jaunās graudu ražas baudīšanas parādās savādas nieru un aknu slimības. Savukārt teļi cieš no neizskaidrojamas caurejas, ar kuru nav iespējams tikt galā un rezultātā teļi ievērojami atpaliek augšanā.

Neviens nav pateicis, ka šīs problēmas rodas tieši no miglotajiem graudiem, bet mums ir pamatotas aizdomas. Ķīmija, kas nokļūst uz graudiem, noteiktā laikā sadalās, bet, kas to zina, cik ilgā laikā tas notiek pilnībā. Lai gan Latvijā ir atļauts smidzināt graudus pirms kulšanas, zemniekiem, kas to dara, ir jābūt godprātīgiem jāievēro vismaz minimālais nogaidīšanas laiks, ko nosaka noteikumi. Tomēr personīgi man tas šķiet briesmīgi – miglot graudus pirms kulšanas, lai vai cik nedēļas nogaidītu.

Viena lieta ir lopbarība, otra – cilvēku pārtika. Visi ēdam maizi un visas smalkās dāmas ēd klijas – taču tieši graudu apvalkā pesticīdi paliek.

Ja govīm piepampst nieres vai cūkām ir aborti pēc apstrādātu graudu ēšanas, jājautā, kas notiek ar cilvēkiem?

Pasaulē ir pētījumi, kas pierāda šīs kopsakarības, bet Latvijā par tiem klusē. Uzskatu, ka mūsu sabiedrībai pašai ir jāpieprasa pārtraukt šo neprātīgo praksi, jo ir skaidrs, ka zemnieks vai Zemkopības ministrija to neprasīs, jo tas skar ekonomiskās intereses. Es kā pilsone noteikti nevēlos ēst tādu maizi, kas ir apsmidzināta ar ķimikālijām pirms graudu kulšanas. "

«Pēc jaunās ražas baudīšanas sivēnmātes mocīja smagas veselības problēmas»

Aivars Kokts, cūkkopības uzņēmuma "SIA Ulbroka" vadītājs:

"Jau četrus gadus izmantojam pašu audzētu barību. Lai izaudzētu graudus, speciāli iegādājāmies un izīrējām zemi. Pašlaik spējam nodrošināt aptuveni trešo daļu no barības sagatavošanai nepieciešamajiem graudiem.

Esam izveidojuši savu lopbarības pārstrādes rūpnīcu, kur notiek graudu pieņemšana arī no citiem lauksaimniekiem. Sadarbojamies vienīgi ar blakus strādājošiem audzētājiem, ar kuriem esam vienojušies, ka glifosāts netiks izmantots ražas kaltēšanai. Šie audzētāji tā vietā ievēro tradicionālās prakses, lai iegūtu ražu.

Kopš izmantojam neapstrādātus graudus, vairs neesmu novērojis veselības problēmas cūkām pēc jaunās ražas baudīšanas. Iepriekš pirku gatavu barību no rūpnīcas, un tieši rudens periodos, kad ienākas jaunā graudu raža, sivēnmātēm bija novērojamas nopietnas veselības problēmas. Palielināta liesa, izmanīti un deformēti iekšējie dzimumorgāni. Kaut kas bija ļoti nepareizi. Veterinārārsts atzina, ka tās ir nopietnas intoksikācijas pazīmes. Rūpnīca apgalvoja, ka graudi izmantoti no iepriekšējā gada ražas, tomēr katru gadu novērojām izmaiņas sivēnmāšu veselībā tieši septembrī, oktobrī.

Acīmredzot, ilgākā laika posmā glifosāts noārdās un cūku veselību vairs tik spēcīgi neietekmē. Kopš graudus audzējam paši un paši veicam barības izejvielu kontroli, par šādām problēmā vairs nezinām.

Graudu audzēšana ir biznesa nozare, tomēr šāda prakse nav pieļaujama, jo tā neveicina cilvēku un dzīvnieku veselību. Lai gan esmu pret pilnīgu glifosāta aizliegumu, apzinos, ka glifosāts ir nopietna inde un tā lietošana ir jāierobežo. "

«Lai pienā nenonāktu glifosāts, govis barojam ar pašaudzētiem graudiem»

Ilze Aizsilniece, zemnieku saimniecības "Graudiņi" īpašniece:

"Neatbalstu graudu nožāvēšanu, izmantojot pesticīdus, un mēs savā saimniecībā nekad to neesam darījuši. Latvijā tas ir atļauts, bet, manuprāt, to nevajadzētu darīt. Savus lopus barojam ar pašaudzētiem graudiem, lai būtu garantija, ka graudi pirms novākšanas nav apstrādāti ar glifosātu.

