Igaunijā pērn notverts rekordliels Krievijas spiegu skaits - aģentus vervē internetā un uz robežas
Igaunijas Drošības policija (KaPo) pagājušajā gadā aizturējusi rekordlielu skaitu personu, kas sadarbojušās ar Krievijas izlūkdienestiem, raidorganizācijai ERR apstiprināja iestādes pārstāve Marta Tūla.
Ikgadējā ziņojumā, kurā sniegts detalizēts pārskats par valsts drošības vidi un galvenajiem draudiem, atklāts, ka 2025. gadā Igaunijā notverti 16 cilvēki ar saiknēm Krievijas specdienestos – gan Federālajā drošības dienestā, gan Galvenajā izlūkošanas pārvaldē.
"Tā kā Krievijas izlūkdienesti nevar brīvi darboties Igaunijas teritorijā, tie meklē citas iespējas, mēģinot piesaistīt tā sauktos 'vieglos mērķus' jeb aģentus, kuri viņu labā veiktu konkrētus uzdevumus. Taču viņiem tas neizdodas. Mūsu darbinieki ir ārkārtīgi profesionāli un notver viņus diezgan ātri, tāpēc absolūti nav pamata bažām," uzsvēra Tūla.
Viņa norādīja, ka pēdējā laikā vervēšanas metodes ir būtiski mainījušās, un sociālie tīkli kļuvuši par vienu no galvenajiem instrumentiem. Tieši tur naidīgie dienesti mēģina atrast cilvēkus vienreizēju uzdevumu veikšanai, tostarp vandālisma aktiem, kā, piemēram, Zilo kalnu memoriāla apgānīšanai Sinimē. Šī vieta igauņiem ir vēsturiski nozīmīga, jo simbolizē 1944. gada pretestību armijas pārspēkam, mēģinot novērst atkārtotu padomju okupāciju.
Kā vēl vienu ļoti augstu riska faktoru KaPo pārstāve minēja ceļošanu uz Krieviju. Uz robežas strādā specdienestu darbinieki, kuri rūpīgi pēta un profilē iebraucējus, un vervēšanas mēģinājumi nereti notiek jau tieši robežkontroles punktos.
Pēc Tūlas teiktā, Igaunija ir mērķtiecīgi apkarojusi Krievijas "toksisko" ietekmi, slēdzot tādus propagandas ruporus kā "Baltnews" un "Sputnik". Tā rezultātā ietekmes operācijas lielākoties pārcēlušās uz sociālajiem medijiem, kur tiek radīti un izplatīti viltus naratīvi. "Kā redzējām pērn, tie ir, piemēram, viltus spridzināšanas draudi skolās vai safabricēti stāsti par uzbrukumu Narvai. Igaunijā tam nav pilnīgi nekāda reāla atbalsta vai sekotāju. Viņi var mēģināt, bet tam nav ne pamata, ne reāla satura," skaidroja Tūla.
Arī KaPo ģenerāldirektors Margo Pallosons atzina, ka spiediens savervēt aģentus pērn saglabājies pastāvīgi augsts.
"Kopš pagājušā gada sākuma esam aizturējuši un apturējuši 16 Krievijas specdienestu līdzstrādnieku darbību. Lielākā daļa no viņiem bija FSB, daži – GRU aģenti. Nospiedošais vairākums bija parasti cilvēki, kuri nestrādāja valsts iestādēs un kuriem nebija piekļuves sensitīvai informācijai," žurnālistiem atklāja Pallosons.
"Par visiem 16 Krievijas aģentiem var droši teikt, ka viņu darbība tika pārtraukta salīdzinoši agrīnā stadijā. Viņi nepaspēja nodarīt būtisku kaitējumu Igaunijas drošībai," rezumēja iestādes vadītājs.
