Viļņa desmit gadu laikā grib pārspēt Rīgu un kļūt par Baltijas metropoli
Desmit gadu laikā mūsu dienvidu kaimiņvalsts galvaspilsētas Viļņas iedzīvotāju skaits var pārsniegt rīdzinieku skaitu un līdz ar to kļūt par Baltijas valstu lielāko metropoli. Par to liecina tendence, ka daudzi lietuvieši pārceļas uz dzīvi Viļņā, bet rīdzinieki pārceļas dzīvot uz Pierīgu.
„Pēdējos gados daudzi rīdzinieki – gan latvieši, gan krievvalodīgie pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs. Vienlaikus daudzi rīdzinieki no galvaspilsētas pārceļas uz privātmājām Pierīgā. Tādējādi rīdzinieku skaits strauji samazinās,” vēsta Lietuvas radio. Tikmēr Viļņas mērs Remigijs Šimašis uzsver, ka Viļņas iedzīvotāju skaits pieaug.
„Pašlaik Viļņa deklarējušies 574 221 iedzīvotāju, bet pilsētas poliklīnikās reģistrējušies 622 543 cilvēki. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 48 000 cilvēki, kuri faktiski dzīvo Viļņā, savu dzīvesvietu deklarējuši citur,” saka Šimašis. Pēc Viļņas pašvaldības aplēsēm katru gadu pilsētas iedzīvotāju skaits palielinās apmēram par 7500 cilvēkiem.
Tikmēr nav īsti drošu datu, cik cilvēku tad dzīvo Rīgā, raksta kaimiņvalsts ziņu portāls delfi.lt. Latvijas Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka pirms gada Rīgā dzīvoja 638 784 iedzīvotāju, bet Pilsonības un migrācijas pārvalde (PMLP) min citu ciparu – 703 tūkstošus. Tomēr PMLP dati liecina. Ka pirms desmit gadiem Rīgā dzīvoja par 20 000 iedzīvotāju vairāk nekā šobrīd.
Ja iedzīvotāju skaits Rīgā turpinās samazināties, bet Viļņā pieaugt, tad pilnīgi iespējams, ka pēc desmit gadiem iedzīvotāju skaits gan Viļņā, gan Rīgā varētu būt līdzīgs.
Tikmēr jāuzsver, ka Igaunijas galvaspilsēta Tallina ir ārpus konkurences. Tur dzīvo ap 441 000 iedzīvotāju. Arī Igaunijā iedzīvotāju skaits ir ievērojami mazāks – 1,3 miljoni, kamēr Latvijā – ap diviem, bet Lietuvā – 2,8 miljoni. Tomēr arī Tallinā ik gadu iedzīvotāju skaits pieaug – pērn talliniešu skaits pieauga par pieciem tūkstošiem.