Pienu dzeram mēs paši, mani bērni un mani septiņi mazbērni, kuri visi dzīvo tepat Latvijā, tāpēc mūsu ģimenē domāšana varbūt ir nedaudz citādāka. Problēma nav tikai ar graudaugu smidzināšanu pirms ražas novākšanas, esmu redzējusi, ka ražas nokaltēšanai tiek apsmidzināti arī lielie pupu lauki, kuru pēdējos gados Latvijā parādījies diezgan daudz. Pēc apstrādes ar glifosātu arī pupas vienmērīgāk nogatavojas. Vajadzētu stimulēt pārmaiņas, lai glifosāts Latvijā turpmāk netiktu izmantots pirms ražas novākšanas. Esmu kategoriski pret to. "

«Gribu būt drošs, ka varu maizi ēst arī ārpus mājām»

Aldis Ločmelis, zemnieku saimniecības "Kotiņi" īpašnieks:

"No mūsu apsaimniekotajiem 3000 hektāriem zemes lielākā daļa tiek izmantota sēklaudzēšanai. Glifosātu ražas nokaltēšanai nevaram izmantot, jo laboratoriskajās pārbaudēs redzams, ka šādi apstrādāti graudi nebūs dīgtspējīgi. Tādējādi ar gadiem iegājies, ka mēs glifosātu pirms ražas novākšanas saimniecībā neizmantojam vispār, lai gan paralēli sēklkopībai ražojam arī pārtiku un lopbarību. Tomēr pirms graudu sējas ar glifosātu apstrādājam augsni, lai cīnītos ar nezālēm, sevišķi vārpatu.

Esmu pret to, ka graudus nežāvē kaltēs, bet, izmantojot glifosātu. Uzskatu, ka laukā, kas nav nezāļains, raža nebūtu jākaltē ar pesticīdiem. Tāpēc esmu par to, lai glifosātu aizliedz kā graudu kaltētāju. Kad tā notiks, es beidzot varēšu būt drošs par sevi un savu ģimeni, ka, ārpus mājām ēdot maizi, tajā nebūs glifosāta atlieku. "

«Ja gribam būt patiesi veseli, nedrīkstam pieļaut, ka okeāna dzīlēs koraļļu rifus aizstāj plastmasas salas un ka graudi pirms kulšanas tiek apsmidzināti ar glifosātu»

Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente:

"Kādreiz tika uzskatīts, ka vissvarīgākais faktors veselības uzturēšanā ir gēni. Tomēr pēdējos 20 gados ir jauns skatījums – šūnas un gēnus ietekmē ārējās vides faktori – gaiss, ūdens, uzturs.

Ēdot viena vai cita veida pārtiku, var ieslēgties pilnīgi citi gēni. Tas, ko mēs ēdam, nosaka arī to, kā mēs jūtamies – esam depresīvi vai priecīgi. Viens no būtiskākajiem epiģenētiskajiem faktoriem ir pesticīdi. Tie ir ļoti graujoši, un mūsu organismā nonāk gan caur ēdienu, gan caur ūdeni (šīs vielas lauksaimniecības ietekmē atrodamas pat avotu ūdenī), tāpat pesticīdi mūsos nonāk elpojot – atrodoties laukos, kur tiek migloti sējumi.

Otrā pasaules kara laikā radīja DDT, ko plaši izmantoja lauksaimniecībā, bet vēlāk izrādījās, ka tas ir ļoti kancerogēns un rada milzīgas iedzimtas veselības problēmas, bērni dzima ar neiedomājamām kroplībām.

Mūsdienās visbiežāk lietotā lauksaimniecības inde ir glifosāts, par kura kancerogenitāti tiek plaši diskutēts. Pasaulē no tiešas saindēšanās ar pesticīdiem mirst aptuveni 350 tūkstoši cilvēku gadā. Vēl miljons cilvēku nomirst no blakusefektiem, ko radījuši pesticīdi. Un aptuveni 15-20 procentu no visiem pašnāvības gadījumiem pasaulē tiek veikti, lietojot pesticīdus.

Ir plaši pētījumi par pesticīdu ietekmi uz cilvēka ķermeni. Bērni ir jutīgāki nekā pieaugušie. Apēdot produktus, kuros pesticīdi izmantoti gan audzēšanas, gan transportēšanas, gan uzglabāšanas laikā, bērns var nākamajā rītā pamosties ar izteiktu nespēku, nespējot piecelties kājās.

