Daudzviet Latvijā strauji augs nekustamā īpašuma nodoklis
Valsts zemes dienests (VZD) no nākamā gada mainīs kadastrālās vērtības, ko izmanto nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam. Līdz ar to, pēc šābrīža aplēsēm, daudzviet Latvijā nodokļa maksājums strauji augs gan turīgajiem, gan iedzīvotājiem ar mazākiem ienākumiem. Tā svētdien vēstīja raidījums "LNT Ziņu TOP 10".
Kadastrālās vērtības tiks tuvinātas 85% no tirgus vērtības, bet dažiem īpašumiem mainīs vērtību aprēķina modeļus. Attiecīgs noteikumu projekts 1.aprīlī tiks iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sapulcē. Tiek prognozēts, ka vērienīgākās izmaiņas skars daudzdzīvokļu māju jaunos projektus, kas celti pēc 2000.gada.
Kā skaidroja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš, vērtību pieaugums būs pietiekami ievērojams un tas būs atšķirīgs dažādās teritorijās. "Lielākie pieaugumi ir Jūrmalā, arī atsevišķās Rīgas vietās - tuvu centram, Vecrīgā. Mājām, kas atrodas tālāk no centra, vērtību pieaugumi ir mazāki," stāstīja Kalniņš.
Patlaban daudzos jaunajos projektos dzīvokļa viena kvadrātmetra tirgus cena ir 1500-2000 eiro, bet kadastrālās vērtības ir ap 600 eiro. Tas tāpēc, ka dienests, vērtējot sērijveida mājas, nešķiroja, kurā gadā māja būvēta - 2004.gadā vai padomju gados. Ja tās atradās blakus, piemēram, Purvciemā, tad vērtības bija nosacīti vienādas.
Par to VZD ilgstoši kritizēts, tāpēc no nākamā gada aptuveni tūkstotim jauno projektu ar 32 000 dzīvokļu vērtības pārskatīs, par pamatu ņemot tirgus cenu, kāda bija darījumos 2014. un 2015.gadā. Līdz ar to būs pilsētas, kur kadastra vērtība var augt par 60% vai 100%, bet tuvāk Rīgai - vidēji par 200% un 300%. Tātad strauji celsies arī nodokļi. Tāpēc VZD pieļauj, ka valdībai būs jādomā, kā ierobežot šo pieaugumu.
Izmaiņas var satraukt jaunās ģimenes - par to pārliecināta "Māmiņu kluba" vadītāja Sandija Salaka. Viņa uzskata, ka straujš nodokļu pieaugums daudzām ģimenēm nogriezīs jebkādas iespējas dzīvot jaunā projektā, kurā dzīvokļa iegādei parasti tiek ņemts aizdevums uz 30 gadiem, daudzos gadījumos izmantojot valsts atbalsta programmas.
"Jebkas, kas palielina viņu izdevumus, protams, tiek vērtēs diezgan negatīvi. It īpaši cilvēkiem, kas nav uzņēmēji vai kādi investori, viņiem nav iespēju palielināt savus ienākumus. Šobrīd mūsu aptauja liecina, ka ģimenes ilgi spiestas īrēt un pārbraukt no viena kakta uz otru," stāstīja Salaka.
Arī bankas norāda, ka nodokļa pieaugums ietekmēs klientu maksātspēju un tās vērtēšanu un var samazināt pieprasījumu pēc jauniem projektiem, ietekmējot to cenas.
Senāk celtajām daudzdzīvokļu mājām kadastra vērtība varētu mainīties uz vienu vai otru pusi 5% robežās.
Jūrmalas dome no VZD saņēmusi kadastra vērtību projektu par dažādiem īpašumiem. To ieraugot, domes vadītājs Gatis Truksnis ir šokēts, jo 8500 zemju ar ēkām no Lielupes līdz Vaivariem jeb divām trešdaļām īpašumu gaidāms kadastra vērtību kāpums vidēji 2,5-3 reizes - jo tuvāk jūrai, jo pieaugums straujāks. Bet te lielākais vairums esot Jūrmalas pamata iedzīvotāji.
"Tas ir genocīds pret Jūrmalas pastāvīgo pamatiedzīvotāju, jo tad viņam vienkārši jāiet projām no saviem īpašumiem. Faktiski šis nodoklis nav samaksājams un cilvēki ir spiesti izpārdot par lētu naudu savus īpašumus, pārcelties citur. Piejūra vispār iztukšosies no Latvijas iedzīvotājiem, vai tas ir mūsu mērķis?" komentēja Truksnis.
Jūrmalas domes aprēķini liecina, ka visiem jaunajiem daudzdzīvokļu projektiem, kas būvēti pēc 2000.gada, nākamgad nekustamā īpašuma nodoklis var pieaugt pat septiņkārtīgi. Tas nozīmē - ja šogad par aptuveni 65 kvadrātmetru dzīvokli nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ir 135 eiro, tad nākamgad šis maksājums var pieaugt līdz vairāk nekā 900 eiro.
