Eiropas Savienība "piespiež" veikt dārgu eiroremontu. Kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus?

2023. gada martā, pēc balsojuma Eiropas Parlamentā, Baltijas medijos parādījās publikācijas un sākās diskusijas par gaidāmajām izmaksām, no kurām nevar izvairīties. Izskanēja ziņas ar satraucošu virsrakstu "Piespiedu renovācija: ES liks visiem māju īpašniekiem tās renovēt".

"Tagad desmit gadu laikā Igaunijā būs piespiedu kārtā jārenovē vairāk nekā 150 000 māju un ēku. Tajās ietilpst gan privātmājas, gan daudzdzīvokļu mājas. Direktīva skars arī komercīpašumu īpašniekus," rakstīja izdevums.

Pēc tam tēma uz kādu laiku norima, bet atgriezās 2024. gada martā, kad Eiropas Parlaments apstiprināja jau saskaņoto direktīvas variantu. TV3 kanāls sagatavoja sižetu par to, ka Igaunijas māju īpašniekiem tagad būs neizbēgams pienākums – renovēt savas mājas.

Publiski tika runāts arī par iespējamajiem pārdošanas vai izīrēšanas aizliegumiem pēc noteikta laika, lai gan diskusijas dalībnieki atzina, ka tas ir jautājums par nākotnes lēmumiem un iespējamiem likumu grozījumiem.

Kas no tā ir patiesība?

Eiropas Komisija savās oficiālajās jautājumu un atbilžu sadaļās par pārskatīto direktīvu norādīja: direktīva neuzliek obligātu renovācijas pienākumu individuāliem māju īpašniekiem.

Turpat arī teikts, ka dzīvojamās un nedzīvojamās ēkas tiek vērtētas atšķirīgi. Dzīvojamā fonda gadījumā katrai valstij jāpieņem sava nacionālā programma vidējā enerģijas patēriņa samazināšanai, un valstis drīkst pašas izvēlēties, kādus pasākumus īstenot.

Attiecībā uz dzīvojamām ēkām direktīva nosaka mērķi valsts līmenī: samazināt dzīvojamo ēku vidējo primāro enerģijas patēriņu par 16 % līdz 2030. gadam un par 20–22 % līdz 2035. gadam.

Vismaz 55 % no šī samazinājuma jāpanāk, renovējot ēkas ar sliktākajiem enerģijas rādītājiem. Taču tas nenozīmē, ka katram dzīvokļa vai privātmājas īpašniekam tiks nosūtīts rīkojums sasniegt noteiktu enerģijas klasi līdz konkrētam datumam.

Parastam cilvēkam direktīva neuzliek pienākumu renovēt savu māju noteiktā termiņā. Valsts ir atbildīga par ēku energoefektivitātes pakāpenisku plānošanu un uzlabošanu.

Pirmkārt, subsīdijas tiks piešķirtas tām mājām, kur renovācijas nepieciešamība ir visacīmredzamākā un enerģijas taupīšanas potenciāls vislielākais.

Kas mainīsies praksē

Daļa izmaiņu skars nevis obligātu remontu, bet gan noteikumus, pēc kuriem valsts un tirgus apraksta ēkas stāvokli. Jēdziens "ēkas ar tuvu nullei enerģijas patēriņu" tiks aizvietots ar "ēkas ar nulles emisijām".

Tiks noteiktas arī prasības telpu mikroklimatu un inženiertehnisko sistēmu automatizācijai.

Lielākā izmaiņa saistīta ar vispārējām Eiropas vienošanās principiem, ka enerģijas neatkarības interesēs siltumapgādes sistēmās ēkās netiks tieši patērēti fosilie kurināmie, raksta "Postimees.ee".

Tomēr iespēja izmantot fosilos kurināmos paliks centralizētajās sistēmās, piemēram, siltumapgādē vai elektroenerģijas ražošanā.

Tas nozīmē, ka veca dzīvokļa īpašniekam nav jāmaina visas inženiertehniskās sistēmas uzreiz pēc ES tiešas prasības. Šī direktīvas daļa tiks īstenota caur nacionālajiem noteikumiem, būvniecību, projektēšanu un nākotnes lēmumiem par apkures sistēmām.

Viskonkrētākie pienākumi galīgajā direktīvā attiecas nevis uz dzīvojamām, bet uz nedzīvojamām ēkām. Eiropas Komisijas datu pēc, nedzīvojamajam fondam paredzēta pakāpeniska minimālo energoefektivitātes standartu ieviešana.

Kas zināms par šo ES direktīvu - īsi un konkrēti

Eiropas Savienība ir pieņēmusi jaunu būvju energoefektivitātes direktīvu, kas nosaka mērķus un prasības ēku atjaunošanai jeb renovācijai, lai samazinātu enerģijas patēriņu un oglekļa emisijas. Tā ietver:

• Mērķus samazināt dzīvojamo ēku enerģijas patēriņu (vairāk nekā 16 % līdz 2030. gadam) un virzīties pret nulles emisiju ēkām līdz 2050. gadam.
• Dalībvalstīm jāizstrādā nacionāli ēku renovācijas plāni un jāizveido atbalsta mehānismi.
• Direktīva nosaka, ka dalībvalstis līdz 2026. gada 29. maijam pārnes šo direktīvas saturu savos likumos un noteikumos.
• Ir arī paredzēts renovācijas pases koncepcija (building renovation passport), kas palīdz plānot pakāpeniskas energoefektivitātes uzlabošanas darbības.

Tas nav "piespiedu remonts", bet tiesību rāmja izveide — valsts ir atbildīga par īstenošanu un var pieņemt nacionālās normas.

Kā tas attiecas uz Latviju?

Pašlaik nav spēkā esošas likumdošanas, kas Latvijā cilvēkiem uzliktu obligātu "piespiedu renovāciju" — t.i., liktu veikt remontu noteiktā laikā ar sankcijām par neveikšanu. Taču:

• Latvijai, tāpat kā citām ES dalībvalstīm, jāievieš Eiropas Savienības direktīvas saturs savā likumdošanā līdz 2026. gada 29. maijam.
• Tas nozīmē, ka valdībai/Saeimai būs jāpārskata vai jāizstrādā nacionāli tiesību akti, kuros precīzi tiks definētas prasības ēku energoefektivitātei, renovācijas pakāpēm, termiņiem un iespējām saņemt atbalstu.
• ES direktīvā imaginētie "minimuma energoefektivitātes standarti" un renovāciju plāni ir rāmja mērķi — tie var tikt ieviesti ar atbalsta mehānismiem, nevis naudassodiem vai aizliegumiem pārdot izīrēt ēkas.

Vai Latvijā varētu notikt piespiedu renovācija?

Tieši tagad nav valsts likuma, kas liktu katram māju īpašniekam renovēt savu ēku ar piespiedu kārtu. Nākotnē, ieviešot ES direktīvu, Latvijā var tikt izstrādāti:

• energoefektivitātes tehniskie standarti;
• valsts atbalsts (grantus, kredītus, subsīdijas);
• renovācijas plāni;
• informācijas/ konsultāciju atbalsts;

Vai tas nozīmē "piespiedu renovāciju"? Tas būs atkarīgs no Latvijas likumdošanas — līdz šim nav oficiālu ziņu par plānotu pilnīgu obligātumu.