Pie šādiem simptomiem tiek meklēti visādi ļaunumi un slimības, bet visbiežāk tie liecina par saindēšanos ar pesticīdiem. Tāpēc Rietumvalstu slimnīcas šādu simptomu gadījumā veic īpašas analīzes, skaidrojot, vai pie vainas nav pesticīdi. Nāk rudens periods, kad šķiet, ka bērniem vajag dot vairāk ogu un augļu, bet ir jādomā, no kurienes tie nāk un ar ko tikuši apstrādāti.

Līdzīgi ir ar graudiem un to produktiem. Ja kasās kaklā, vajag padomāt, vai neesam devuši bērniem potenciāli apstrādātus produktus. Ja runājam par ilgstošu ietekmi un hronisku toksicitāti, tad var minēt gan Parkinsona slimību, gan astmu un citas saslimšanas. Ilgstoša pesticīdu ekspozīcija rada trauksmes sajūtu un uzmanības traucējumus. Pesticīdi izraisa arī vēzi. Ja gribam būt patiesi veseli, nedrīkstam pieļaut, ka okeāna dzīlēs koraļļu rifus aizstāj plastmasas salas un ka graudi pirms kulšanas tiek apsmidzināti ar glifosātu."

«Sabiedrība runā diezgan skaidru valodu, un tas lauksaimniekiem būtu jārespektē»

Mārtiņš Cimermanis: Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs:

"Protams, Latvijā ir noteiktas pieļaujamās normas, bet gala patērētājs diezgan skaidri pasaka, ka nevēlas šādas nedrošas izejvielas pārtikai. Esmu runājis ar zemniekiem, kuri ir sajutuši šo sabiedrības spiedienu un vairs nesmidzina graudus pirms kulšanas.

Diemžēl nav attiecīga marķējuma, kas izceltu tos zemniekus, kas ražu iegūst, neizmantojot glifosātu. Rietumeiropā veikalu plauktos maizei šāds marķējums jau parādās – maize bez glifosāta. Mums ir bioloģiskā lauksaimniecība un konvencionālā lauksaimniecība, bet pusceļa nav.

Manuprāt, sabiedrība runā diezgan skaidru valodu, un šis lēmums lauksaimniekiem būtu jārespektē. Protams, atteikšanās no glifosāta rada izaicinājumus, jo Latvijā ražas novākšanas laiks ir īss un saspringts. Tomēr saprātīgi saimnieki ar to rēķinās un tālredzīgākie nav gatavi iet pret sabiedrības interesēm. Un sabiedrība pieprasa pārmaiņas.

Saausīties arī liek, piemēram, soda prāva ASV, kur tiek maksātas milzīgas naudas summas, lai panāktu izlīgumu. Jautājums ir par kontroles kapacitāti Latvijā. Un no otras puses – ir morāles normas. Glifosāts nav vienīgā ķimikālija, ar ko apstrādā graudus. Tos apstrādā ar ķimikālijām arī tāpēc, lai celtu proteīna līmeni. Tas aiziet līdz absurdam.

Pārstrādātāju dzīšanās pēc augstā proteīna satura veicina šādas kroplības. Varbūt mēs varētu govij vēnās laist ķīmisku šķīdumu, lai iegūtu vairāk piena? Aizmirstam par dabas elementiem, bet sākam iejaukties ar ķīmikālijām. Viennozīmīgi industrializācija velk aiz sevis šīs blaknes. Tāpēc aicinu zemniekus būt tālredzīgiem un domāt par to, kā kopumā samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Latvijai ir iespēja ar to izcelties un ražot tīru produkciju, īpaši – vietējam tirgum. "

Par kampaņu #DzīvāZeme

Latvijas Permakultūras biedrības īstenotā kampaņa #DzīvāZeme sabiedrībai, atbildīgajām institūcijām un politiķiem atgādina, ka pesticīdu lietošanas nozīmīga samazināšana un visbeidzot pārtraukšana ir iedarbīgākais veids, kā atjaunot līdzsvaru starp veselīgu vidi un pārtikas ražošanu. Latvijas dabā ik gadu nonāk aptuveni 1,5 miljoni kilogramu dažādu pesticīdu aktīvo vielu, sākot no toksiskām nezāļu indēm un beidzot ar augšanas stimulatoriem, ko visā valsts teritorijā izmanto lauksaimnieki. Izņēmums ir bioloģiski sertificētās zemnieku saimniecības, kurās ķīmisko pesticīdu izmantošana ir aizliegta. Gadu no gada dabai un cilvēkiem bīstamo vielu lietošana Latvijā pieaug (kamēr citās mūsu reģiona valstīs samazinās), atstājot augsnē un cilvēku organismos nevēlamu un toksisku vielu kokteili.