"Tas, kas agrāk bija norma jūlijā, tagad šokē jau maijā!" Eiropa gatavojas jaunam tveices vilnim: kas ir bīstamais "karstuma kupols"?

Dienvidos un dienvidrietumos, tostarp Portugālē, Spānijā un Francijā, gaidāms smacējošs karstums, dienā termometra stabiņam sasniedzot pat +38 grādu atzīmi. Lielā daļā Francijas izsludināts dzeltenais brīdinājums par augstu gaisa temperatūru. Arī citās Eiropas valstīs un to reģionos, piemēram, Vācijā un Lielbritānijā, maksimālā gaisa temperatūra pārsniegs +30 grādus, vēsta "Euronews".

Francijas meteoroloģijas dienests "Météo-France" šo neparasti lielo tveici skaidro ar "karstuma kupola" veidošanos. Tam piekrīt arī projekta "Severe Weather Europe" sinoptiķi, apstiprinot, ka virs Rietumeiropas un Centrāleiropas ir "iestrēdzis anomāls un spēcīgs karstuma kupols".

"Tuvākajās dienās daudzās valstīs kļūs vēl karstāks, jo atmosfēras augšējos slāņos turpinās pastiprināties karstuma kupols," brīdina sinoptiķi. Tā kā šāda atmosfēras konfigurācija kavē vertikālo gaisa apmaiņu un mākoņu veidošanos, simtiem meteoroloģisko novērojumu staciju Rietumeiropā gan maksimālā, gan minimālā gaisa temperatūra pietuvosies vēsturiskiem mēneša rekordiem.

Kas īsti ir "karstuma kupols"?

Šo dabas parādību mēdz dēvēt arī par "karstuma burbuli". Pats termins "karstuma kupols" plašāku popularitāti ieguva vien ap 2010. gadu, drīz vien kļūstot par mediju iecienītu frāzi – līdzīgi kā bieži tiražētie jēdzieni "polārais virpulis" vai "sniega bumba". Tā rezultātā daudzi kļūdaini uzskata, ka tas ir vienkāršs karstuma vilnis jeb dažas dienas ilgs svelmes periods.

Patiesībā karstuma kupols veidojas situācijās, kad atmosfēras augšējos slāņos nostiprinās augsta spiediena apgabals, kas spiež gaisu uz leju. Gaisam saspiežoties, būtiski paaugstinās temperatūra zemes tuvumā. Uzsilušais gaiss izplešas, taču augsta spiediena dēļ tas nespēj celties augšup, tādējādi izveidojot savdabīgu "kupolu", kas burtiski ieslēdz karstumu sevī.

Lai gan parasti vējš šādus laikapstākļu veidojumus ātri izkliedē, karstuma kupols stiepjas tik augstu atmosfērā, ka kļūst gandrīz nekustīgs. Šāds atmosfēras "korķis" ne tikai ilgstoši uztur ārkārtēju karstumu, bet arī izžāvē zemi,  palielinot postošu mežu ugunsgrēku draudus.

Vai svelme ir "jaunā norma"?

Lielbritānijas meteoroloģijas dienests ("Met Office") karstuma vilni definē kā ilgstošu un anomālu svelmes periodu, kas konkrētajam reģionam un gadalaikam nav raksturīgs,  ko bieži vien vēl neciešamāku padara augsts gaisa mitrums. Līdz ar to "karstuma vilnis" un "karstuma kupols" nav viens un tas pats – pirmais ir pats tveices periods, bet otrais bieži vien ir tā galvenais cēlonis.

Eiropas Savienības Kopernika Klimata pārmaiņu dienesta (C3S) dati liecina, ka 2025. gads ir bijis trešais karstākais novērojumu vēsturē gan pasaulē, gan Eiropā. Visi pēdējie trīs gadi – 2024., 2023. un 2025. gads (tieši šādā secībā) – ir bijuši absolūti karstākie globālo mērījumu vēsturē.

Pērn temperatūra desmitiem valstu pārsniedza +40 grādus, izraisot sausumu, mežu ugunsgrēkus un laupot tūkstošiem dzīvību. Zinātnieki, analizējot datus par 854 Eiropas pilsētām, secināja, ka klimata pārmaiņas ir bijušas galvenais cēlonis 68% no aptuveni 24 400 karstuma izraisītajiem nāves gadījumiem aizvadītajā vasarā, vietām paaugstinot temperatūru par 3,6 grādiem.

Visvairāk no karstuma viļņa cieta Rumānija, Bulgārija, Grieķija un Kipra. No 21. līdz 27. jūlijam tur reģistrēti aptuveni 950 ar karstumu saistīti nāves gadījumi, gaisa temperatūrai par 6 grādiem pārsniedzot vidējos rādītājus. Tas nozīmē aptuveni 11 papildu nāves gadījumus dienā uz vienu miljonu iedzīvotāju.

Saskaņā ar klimata pārmaiņu pētījumiem, jūnija karstuma viļņu iespējamība Eiropā šodien ir aptuveni desmit reizes lielāka nekā pirmsindustriālajā laikmetā, un šāda pati trajektorija jau ir vērojama arī attiecībā uz maiju,  un tieši šāda pati tendence jau ir vērojama arī maijā.