Modelējot vidusmēra situāciju īpašumiem, kas atrodas tālāk no jūras, var secināt, ka par māju Valteros uz 922 kvadrātmetriem zemes šobrīd aprēķinātais nodoklis kopumā ir 290 eiro, bet 2017.gadā tas pieaugtu trīskārši līdz 875 eiro gadā. Ar maksimālajām 70% atlaidēm kopējais nodokļa maksājums mainītos no pašreizējiem 167 eiro uz 633 eiro.
"Tas ir ierindas gadījums, nerunājot par pāris simtiem bagātnieku. Tas ir skolotājs, ārsts, valsts sektorā strādājošs - vienkārši cilvēks, jūrmalnieks, kurš dzīvo trijās paaudzēs Jūrmalā, kurš neplāno savu īpašumu nedz ieķīlāt, nedz pārdot, viņš tur vēlas dzīvot," stāstīja Truksnis.
Viņš pieļauj, ka kadastra vērtības pieaugums varētu būt saistīts ar Jūrmalas nekustamā īpašuma tirgus uzplaukumu 2014.gadā, kad īpašumus pirka uzturēšanās atļauju kārotāji. Kad atļauju saņemšanas nosacījumi mainījās, pērn darījumu skaits samazinājās astoņas reizes.
Miljoniem vērto darījumu dēļ kādai Majoros dzīvojošai sirmai kundzei pilnais nodoklis par 2,5 hektāriem zemes un uz tā esošo seno māju pieaugs piecas reizes līdz 32 000 eiro, kas ar atlaidēm būtu 3500 eiro, kurus kundze arī diezvai varēšot samaksāt.
Pašvaldība finansiālu apsvērumu dēļ nevar iedot vēl lielākas atlaides nekā patlaban. Izlīdzināšanas fondā jāveic iemaksas par pilnu zemes nodokli, un tas jau tagad pašvaldības budžetā rada vairāku miljonu eiro iztrūkumu.
Bezizejā jaunās kadastra vērtības varētu iedzīt arī tālāk Kurzemē jūras krastā, kāpu zonā dzīvojošos Engures novada iedzīvotājus. Raidījuma uzrunātais Ojārs visu mūžu dzīvo mantotajā mājā, kas atrodas uz aptuveni 2000 kvadrātmetru zemes kāpu zonā. Šobrīd nekustamā īpašuma nodoklis ar atlaidēm ir ap 240 eiro gadā, bet vairāk viņš nevarētu samaksāt.
"Esmu pensionārs, es nebūtu ieinteresēts neko vairāk. Nu labi, šito vēl varētu paciest. Nu bet vairāk gan ne," teica Ojārs. Viņš noraizējies, jo arī kaimiņos dzīvojošie pārsvarā ir pensionāri: "Vietējos iedzīvotājus, kam nav lielu ienākumu, vienkārši izmetīs no šejienes ārā. Bet kāpēc man ir jāpārdod sava tēva, vectēva māja un ej uz mežu būdiņā."
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Andris Jaunsleinis atbalsta kadastra vērtību celšanu atbilstoši tirgus situācijai, bet ar vairākiem nosacījumiem. Ir jāievieš vairākas sen apspriestas lietas, lai varētu runāt par taisnīgumu nodokļa iekasēšanā.
"Nav atrisināts jautājums par ekskluzīviem īpašumiem, ko vaidzētu vērtēt kā ekskluzīvus ar attiecīgu vērtību, no kura rēķina augstāku nodokli," teica Jaunsleinis. Vērtējams būtu arī kas līdzīgs ar nodokli neapliekamajam minimumam. Šos un citus priekšlikumus LPS sniegs valdībā.
Jūrmalas un Engures deputāti uzskata, ka nodokļu celšanas ierobežojums jārisina valsts līmenī. Pretējā gadījumā Truksnis paredz nekontrolējamu situāciju: "Es domāju, ka Jūrmalas iedzīvotāji vienkārši būs spiesti celt savas teltis ap Saeimas namu."
Viens no nodokļa pieauguma ierobežošanas paņēmieniem varētu būt mehānisms, kāds noteikts lauku zemēm virs trīs hektāriem, kur lielākais kadastrālās vērtības kāpums nepārsniedza 70%. VZD pirmo reizi vēsturē ārpus kadastra informācijas sistēmas noteica speciālās vērtības - tikai nodokļu vajadzībām. Kopumā kadastrā ir informācija par pieciem miljoniem objektu, un dienests negribētu, ka tās visas nosaka par speciālām vērtībām, jo tad sistēma sāktu šķobīties.
