foto: LETA
Ventspils koncertzāle, "Akropole" un vēl 83 būves iekļuvušas "Gada labākā būve Latvijā 2019" otrajā kārtā
Skates otrajā kārtā, kas ilgs visu februāri, žūrija dosies braucienos pa Latviju, lai vērtētu būves dabā
Bizness un ekonomika
2020. gada 5. februāris, 10:34

Ventspils koncertzāle, "Akropole" un vēl 83 būves iekļuvušas "Gada labākā būve Latvijā 2019" otrajā kārtā

Jauns.lv / LETA

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2019" otrajai kārtai žūrija izvirzījuši 85 būves, informē skates žūrijas priekšsēdētājs un Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs.

Skates otrajā kārtā, kas ilgs visu februāri, žūrija dosies braucienos pa Latviju, lai vērtētu būves dabā un tiktos ar būvniekiem, pasūtītājiem, arhitektiem, projektētajiem un būvju izmantotājiem.

Grinbergs informēja, ka otrajai kārtai izvirzīto būvju atrašanās vietas ir Rīga, Ādaži, Cēsis, Talsi, Sabile, Tukums, Ventspils, Gulbene, Alsviķi, Dobele, Jelgava, Mārupe, Valmiera, Valka, Sigulda, Jūrmala, Pedvāle, Preiļi, Stāmeriena, Ogre, Jēkabpils, Olaine, Saldus, Viesīte, Drabeši, Āraiši, Salaspils, Saulkalne, Jūrkalne, Kuldīga, Saulkalne, Zentene, Līvāni un Silene. 

"Esam gandarīti, ka novados tapis tik daudz labu būvju. Žūrijas uzdevums ir šīs būves celt gaismā. Šogad skatē piedalās tādas apjomīgas, plaši pazīstamas būves kā "Kurzemes loks", "Akropole", "Alfa", Ventspils koncertzāle. Bet daudz svarīgāk par būvdarbu apmēru ir tas, kā būve kalpo savam mērķim, lai tajā ir ieliktas ne tikai jaunākās tehnoloģijas, bet arī sirds," norādīja Grinbergs.

Būves tiek vērtētas astoņās nominācijās: Publiskā jaunbūve - sarkanais rubīns, dod enerģiju un optimismu; Dzīvojamā jaunbūve - gaišā jašma, pasargā no stresa, nomierina; Inženierbūve - zilais safīrs, palīdz sadarboties; Koka būve - dzintars, uzlabo veselību; Restaurācija - brūnsarkanais granāts, saudzē skaisto un unikālo; Pārbūve - dzeltenais cirkonijs, ļauj atgūt spēku un pārtapt; Ainava - zaļais smaragds, veicina auglību un harmoniju; Būvju informācijas modelēšanas objekts - tirkīzs, atver garu.

Žūrijas sastāvā ir 48 eksperti no Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas, Būvmateriālu ražotāju asociācijas, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienības, Latvijas Ainavu arhitektu biedrības, Būvinspektoru un būvuzraugu asociācijas, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas, Latvijas Ģeotehniķu savienības, Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas, Transportbūvju inženieru asociācijas, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes, Latvijas Pašvaldību savienības, Koka būvniecības klāstera, Latvijas Logu un druvju ražotāju asociācijas, Latvijas Jumiķu apvienības, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas, Būvniecības industrijas digitalizācijas asociācijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, VAS "Valsts nekustamie īpašumi", Rīgas Tehniskās universitātes, RISEBA Arhitektūras skolas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes.

Vienlaikus skolēni līdz 16 gadu vecumam ir aicināti piedaloties zīmējumu konkursā, kas skates "Gada labākā būve Latvijā" laikā notiks piekto reizi. Zīmējumā jāattēlo Latvijas būvnieku celtā vai restaurētā būve novadā vai Latvijā.

Skates ietvaros 12.martā izstāžu kompleksā Ķīpsalā, Rīgā, notiks konference "Būvē kvalitatīvi, inovatīvi un droši". Tajā ar jaunumiem būvniecībā iepazīstinās nozares lietpratēji no Latvijas un ārzemēm, savukārt 13.martā Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē Ķīpsalā notiks skates fināls, kurā prezentēs objektus.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2019" mērķis ir veicināt būvniecības procesa kvalitāti, nosakot un popularizējot labākās būves un labās prakses piemērus būvniecības procesā Latvijā un ārzemēs 2019.gadā, veicināt profesionālo izaugsmi un darba kvalitāti nozarē, izteikt atzinību un motivēt nozares pārstāvjus profesionāliem izaicinājumiem, akcentējot būvniecības procesa galarezultātu - būvi.

Skate "Gada labākā būve Latvijā" notiek 22. gadu. Skatei pieteiktos objektus vērtē nozares eksperti, kurus darbam žūrijā deleģējušas nozares profesionālās organizācijas.