Peskovs aicina Eiropas līderus piezvanīt Putinam

Viņa teikto pirmdien citē Ukrainas ziņu aģentūra UNIAN, atsaucoties uz "The Moscow Times".

Peskovs komentēja Eiropā notiekošās diskusijas par iespējamiem kontaktiem ar Maskavu.

"Šīs pārdomas kaut kur virmo gaisā, taču patiesībā Putins viņiem ir tikpat tuvu kā telefona klausule," intervijā žurnālistam Pāvelam Zarubinam sacīja Peskovs.

Tāpat preses sekretārs pauda cerību, ka Eiropā šāda pieeja galu galā gūs virsroku un atradīs kādu reālu izpausmi. "Krievijas puse tam ir gatava," viņš apstiprināja.

Izdevums norādīja, ka šis paziņojums izskanēja pēc Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas nedēļas nogalē paustā aicinājuma.

Sestdien Lennarta Meri konferencē Igaunijas ministrs uzstājās ar runu, kurā aicināja nevis aktivizēt sarunas ar Krieviju, bet tieši pretēji – pastiprināt sankciju spiedienu.

"Tagad nav laiks sarunām vai pārrunām,” sacīja Cahkna, paužot viedokli, ka Maskava aktivizējusi kontaktus ar Eiropas valstīm tieši ekonomikas vājināšanās un strupceļa situācijas dēļ Ukrainas frontē.

Ministrs norādīja, ka Putinam izsīkst iespējas un ieviestās sankcijas nes rezultātus. Kā Krievijas ievainojamības pazīmes ministrs minēja interneta piekļuves ierobežojumus, ekonomikas lejupslīdi un saīsināto 9. maija Uzvaras dienas parādes formātu.

"Tonis ir mainījies. Visi saprot, ka šobrīd ir vispiemērotākais brīdis spiediena izdarīšanai uz Krieviju," sacīja Igaunijas ārlietu ministrs. Savukārt, pēc izdevuma ziņām, Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta vienlaikus runājis par potenciālu sarunām ar Maskavu.

Košta apgalvoja, ka konsultējas ar visu 27 Eiropas Savienības valstu līderiem, lai noteiktu jautājumu loku iespējamām sarunām ar Krieviju, kad tam būs radīti piemēroti apstākļi.

Vienlaikus Košta atzina, ka pašlaik neviens neredz pazīmes, kas liecinātu par Maskavas gatavību efektīvi iesaistīties nopietnās sarunās.

Tikmēr Peskovs pauda viedokli, ka bijusī Igaunijas premjerministre un ES ārlietu dienesta vadītāja Kaja Kallasa nedrīkstētu būt Eiropas Savienības sarunvedēja ar Krieviju.

"Viņai nebūs viegli. Ja atceraties, Putins teica, ka par sarunvedēju principā var būt jebkurš, kurš vēl nav paspējis sarunāt daudz nejaucību," sacīja Kremļa vadītāja preses sekretārs.

Pēc UNIAN ziņām, Kallasa paziņojusi, ka bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera kandidatūra nevar tikt izskatīta ES pārstāvja amatam sarunās ar Krieviju. Kallasa apstiprināja, ka Ukraina viņa kandidatūru neatbalstīs.

"Ja dotu Krievijai tiesības izraudzīties sarunvedēju mūsu vārdā, tas nebūtu īpaši saprātīgi," pauda viedokli Kallasa.

"Šrēders bija augsta līmeņa Krievijas valsts un uzņēmumu lobists, un ir saprotams, kāpēc Putins vēlas redzēt tieši viņu," piebilda ES ārpolitikas dienesta vadītāja.

Izdevums "Der Spiegel", atsaucoties uz saviem avotiem, ziņoja, ka Šrēdera vietā par piemērotāko kandidāti starpnieka lomai tiek uzskatīta bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele, jo viņa personīgi pazīst gan Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, gan Putinu.

Vienlaikus Merkeles birojs žurnālistiem norādīja, ka oficiāli piedāvājumi par starpnieces lomu bijušajai kanclerei vēl nav izteikti.