Zaudējumi var būt milzīgi: eksperti ceļ trauksmi par iespējamiem iznīcinošiem postījumiem Eiropā
Eiropa cieš milzīgus ekonomiskos zaudējumus krusas dēļ, un klimatologi brīdina, ka temperatūras paaugstināšanās veicinās arvien lielāku un postošāku krusas graudu veidošanos, kas var nodarīt būtiskus bojājumus automašīnām, saules paneļiem un citai infrastruktūrai.
Saskaņā ar šonedēļ zinātniskajā žurnālā "Nature" publicētu pētījumu, līdz gadsimta beigām to krusas graudu skaits, kuru diametrs pārsniedz stikla bumbiņas izmēru, pieaugs par 38–47%, atkarībā no tā, cik daudz siltumnīcefekta gāzu nonāks atmosfērā.
Astronomiski zaudējumi
Lai gan krusa reti prasa cilvēku upurus, tās radītie zaudējumi ir prātam neaptverami. Kā norāda viens no pētījuma autoriem, Centrālās Mičiganas Universitātes meteoroloģijas profesors Džons Alens, krusas radītie zaudējumi pasaulē jau sasniedz aptuveni 80 miljardus ASV dolāru jeb 68 miljardus eiro.
Eiropā krusas vētras ir vienas no postošākajām dabas parādībām.
Saskaņā ar apdrošināšanas grupas "Chaucer" datiem klimata pārmaiņu dēļ krusas vētru skaits pēdējo piecu gadu laikā ir pieaudzis par šokējošiem 267%. Savukārt zinātniskajā platformā "ScienceDirect" publicētais 2026. gada pētījums brīdina par pieaugošajiem riskiem, norādot, ka jau 2022. un 2023. gada krusas sezonas radījušas rekordlielus zaudējumus vairāk nekā piecu miljardu eiro apmērā, vēsta "Euronews".
Krusa infrastruktūrai rada lielākus zaudējumus nekā viesuļvētras. "Pēdējos gados mēs novērojam rekordlielus krusas graudus. Tas mani nopietni satrauc, jo mēs faktiski neveidojam vidi, kas būtu noturīga pret krusu. Tas netiek ņemts vērā būvnormatīvos nedz ASV, nedz citviet pasaulē," pētījuma līdzautors uzsver.
Jo smagāks ir krusas grauds, jo lielāku ātrumu tas sasniedz krītot, un jo spēcīgāks ir tā trieciens infrastruktūrai.
Cīrihes Federālās tehnoloģiju augstskolas klimatologs Andreass Preins skaidro, ka neliela krusa var iznīcināt ražu, taču, krusas graudu diametram sasniedzot aptuveni piecus centimetrus, pieaug risks nopietni sabojāt automašīnas, jumtus, saules paneļus un citu infrastruktūru.
Lai pasargātu dārgos saules paneļus no sabojāšanas, to īpašniekiem bieži tiek prasīts nodrošināt sistēmas, kas ļauj paneļus noliekt 70 grādu leņķī. Taču aprīkot Eiropas strauji augošo saules enerģijas sektoru ar šādām attālināti vadāmām nolieces sistēmām ir milzīgs finansiāls un tehnisks izaicinājums. Atsevišķus krusas radītus bojājumus jumtā vēl ir iespējams novērst, taču, ja jumts pamatīgi cietis no lieliem krusas graudiem, nereti jāmaina viss jumta segums, kas prasa ievērojamus finansiālos ieguldījumus.
Eiropa nav pasargāta
Daudzos iepriekšējos pētījumos uzmanība galvenokārt tika pievērsta ASV, kur krusa ir biežāka parādība. Taču tagad eksperti brīdina, ka tieši Eiropā, Kanādā un Argentīnā globālās sasilšanas dēļ gaidāms vislielākais lielo krusas graudu skaita pieaugums.
"Tā nav tikai Amerikas problēma," uzsver Alens. "Jā, šeit mēs fiksējam milzīgus zaudējumus, taču šķiet, ka pēdējos gado zaudējumi krusas dēļ burtiski kļūst nekontrolējami visā pasaulē."
Tikmēr Ņūkāslas Universitātes un Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta "Met Office" pētījums liecina, ka klimata pārmaiņas Eiropā veicina īpaši lielu krusas graudu veidošanos. Pētnieki šo tendenci sauc par nozīmīgu klimata signālu un brīdina – pieaugot iedzīvotāju skaitam un būvniecībai krusas apdraudētās teritorijās, neizbēgami pieaugs arī potenciālie zaudējumi.
