ES līdzekļus aktīvāk piesaistījuši Kurzemes iedzīvotāji
Eiropas Savienības (ES) līdzekļus visaktīvāk piesaistījuši Kurzemes iedzīvotāji, un lielāko ES naudu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijā saņēmis Alsungas novads, liecina laikraksta "Dienas Bizness" apkopotā informācija par Lauku atbalsta dienesta administrētajiem maksājumiem.
Apkopojumā nav iekļautas valsts subsīdijas - Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda tiešie un pārējie maksājumi, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai maksājumi un Eiropas Zivsaimniecības fonda maksājumi.
Aprēķinot ES maksājumu apjomu uz vienu hektāru, līderos izvirzās pilsētas - Liepāja ar 880,74 latiem uz vienu hektāru, kam seko Valmiera ar 608,36 latiem uz vienu hektāru un Ventspils ar 337,69 latiem. Savukārt starp Latvijas novadiem skaidri iezīmējas galvenie lauksaimniecības reģioni, kā arī atsevišķi novadi, kur realizēti ievērojami projekti par ES fondu atbalstu.
Maz uz vienu hektāru saņēmuši Pierīgas novadi, kur ir neliela lauksaimniecības vai ražošanas aktivitāte, un attālāki Latvijas novadi, kur infrastruktūras problēmas kavē biznesa attīstību. Nedaudz citādāka aina paveras, vērtējot, cik ES naudas ir, ja to sadala uz iedzīvotāju skaitu attiecīgajā pašvaldībā, raksta "Dienas Bizness".
Līderos izvirzās novadi, kur lauku bizness ir aktīvs, bet iedzīvotāju skaits nav pārāk liels. Līderis ir Alsungas novads ar 1074,6 latiem uz vienu iedzīvotāju, kam seko Jaunpils novads un Rundāles novads attiecīgi ar 808,4 latiem un 609,8 latiem.
Vismazāk uz iedzīvotāju saņem pilsētās un biezi apdzīvotajos Pierīgas novados, piemēram, vismazākā summa uz iedzīvotāju, 0,3 lati, saņemta Garkalnē, kam seko Daugavpils ar 3,6 latiem un Babītes novads ar 8,6 latiem uz iedzīvotāju.
Alsungas novada domes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls skaidro, ka pašvaldība strādā, lai piesaistītu projektus un uzņēmēji būtu ieinteresēti darboties. Kā piemēru viņš min projektus zivju pārstrādes nozarē, vēja enerģijas jomā, gaļas un ābolu pārstrādes nozarēs. Patlaban Alsungā tiek rekonstruēts arī kultūras nams.
Alsungas novada domes Finanšu nodaļas vadītājas vietniece Māra Šmidberga laikrakstam norāda, ka viens no iemesliem labajiem rādītājiem uz vienu iedzīvotāju ir nelielais iedzīvotāju skaits - aptuveni 1600.
Viņa arī piebilst, ka līdz šim Alsungas novadā veiktas vairākas aktivitātes, piesaistot ES naudu - rekonstruēts ārējais apgaismojums vairākās ielās, bērnudārzā iegādāts rotaļlaukuma objekts. Līdz ar to novads kļuvis sakoptāks un pieaugusi sabiedriskā aktivitāte.
"Ja nebūtu ES naudas, diezin vai daudzi projekti tiktu īstenoti tikai par privāto naudu. Turklāt tieši ES nauda palīdzējusi nenogrimt krīzes gados, kad valdīja smaga recesija," sacīja Rozentāls.
Līdzīgu viedokli laikrakstam pauduši arī citi aptaujātie pašvaldību vadītāji.
LETA
