Karš Ukrainā vairs nenotiek pēc Kremļa scenārija, situācija strauji mainījusies
Krievija cieš rekordlielus zaudējumus, un fronte tai vairs nenodrošina stabilu virzību uz priekšu. Tas grauj Putina galveno argumentu, ka Krievija spēj salauzt Ukrainu ar resursu pārākumu.
"The Economist" raksta, ka Krievija sāk zaudēt pozīcijas Ukrainā: pavasara ofensīva ir iestrēgusi, bet zaudējumi joprojām ir ārkārtīgi lieli. Pēc medija aprēķiniem līdz 12. maijam Krievija varēja zaudēt no 280 tūkstošiem līdz 518 tūkstošiem kritušo karavīru, bet kopējie zaudējumi kopā ar ievainotajiem sasniedz no 1,1 līdz 1,5 miljoniem cilvēku.
Tas nozīmē, ka aptuveni 3% Krievijas pirmskara mobilizācijas vecuma vīriešu populācijas karā ir nogalināti vai ievainoti. Tajā pašā laikā Maskavas teritoriālie ieguvumi joprojām ir minimāli: pēc ASV Kara pētījumu institūta ISW karšu datu izsekotāju informācijas kopš gada sākuma Krievijas spēki ieņēmuši aptuveni 220 kvadrātkilometrus jeb apmēram 0,04% Ukrainas teritorijas. Ukraina tajā pašā periodā atguvusi aptuveni 189 kvadrātkilometrus.
Atšķirība nav liela, taču Kremlim tā ir sāpīga: karš, ko Maskava gadiem ilgi pasniedza kā lēnu, bet neizbēgamu virzību uz priekšu, vairs neizskatās pēc vienvirziena kustības.
"The Economist" norāda, ka Krievijas zaudējumus pavada tikai ierobežoti panākumi frontē. Tas grauj Putina galveno argumentu — ka Krievija var turpināt spiest Ukrainu ar resursiem tik ilgi, kamēr Rietumi nogurs. Maskava maksā milzīgu cenu bez ievērojama rezultāta.
Ja Krievijas tempu samazināšanās nav tikai pauze pirms vasaras ofensīvas, tas var kļūt par kara pagrieziena punktu. Pirmo reizi ilgā laikā jautājums vairs nav par to, cik daudz Krievija vēl spēs ieņemt, bet gan par to, cik daudz tā spēs noturēt, norāda izdevuma analītiķi.
