Vai jābaidās, ka Baltijas valstis var ievilkt karā Ukrainas dronu dēļ?

Ukraina jau pagājušajā gadā mēģināja uzbrukt Krievijas ostām Baltijā, tostarp Ustjlugas ostai, kas atrodas 40 kilometru attālumā no Igaunijas robežas. Tomēr nopietnus bojājumus infrastruktūrai, kas nodrošina svarīgo naftas eksportu, kas nepieciešams kara finansēšanai, tajā laikā nodarīt neizdevās. Galvenie uzbrukumi tika vērsti uz citiem Krievijas enerģētiskajiem objektiem.

Masveida uzbrukumi Primorskas un Ustjlugas ostām, kas sākās 23. martā, visticamāk, ir saistīti ar strauju naftas cenu kāpumu (apmēram 60 procenti) pasaules tirgū pēc Irānas daļējas Hormuza šauruma bloķēšanas, caur kuru pārvietojas apmēram 20 procenti pasaules naftas. Tādējādi Irāna, kas atrodas karā ar ASV un Izraēlu, cenšas ietekmēt savus pretiniekus un likt viņiem pārtraukt kaujas darbības, raksta "Postimees.ee".

Cena pieaugumu būtiski izmanto Krievija, kuras naftas eksports cieš no rietumu sankcijām.

Ukraina ir satraukta par to, ka Krievija, kuras ekonomika sāk lēnām stagnēt, labi pelna no šīs situācijas. Naftas un gāzes tirgu speciālists Sergejs Vakulenko intervijā "Deutsche Welle" teica, ka viņš novērtē Krievijas papildu peļņu no naftas eksporta aptuveni 1,63 miljardu dolāru apmērā mēnesī.

Tāpēc ukraiņi lūdz nesekot kārdinājumam atgriezt visu Krievijas naftu tirgū, kā tas bija pirms kara. Viņu viedoklis ne vienmēr tiek uzklausīts. ASV pat uz 30 dienām atcēla sankcijas Krievijas naftai, kas jau atrodas tankeros jūrā, pamatojot to ar vēlmi stabilizēt naftas cenas.

Ukraina redz, ka ātrākais veids, kā vismaz daļēji apturēt jaunu naudas plūsmu Krievijas militārajam budžetam, ir lielo lielo termināļu iznīcināšana Baltijā, kuri līdz šim darbojās nevainojami.

2025. gada augustā drons nokrita Tartu reģionā laukā, 2026. gada 25. martā drons trāpīja Auveres elektrostacijas skurstenī Igaunijas ziemeitdaļā, savukārt 31. martā vēl viens drons avarēja un eksplodēja Tartu reģionā. Iedzīvotāji vairākos reģionos sāka pievērst uzmanību dronu dzinēju troksnim gaisā. Brīdinājumi par gaisa apdraudējumu kļūst par ikdienu. Par laimi, līdz šim ar minimāliem postījumiem un bez upuriem.

Pašlaik galvenā diskusija tiek veikta par iedzīvotāju brīdināšanas sistēmu efektivitāti un Igaunijas spēju ātri atpazīt un, ja nepieciešams, notriekt dronus, taču sociālajos tīklos arvien vairāk izplatās šāda doma: Igaunijas vadība aizver acis uz Ukrainas dronu aktivitātēm tās gaisā un tādējādi pati rada priekšnoteikumus karam ar Krieviju.

Daži lietotāji ir pārliecināti, ka Igaunija speciāli provocē karu, citi domā, ka Ukraina ļaunprātīgi ievilina citas valstis karā, nosūtot savus dronus uzbrukumos Krievijas objektiem caur citu valstu teritorijām. Kurš no šiem lietotājiem ir īstais Igaunijas iedzīvotājs, bet kurš ir viltus propagandas konts, kuru pārvalda Krievija, ir grūti noteikt.

Šo tēmu apspriež arī daži populistiski politiķi. EKRE līderis Mārtins Helme, nenorādot nevienu pierādījumu, otrdien savā "Facebook" lapā paziņoja, ka ukraiņi izmanto Igaunijas gaisa telpu, lai bombardētu Ļeņingradas apgabalu.

Svarīgi atzīmēt, ka NATO militārajā stratēģijā nekad nav bijuši plāni uzbrukt Krievijai. Taču ir plāni aktīvai aizsardzībai pret Krieviju. Tā ir tīri aizsardzības alianses, kaut arī tās atsevišķi dalībnieki reizēm veic reģionālas karadarbības savā vārdā.

Vai mēs paši aicinām karu uz savu mājvietu?

Frāze "Igaunija pati aicina karu, nebrīnaties, ja Krievija uzbruks" izplatās jau kopš Krievijas agresijas pret Ukrainu sākuma, kad gan Latvija, gan Igaunija, kopā ar desmitiem citu valstu, uzsāka militāro palīdzību Ukrainai.

Tolaik kļuva pavisam skaidrs, ka Krievija vairs nevēlas ievērot starptautiskajās tiesībās nostiprinātos principus par valstu suverenitāti un teritoriālo neaizskaramību ar militāriem līdzekļiem. Balstoties uz brutālu militāro spēku un represijām, tā ir gatava pakļaut sev valstis tā, kā to darīja Padomju Savienība.

Tādējādi šī konstrukcija kalpo kā nedaudz maskēts aicinājums atkāpties autoritārā prezidenta Vladimira Putina impērijas ambīcijām un netraucēt viņam darīt visu, ko viņš vēlas. Citādi būs sekas.

