Nauda un "atvaļinājums" ārzemēs: zināms, kā Krievija vervē eiropiešus sabotāžai

Aizbildinoties ar apmaksātiem dabas braucieniem, Eiropas pilsoņi tiek vilināti uz treniņnometnēm Balkānos. Tur viņi tiek apmācīti vadīt dronus, rīkoties ar degierīcēm un sagatavoties destabilizācijas operācijām. Par to ziņo "Politico".

Vervēšanas shēma parasti sākas ar rutīnas tikšanos starp krievu vervētājiem un eiropiešiem.

Krievijas aģenti piedāvā eiropiešiem "vieglu naudu" – divu nedēļu ceļojumu ar atpūtas elementiem brīvā dabā, par kuru viņiem maksā no 300 līdz 500 ASV dolāriem.

Pēc vienošanās noslēgšanas dalībnieki-tūristi saņem turpmākus norādījumus no saviem vadītājiem Maskavā.

Pēc tam brīvprātīgie nonāk apmācību nometnēs Bosnijā un Serbijā. Tur viņi tiek apmācīti dronu vadībā, degošu ierīču lietošanā un taktiku policijas pretdarbībai protestu laikā. Taču tā ir tikai daļa no koordinēta tīkla, kas sagatavo izpildītājus destabilizācijas akcijām Francijā un Vācijā.

Moldovā notiek izmeklēšanas par ar Krieviju saistītiem vervēšanas mēģinājumiem, kamēr Eiropas valstis brīdina par Maskavas hibrīdkaru pret to politisko stabilitāti.

Pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā un Krievijas diplomātu izraidīšanas no vairākām Eiropas galvaspilsētām Kremlis ir sācis katīvāk izmantot starpniekus un neoficiālus aģentus.

Moldovas prokurori pašlaik izmeklē lietas, kurās vairāk nekā 80 cilvēki tiek turēti aizdomās par masu nemieru organizēšanu, un 20 no viņiem jau ir apsūdzēti.

Moldovas iekšlietu ministre Daniella Misaila-Ņikitina norāda, ka šīs lietas galvenokārt saistītas ar krievvalodīgiem jauniešiem, kuri tika savervēti, nogādāti īpašās nometnēs un apmācīti taktikā, tostarp policijas robežu pārkāpšanā.

Apmācības un nometnes

Vienas no Krievijas izlūkdienestu mācībām notika tieši pirms 2024. gada prezidenta vēlēšanām, kurās proeiropeiski noskaņotā Moldovas prezidente Maija Sandu tika atkārtoti ievēlēta kampaņā, ko aizēnoja Krievijas iejaukšanās. Saskaņā ar tiesas stenogrammām dalībnieki apgalvoja, ka viņiem tika teikts, ka Sandu uzvaras gadījumā "valstī būs karš, tāpat kā Ukrainā".

Instruktori bija daļa no starptautiska tīkla, kas saistīts ar Krievijas algotņu grupu "Vagner", liecina Moldovas izlūkdienestu sniegtā informācija.

Pēc tam dalībnieki tika nosūtīti uz kādu pilsētu Bosnijā un Hercegovinā praktiskam uzdevumam: kartēt administratīvo un valdības ēku atrašanās vietas un izpētīt potenciālās dronu palaišanas vietas.

Viens no Krievijas savervētajiem, 22 gadus vecs "Piedņestrā" dzimis vīrietis, 2024. gadā devās uz Diseldorfu uz Eiropas čempionāta futbola spēli starp Slovākiju un Ukrainu, kur viņam tika lūgts vicināt Ukrainas karogu.

Viņš paskaidroja, ka atteicās to darīt, taču spēles laikā tika atlocīts Ukrainas karogs ar uzrakstu "Atdodiet mums vēlēšanas".

Kremlis ātri vien minēja šo karogu kā iemeslu, lai Ukraina rīkotu vēlēšanas un nomainītu Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Moldova, kas ģeogrāfiski atrodas starp Rumāniju un Ukrainu, joprojām ir neaizsargāta tās stratēģiskās atrašanās vietas dēļ. Piedņestra, kuru kopš 20. gs. deviņdesmito gadu sākuma faktiski kontrolē prokrieviskie spēki, joprojām ir nestabilitātes avots reģionā.

Kā atzīmējuši plašsaziņas līdzekļu ziņojumi, pēdējos gados valsts ir kļuvusi par galveno Krievijas hibrīdās ietekmes vektoru Eiropā. Vienā dokumentā, ko Moldovas varas iestādes iesniedza ES pēc parlamenta vēlēšanām, teikts, ka atsevišķiem garīdzniekiem tika dots norādījums sistemātiski izplatīt dezinformāciju ne tikai sprediķu laikā.

Krievija rada "nopietnus" drošības draudus visai NATO

Zviedrijas izlūkdienests iepriekš brīdināja, ka Krievija ir galvenais drauds NATO kopumā. Turklāt Maskavas arvien riskantākā rīcība varētu izraisīt bīstamu eskalāciju.

Zviedrijas izlūkdienesta ikgadējā ziņojumā tika minēti Krievijas naidīgo darbību piemēri reģionā, tostarp Baltijas jūrā. Šīs darbības ietver gaisa telpas pārkāpumus, sabotāžu un kiberoperācijas.

Šogad arī Bulgārijā tika atklāta "Vagner" bāze, kas izvietota kalnos. Aktīvisti pamanīja cilvēkus formas tērpos ar privātās militārās kompānijas simboliku un Krievijas karogu. Sabiedriskās organizācijas BOEC priekšsēdētājam Georgijevam bija aizdomas, ka objekts varētu tikt izmantots teroristu aktivitātēm.