VM: akcīzes nodokļa piemērošana desai un čipsiem nāks par labu iedzīvotājiem

VM ir izstrādājusi likumprojektu grozījumiem likumā par akcīzes nodokli, kurā skaidri apzinājusi, kādām produktu grupām akcīzes nodoklis būtu jāpaaugstina. Šodien likumprojekts tiks nodots Ministru prezidentam un Finanšu ministrijai.

Veselības ministre un citi veselības nozares eksperti, tostarp Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis un Latvijas Diētas ārstu asociācijas vadītājs Andis Brēmanis atbalsta plānotās izmaiņas un uzsver, ka galvenā ieguvēja būs sabiedrība, jo uzlabosies tās veselība. Tikmēr uzņēmējiem "izmiršana" vai aizbraukšana no Latvijas nedraud, par to liecinot citu valstu pieredze, kuras ieviesušas līdzīgas izmaiņas. Tāpat uzņēmēji varēs pievērsties inovāciju ieviešanai savā darbībā, padarot ražotos produktus veselīgākus iedzīvotājiem, norādīja eksperti.

Pirmkārt, VM piedāvā piemērot akcīzes nodokli vairākām neveselīgo pārtikas produktu grupām. Likumprojekts paredz piemērot akcīzes nodokli pieci lati par 100 kilogramiem produkta desām un līdzīgiem gaļas izstrādājumiem, kas satur sāli vairāk par 1,25 gramiem uz 100 gramiem produkta, nodokli palmu eļļai - 15 lati par 100 litriem, cūkas taukiem un cūkas speķim - 15 lati par 100 kilogramiem, kartupeļu čipsiem, popkornam un sāļās kukurūzas uzkodām, kas satur sāli vairāk par 1,25 gramiem uz 100 gramiem produkta - 15 lati par 100 kilogramiem, gatavajām zupām un buljoniem, kas satur sāli vairāk par vienu gramu uz 100 gramiem produkta - 15 lati uz 100 gramiem produkta.

Tāpat VM rosina palielināt akcīzes nodokli saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem no 5,2 latiem par 100 litriem uz 10 latiem par 100 litriem. Savukārt atsevišķu akcīzes nodokļa likmi piedāvā piemērot bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas satur vairāk nekā 15 miligramus kofeīna uz 100 mililitriem, tai skaitā enerģijas dzērieniem - 15 lati par 100 litriem.

Akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai VM piedāvā celt pakāpeniski. Piemēram, alum no 3,10 eiro (2,20 latiem) par 100 litriem līdz četriem eiro (2,83 latiem) 2014.gadā, pieciem eiro (3,54 latiem) 2015.gadā un sešiem eiro (4,25 latiem) 2016.gadā. Vīnam VM rosina palielināt akcīzes nodokli no 64,03 eiro (45 latiem) par 100 litriem līdz 71 eiro (50,30 latiem) 2014.gadā, 78 eiro (55,26 latiem) 2015.gadā un 86 eiro (60,92 latiem) 2016.gadā, raudzētajiem dzērieniem no 64,03 eiro (45 latiem) par 100 litriem līdz 71 eiro (50,30 latiem) 2014.gadā, 78 eiro (55,26 latiem) 2015.gadā, 86 eiro (60,92 latiem) 2016.gadā, un līdzīgi citiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu akcīzes nodokli cigaretēm Latvijai ir jāpalielina līdz 90 eiro (63,76 latiem) par 1000 cigaretēm līdz 2018.gadam. Tomēr VM piedāvā pasteidzināt šo procesu, 2014.gadā palielinot to no 74 eiro (52,42 latiem) par 100 cigaretēm līdz 80 eiro, un līdz 90 eiro (63,76 latiem) 2015.gadā.

Likumprojektā cigāriem un cigarillām akcīzes nodokli paredzēts palielināt 2014.gadā - no 37 eiro (26,21 latiem) par 1000 cigāriem un cigarillām līdz 40 eiro (28,34 latiem), līdzīgi arī tabakai - no 48,38 eiro (34,27 latiem) līdz 56 eiro (39,67 latiem) par 1000 gramiem tinamās tabakas.

VM aprēķinājusi, ka akcīzes nodokļa celšana tabakas izstrādājumiem 2014.gada budžetā dotu papildus 12 miljonus latu, alkoholiskajiem dzērieniem - 13 miljonus latu, azartspēlēm - 1,7 miljonus latu, bet nodokļa piemērošana neveselīgajiem pārtikas produktiem - septiņus miljonus latu.

Kā ziņots, Zemkopības ministrija (ZM) iebilst pret VM ierosinājumu ar akcīzes nodokli aplikt vairākas neveselīgu produktu grupas, tostarp pārtikas produktus ar augstu transtaukskābju saturu, piemēram, palmu eļļu, margarīnu un sāļās uzkodas.

"Es absolūti neatbalstu šādu ideju un tieši tā arī pateicu valdības sēdē. Apliekot sāli vai taukvielas ar akcīzes nodokli, mēs panāksim, ka daudzi pārtiku ražojoši uzņēmumi aizies projām no Latvijas," intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" sacījusi zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Viņa brīdina, ka šādi var panākt "Ādažu čipsu" pārcelšanos, piemēram, uz Lietuvu. "Vai tas ir mērķis?" retoriski vaicā Straujuma.

Pēc ministres teiktā, pārtikas ražotāji ir gatavi un grib ražot tikai veselīgus produktus. "Ja vajag, var nomainīt palmu eļļu pret citu. Nozare to izdarīs. Tikai lai ilgtermiņā būtu zināms, kas ir veselīgi un kas ir neveselīgi," sacījusi Straujuma. "Lai zinātnieki nosaka normas, un nozare tās ievēros! Kāpēc uzreiz jāuzliek nodoklis?" viņa piebilst.

LETA, Foto: Ieva Lūka/LETA