Rosļikova domubiedram-recidīvistam Lietuvā piespriež cietumsodu - abi tikmēr slēpjas Minskā
Lietuvā pretrunīgi vērtētajam aktīvistam Antanam Kandrotam, kas pazīstams arī ar iesauku "Celofanas", Apelāciju tiesa ceturtdien piesprieda trīs gadu un sešu mēnešu cietumsodu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un nelikumīgu degvielas tirdzniecību.
Kandrots ir aizbēdzis uz Baltkrieviju, tādēļ spriedums viņam nolasīts aizmuguriski. Pirmās instances tiesa viņam piesprieda četru gadu cietumsodu, taču Apelāciju tiesa viņu attaisnoja atsevišķās apsūdzībās un sodu samazināja.
Spriedums ir stājies spēkā, taču to var pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Apelāciju tiesa aprīlī izskatīja lietu, kurā bija iesaistīts Kandrots un citi apsūdzētie. Viņi tika turēti aizdomās par krāpšanu, ar akcīzes nodokli apliekamu preču nelikumīgu glabāšanu, nepatiesu datu sniegšanu un grāmatvedības krāpšanu.
Kauņas apgabaltiesa šajā lietā spriedumu pasludināja 2023. gadā. Kandrots tika aizturēts 2024. gada janvārī pēc tam, kad Apelāciju tiesa viņam piesprieda cietumsodu divās citās lietās par finanšu noziegumiem.
Pērn jūnijā viņš tika atbrīvots nosacīti, izcietis vairāk nekā trīs ceturtdaļas soda, bet septembrī viņš tika atzīts par vainīgu saistībā ar 2021. gada nekārtībām pie parlamenta, un viņam tika piespriests četru gadu cietumsods.
Martā Kandrots tika atzīts par vainīgu arī naida veicināšanā pret bijušo deputātu Tomu Vītautu Raskeviču viņa seksuālās orientācijas dēļ, un viņam tika piespriests viena gada cietumsods. Šie divi spriedumi vēl nav stājušies spēkā.
Kandrots, kurš tika atzīts par recidīvistu, vienā no lietām gaidīja tiesas prāvu un viņam bija piemērots preventīvs drošības līdzeklis - rakstiska apņemšanās neizbraukt no valsts. Tomēr šogad maijā viņš aizbēga uz Baltkrieviju, kur sniedza intervijas vietējai televīzijai.
Viņš tika pieteikts kā "politiskais bēglis" un apgalvoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju Lietuvai rada "katastrofālas sekas". Viņš arī apgalvoja, ka situācija Lietuvā ir briesmīga un tai ir vajadzīga tāda vadība kā Aleksandra Lukašenko diktatūra.
Lietuvas sabiedriskā medija LRT žurnālistu pētījumā atklāts, ka Kandrots, Latvijas politiķis Aleksejs Rosļikovs un viņu sabiedrotie Igaunijā savās valstīs ir organizējuši kustības, lai vairotu neuzticību valsts institūcijām, mudinātu pretoties pandēmijas ierobežošanas pasākumiem un izplatītu sazvērestības teorijas par vakcīnām.
Abu satikšanos reiz izjauca valsts iestādes
Interesanti, ka vēl pirms kāda laika Igaunijas likumsargi izjauca Rosļikova un Kandrota tikšanās plānus Igaunijā, kur abiem bija paredzēts pasākums.
Par notikušo Rosļikovs bija acīmredzami lielā neizpratnē, "Telegram" kanālā viņš publicēja tādus citātus kā: "Esmu taču eiropietis, visas robežas ir vaļā". Soctīklos tikmēr bija novērojams, ka līdzīgi ceļojums aprāvies arī Rosļikova lietuviešu “cīņubiedram”.
Pirms kāda laika Valsts drošības dienests (VDD) arī veicis prokremliskā Rīgas domes deputāta Rosļikova un viņam piederošās automašīnas kratīšanu. Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" tolaik vēstīja, ka līdzīgu pagaidu liegumu Igaunija noteikusi arī citiem tā laika "Stabilitātei" deputātiem - Svetlanai Čulkovai, Nataļjai Marčenko-Jodko un Igoram Judinam.