Īpaši tas nozīmē pārtraukt atbalstīt viņa agresijas upuri Ukrainu un izvest Baltijas valstis un Austrumeiropu no NATO, atstājot tās faktiski Krievijas žēlastībā. Tas bija daļa no Putina prasību paketa pirms kara sākuma 2022. gada februārī.

Šis arguments ir ne tikai līdzeklis, lai baidītu Eiropas sabiedrību, lai tās nobītos un prasītu saviem valdītājiem piekāpties Krievijas nelikumīgajām un amorālajām prasībām, bet arī iespējamais pamatojums Krievijas reālai agresijai pret, piemēram, Baltijas valstīm.

Parasti agresoram šāda veida attaisnojumi ir nepieciešami trīs virzieniem: lai novērstu publikas neapmierinātību mājās, paskaidrojot, ka "mēs tikai aizsargājamies", mēģināt graut saliedētību valstī (cerot, ka krievvalodīgie iedzīvotāji Baltijā atbalstīs okupāciju vai paliks pasīvi), kā arī samazināt sabiedroto gribu sniegt tūlītēju palīdzību upurim (sakot, ka viņi paši ir vainīgi).

Kāpēc Baltijas valstis neizsaka protestu Ukrainai?

Baltijas valstu un Somijas valdību locekļi vairākkārt ir norādījuši, ka Ukrainai ir likumīgas tiesības aizsargāties, tostarp veicot energoresursu eksporta traucējumus, kas ļauj Krievijai veikt agresijas karu. Tā ir saskaņota un pamata pozīcija lielākajai daļai Rietumu valstu.

Saskaņā ar Igaunijas varas iestādēm pieejamo informāciju, dronu incidenti Igaunijā nav bijuši Ukrainas apzināti veiktas darbības.

Mēs nezinām, ko tieši Baltijas valstis un Somija ziņo Ukrainas vadībai caur slepenajiem diplomātiskajiem kanāliem, tomēr, kā ziņo Lietuvas prezidenta kanceleja, 30. martā Ukraina izteica nožēlu un atvainojās par novirzītajiem droniem.

Tādējādi publiskas protestu piezīmes trūkums vēl nenozīmē, ka attiecīgās valstis nav izteikušas Ukrainai savu satraukumu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 30. martā paziņoja, ka vairākas rietumvalstis lūdza Kijivu samazināt uzbrukumus Krievijas naftas infrastruktūrai. Kuras tieši valstis lūdza šo, Zelenskis nenorādīja.

Ukrainas ārlietu ministrs: Krievija apzināti virza dronus uz Baltijas valstīm

Izlūkošanas dati liecina, ka pēdējā laikā Baltijas valstīs notikušos incidentus ar droniem apzināti izprovocējusi krievija, paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

Kopīgā preses konferencē ar Eiropas Savienības (ES) augstāko ārlietu pārstāvi Kaju Kallasu otrdien Kijivā Sibiha paziņoja, ka Ukraina nekad nav virzījusi bezpilota lidaparātus uz Baltijas valstīm. Viņš arī uzsvēra, ka Ukraina sadarbojas ar partneriem, lai pasargātu šīs valstis no šādiem incidentiem nākotnē.

"Turklāt es varu pārliecinoši apgalvot, ka visos šajos gadījumos runa bija par pilnīgi apzinātām un mērķtiecīgām krievijas darbībām," uzsvēra Sibiha.

Kā viņš teica, pašlaik ir izlūkošanas dati, kas liecina, ka krievija speciāli novirza bezpilota lidaparātus uz Baltijas valstīm, "lai izmantotu šos incidentus saviem informācijas mērķiem".

"Es pateicos visiem mūsu partneriem, baltiešiem, kā arī somiem, kuri kopā ar mums skaidri paziņo: "Šo incidentu cēlonis ir krievija". Tieši krievijas karš radīja visus šos draudus, un tieši krievija ir jāpiespiež panākt mieru," piebilda Ukrainas ārlietu ministrs.

Pēdējās dienās Somijas dienvidaustrumos dažādās vietās atrasti trīs bezpilota lidaparāti, kurus identificēja kā "apmaldījušos" Ukrainas dronus. Divi no tiem, kā apstiprināts, nokrita 28. martā, bet vēl vienu atrada otrdien uz ezera ledus netālu no krievijas robežas. Nevienā no gadījumiem cietušo nav.

Igaunijā otrdien atkal atrada nokritušu Ukrainas bezpilota lidaparātu, kas tur bija avarējis, kopumā valsts gaisa telpu varētu būt šķērsojuši aptuveni desmit droni.

Pirmdienas vakarā Latvijas armija konstatēja ārvalsts bezpilota lidaparātu netālu no Latvijas-krievijas robežas, Ludzas un Balvu novadu teritorijas tuvumā. Iedzīvotāju operatīvai informēšanai attiecīgajos reģionos tika iedarbināta šūnu apraide.

Lidaparāts neielidoja Latvijas gaisa telpā. Tam attālinoties no Latvijas robežas, šūnu apraidē tika izsūtīta ziņa par apdraudējuma beigām.

Arī pagājušajā nedēļā visās trijās Baltijas valstīs ielidoja un eksplodēja droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.

Latvijas gaisa telpā drons naktī uz trešdienu ielidoja no krievijas un eksplodēja Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, bet cits īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas un devās krievijas virzienā.

Ukrainas Ārlietu ministrija atvainojās Baltijas valstīm un Somijai par šiem gadījumiem un norādīja, ka tas, visticamāk, ir krievijas elektroniskās kaujas līdzekļu ietekmes sekas.