Pārspējot pat miljonāru Rāvi, rekordists patiesā labuma gūšanā - tikai 35 gadus vecais Kesenfelds
Liepājas miljonāra Ivara Kesenfelda dēls, uzņēmējs un Liepājas domes eksdeputāts Aigars Kesenfelds gūst labumu 81 uzņēmumā. Vienlaikus viņam nepieder daļas nevienā no kapitālsabiedrībām, liecina "Lursoft" publiskotā informācija par patiesā labuma guvējiem Latvijā.
Aigars Kesenfelds, kurš patlaban ir patiesais labuma guvējs 81 uzņēmumā, tajā pašā laikā viņam nepieder daļas nevienā no uzņēmumiem. Uzņēmējs ir patiesais labuma guvējs vairākos nekustamo īpašumu uzņēmumos, tāpat arī firmā, kas piedāvā pašapkalpošanās automazgātuves pakalpojumus - SIA "Wash and Drive", AS "Skanstes biroju centrs", SIA "Mintos Finance" un citos. Kesenfelda intereses šajos uzņēmumos tiek pārstāvētas ar AS "ALPS Investments" starpniecību, tāpat arī ar Maltā reģistrētā "Dyonne Trading & Investments Limited" un citu kompāniju palīdzību. Kopš aizvadītā gada jūnija sākuma uzņēmumu skaits, kuros Aigars Kesenfelds reģistrēts kā patiesais labuma guvējs, palielinājies par 19 firmām.
Arī Gunta Rāvja vārds bieži parādās uzņēmumu patieso labuma guvēju sarakstos. "Lursoft" izziņās atrodamā informācija liecina, ka Rāvis ir patiesais labuma guvējs 75 uzņēmumos, vienlaikus viņš ir arī septiņu uzņēmumu dalībnieks un ieņemt amatus 53 uzņēmumos. Gluži tāpat kā Kesenfeldam, arī Rāvja gadījumā pēdējā pusgada laikā palielinājies to uzņēmumu skaits, kuros persona reģistrēta kā patiesais labuma guvējs. Pagājušā gada jūnijā Rāvja vārds bija atrodams 68 uzņēmumu patieso labumu guvēju sarakstā, savukārt Ernesta Berņa - 56 uzņēmumu.
Personas, kuras ir patiesā labuma guvējas visvairāk uzņēmumos, ir Kesenfelds - 81 uzņēmums; Rāvis - 75 uzņēmumi; Džordžs Rors - 63 uzņēmumi; Bernis - 62 uzņēmumi; Moriss Tabačiničs - 62 uzņēmumi.
Kā rāda publiski pieejamās amatpersonu deklarācijas VID datu bāzē, Aigars Kesenfelds privātajā biznesā dziļi ienira pēc tam, kad krīzes gados pameta darbu valsts pārvaldē, kur strādāja no 2005.-2009.gadam. Būdams ap 21 gadu vecs, Aigars Kesenfelds sāka strādāt Liepājas domē. Pirms tam, vēl mācoties Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 12.klasē, Kesenfelds kļuva par Liepājas kinoteātra "Balle" direktoru. Senas Kesenfelda deklarācijas vēstī par viņa saistību ar ātro kredītu biznesu, kosmētikas uzņēmumu "Madara" un daudzām citām firmām.
Tūkstošiem uzņēmumu tagad norāda patiesā labuma guvējus
Portāls Jauns.lv jau vēstīja, ka patiesais labuma guvējs patlaban ir norādīts 31 800 Latvijas uzņēmumu, no tiem 28 300 šī informācija reģistrēta aizvadītā gada laikā.
"Dati par patiesajiem labuma guvējiem dažkārt parāda, cik sarežģītu tīklu izdomājuši vietējie uzņēmumi, paslēpjoties aiz vairākām ārvalstu kompānijām, bet ir reizes, kad no šķietami vietējā kapitāla uzņēmuma patiesībā labumu gūst ārzemnieki," skaidroja "Lursoft".
Uzņēmums apkopojis jaunākos datus par patiesajiem labuma guvējiem, izskaitļojot, kurās valstīs mīt vislielākais skaits personu, kas gūst labumu no Latvijas uzņēmumiem, un cik ir tādi uzņēmumi, kuros tā dalībnieks vienlaikus nav tā patiesais labuma guvējs.
Nepieciešamību zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums. Šis likums paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.
"Moneyval" ziņojumā Latvija saņēmusi pietiekami zemu novērtējumu attiecībā uz patiesā labuma guvēju noskaidrošanu, atzīstot valsts rīcību patiesā labuma guvēju noteikšanā par mazefektīvu. Lai risinātu problēmu, pērn no Uzņēmumu reģistra jau izslēgti 15 000 komercsabiedrību, bet šogad plānots izslēgt vēl 7000, jo pastāv risks, ka šādas komercsabiedrības var izmantot noziedzībā.
Pētījuma dati parāda, ka patiesais labuma guvējs ir norādīts 31 800 Latvijas uzņēmumu, no tiem 28 300 šī informācija reģistrēta aizvadītā gada laikā. "Lursoft" aprēķinājis, ka vairums, tas ir, 79,5% no visiem patiesajiem labuma guvējiem ir personas no Latvijas, bet 47 patiesie labuma guvēji ir nepilngadīgas personas.
"Lursoft" pētījums arī atklāj, ka 372 gadījumos, kad uzņēmuma vairākuma dalībnieks ir ārvalstnieks, tā patiesais labuma guvējs tomēr ir Latvijas valstspiederīgais. 6,2% gadījumu norādītie patiesie labuma guvēji nav dalībnieki nevienā no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, piektdaļai no šīm personām uzņēmumu daļas piederējušas iepriekš.
