Šeit bija pavisam cita pasaule: kā Zaķusala izskatījās pirms vērienīgās padomju laika būvniecības
Mūsdienās Zaķusala lielākajai daļai rīdzinieku asociējas tikai ar vienu objektu — Rīgas televīzijas torni. Milzīgā, 368,5 metrus augstā būve jau sen kļuvusi par daļu no pilsētas panorāmas, un tās balsti ir redzami gandrīz no jebkuras galvaspilsētas vietas. Taču vēl pirms dažām desmitgadēm šī sala izskatījās pavisam citādi.
Zaķusalas vēsture ir daudz senāka par pašu televīzijas torni un pat par mūsdienās ierastajām Rīgas aprisēm.
Pati sala veidojās pakāpeniski. Vēsturnieki norāda, ka tagadējās Zaķusalas teritoriju savulaik veidoja vairākas atsevišķas Daugavas salas. 18. gadsimta beigu dokumentos minētas Mušu sala, Frīdriha sala, Zaķu sala un Miroņu sala. Laika gaitā upes straumes ietekmē, nostiprinot krastus un veicot pilsētas darbus, tās sāka saplūst vienotā, lielākā teritorijā.
Lielu ietekmi uz salas turpmāko veidolu atstāja vērienīgie Daugavas regulēšanas darbi 19. gadsimta beigās. 1880. gados Rīgā aktīvi nostiprināja krastus un mainīja upes gultni, lai attīstītu kuģošanu un ostu. Tieši tad daudzu Daugavas salu aprises sāka iegūt mūsdienām raksturīgo veidolu.
Neraugoties uz tuvumu pilsētas centram, Zaķusala ilgu laiku saglabāja pavisam citādu raksturu nekā Rīgas centrālā daļa. Vēl 20. gadsimtā sala tika uztverta kā klusāka un zaļāka teritorija. Publikācijās par seno Zaķusalu tā tiek dēvēta par savdabīgu "oāzi" Daugavas vidū.
Situācija krasi sāka mainīties padomju gados. Varas iestādes nolēma Rīgā izveidot jaunu televīzijas un radio apraides kompleksu, kam bija jākļūst par vienu no lielākajiem inženiertehniskajiem objektiem Latvijas PSR.
Būvniecībai tika izvēlēta tieši Zaķusala — sala atradās netālu no pilsētas centra, bet vienlaikus nodrošināja pietiekami plašu teritoriju vērienīga projekta īstenošanai.
Rīgas televīzijas torņa būvniecība sākās 1979. gadā. Projekts bija ne tikai tehnisks, bet arī simbolisks — tornim bija jādemonstrē sava laika modernitāte un inženiertehniskās iespējas.
Tā augstums sasniedza 368,5 metrus, un tas kļuva par augstāko būvi Baltijas valstīs.
Pirmās izmēģinājuma pārraides no torņa sākās 1985. gada decembrī, regulārā apraide tika uzsākta 1986. gada beigās, bet būvniecība pilnībā tika pabeigta 1989. gadā.
Līdz ar televīzijas torņa celtniecību mainījās arī pati Zaķusala. Salas teritorija pakāpeniski tika pārveidota jaunā kompleksa un transporta infrastruktūras vajadzībām. Vecā salas ainava izzuda, un Zaķusala arvien vairāk no mierīgas Daugavas salas pārtapa par daļu no lielas padomju pilsētas.
Tomēr Latvijai televīzijas tornis kļuva nozīmīgs ne tikai kā inženiertehnisks objekts. 1991. gada janvārī, barikāžu laikā, Zaķusala kļuva par vienu no svarīgākajām vietām Rīgā.
Pēc notikumiem Viļņā cilvēki baidījās no iespējama mēģinājuma ar spēku pārņemt Rīgas televīzijas centru, tādēļ pie televīzijas torņa dežurēja barikāžu aizstāvji.
Daudziem tieši toreiz televīzijas tornis no parasta sakaru objekta galīgi pārtapa par neatkarības un kontroles pār informāciju simbolu.
Mūsdienās ir grūti iedomāties, ka pirms televīzijas torņa uzcelšanas Zaķusala izskatījās pavisam citādi. Senajās fotogrāfijās redzama gandrīz neatpazīstama ainava — bez milzīgā torņa, bez mūsdienu ceļiem un bez ierastā silueta, kas šodien tiek uzskatīts par vienu no Rīgas vizuālajām vizītkartēm.
