"Mans pircējs ir aizbraucis no Latvijas" - Gerkens skaidro savu apģērbu veikalu krahu

"Šobrīd palikuši tikai trīs veikali," teic biznesmenis Raimonds Gerkens, kurš ir gluži vai sava laikmeta simbols. Tālajos deviņdesmitajos daudziem skaitījās varen "kruti" drēbes pirkt veikalos "Gerkens & Co". Tās lielākoties bija apbšaubāmas kvalitātes lietas, taču izvēle un visādu mantu izvēle nelīdzinājās nevienam citam no tobrīd pieejamajiem sortimentiem. "Gerkens" cilvēku apziņā bija kas augstāks par parasto tirgu (tajogs ģērbās vairums), bet augstāk bija veikali situētākam cilvēkam, un masām tās cenas nebija "paceļamas".

Īsi pēc valstiskuma atjaunošanas tauta grima milzīgā nabadzībā, un Gerkena piedāvātās drēbes bija kas tāds, kas kotējās. Cilvēki pirka, valkāja. Raimonda Gerkena turība auga un izauga līdz miljonāra statusam.

Lai arī pazīstams kā "lēto šmotku tirgonis", Gerkens ilgu laiku bijis nopietns spēlētājs Latvijas uzņēmēju vidū. Tagad leģendārie veikali pazuduši gan no Vecrīgas, gan dārgās Elizabetes ielas.

"Dienas Biznesam" uzņēmējs skaidro, ka tagad palikuši vien trīs veikali. "Saruka apgrozījums, telpu izmaksas pieauga, un mans pircējs devās prom no Latvijas," norāda Gerkens, akcentējot aizbraukušo pircēju īpatsvaru. "Ja nav pircēju, nav jēgas uzturēt veikalus. Uzskatu, ka tas bija pareizs solis no manas puses, jo zaudējumu apjoms strauji auga. Uzņēmējdarbības vide Latvijā joprojām atrodas dažādu birokrātisko normu žņaugos, kas bremzē jebkuru vēlmi sākt uzņēmējdarbību. Brīžiem valsts rīkojas neizskaidrojami muļķīgi. Piemēram, manam uzņēmumam bija veikals, kurš atradās Rīgas centrā, Elizabetes ielā  Viss bija labi līdz brīdim, kad Valsts nekustamie īpašumi nolēma paaugstināt nomas maksu. Ātri aprēķināju un sapratu, ka jaunā nomas maksa ir neadekvāti augsta. Ar manu biznesu to atpelnīt nebija iespējams. Lai neciestu zaudējumus, pieņēmu lēmumu šo veikalu slēgt. Pēc tam pāris gadu veikala telpas stāvēja tukšas."