Zviedrijas izlūkdienests: Krievijas rīcība kļūst daudz riskantāka
Zviedrijas izlūkdienests uzsver, - Krievijas vadība uzskata, ka atrodas "stratēģiskā konfliktā ar Rietumiem", un viens no tās mērķiem joprojām ir esošās pasaules kārtības maiņa. Krievija ir dominējošais militārais apdraudējums Zviedrijas tiešā tuvumā. Tas norādīts Zviedrijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MUST) ikgadējā ziņojumā.
Dokumentā norādīts, ka Krievija turpinās palielināt militāro potenciālu, kas vērsts pret Zviedriju un NATO, pat ņemot vērā izmaiņas kara gaitā Ukrainā.
Krievija vidējā un ilgtermiņā joprojām ir noteicošais faktors Zviedrijas aizsardzības plānošanā un militāro risku izvērtēšanā. Krievijas rīcība Zviedrijas tuvumā ir galvenais drošības situācijas pasliktināšanās faktors.
"Papildus Krievijas plaša mēroga agresijai pret Ukrainu mēs redzam, ka Krievijas rīcība, izmantojot hibrīdlīdzekļus pret NATO un ES, kļūst arvien riskantāka un pārgalvīgāka," pārskatā raksta MUST vadītājs ģenerālleitnants Tomass Nilsons.
Krievija aktīvi izmanto hibrīdās ietekmes metodes: sabotāžu un kritiskās infrastruktūras bojāšanu; gaisa telpas pārkāpumus, izmantojot lidmašīnas un dronus; kiberuzbrukumus, izlūkošanas operācijas un informatīvo ietekmi.
Šādu operāciju mērķis ir radīt nestabilitāti, palielināt nenoteiktību un spiedienu, tostarp mēģināt vājināt atbalstu Ukrainai un graut NATO un ES vienotību. Pēc dienesta vērtējuma Krievija prioritāri pievēršas pasākumiem sava militārā potenciāla stiprināšanai reģionā.
Saskaņā ar MUST novērtējumu Krievija pakāpeniski palielina savas militārās spējas Baltijas jūras reģionā un tiešā Zviedrijas tuvumā. Pat ja karš Ukrainā beigtos, Krievijas bruņoto spēku spēju pieaugums varētu paātrināties, īpaši sankciju atcelšanas vai resursu pārdales no citiem virzieniem gadījumā.
Zviedrijas izlūkdienests uzsver, ka Krievijas vadība sevi uzskata par esošu "stratēģiskā konfliktā ar Rietumiem", un viens no tās mērķiem joprojām ir esošās pasaules kārtības maiņa. Vienlaikus Kremlis ir gatavs izmantot plaša mēroga militāru vardarbību politisko mērķu sasniegšanai, ko pavada ievērojami cilvēku upuri un postījumi.
Šis militārais apdraudējums tiek uztverts kā reāls un konkrēts, un tas prasa NATO valstu un Zviedrijas uzmanību un sagatavotību, vēsta "Euronews".
Ziņojumā norādīts, ka Ķīna un Krievija vienlaikus attīsta savus ietekmes instrumentus — politiskos, ekonomiskos un militāros —, kas ietekmē Zviedrijas drošību.
Zviedrijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests norāda arī, ka starptautisko politiku arvien vairāk raksturo konkurence starp lielvarām, kuras aizvien sīvāk cīnās par svarīgiem resursiem, politisko ietekmi un piekļuvi stratēģiski nozīmīgām tehnoloģijām. Lai izdarītu spiedienu uz citām valstīm, tiek izmantoti politiski un ekonomiski līdzekļi. Viena no jomām, kur tas notiek, ir Arktika.
"Lielvaru sāncensība raksturoja drošības politikas vidi jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, taču konkurence ir vēl vairāk saasinājusies, kas ir novedis pie globālās stabilitātes un paredzamības samazināšanās," norāda Tomass Nilsons.
