Kas ir jaunais Irānas augstākais vadonis - "pelēkais kardināls" Modžtaba Hameneji?
Irānas garīdznieku konklāvs izraudzījies valstij jaunu augstāko līderi — bijušā ajatollas dēlu Modžtabu Hameneji. Viņš tiek uzskatīts par noslēpumainu figūru Irānas varas struktūrās, kas publiskos pasākumos parādījies reti un līdz šim darbojies politikas aizkulisēs.
Jau ziņots, ka Irānas 88 garīdznieku konklāvs par jauno Irānas augstāko vadītāju izraudzījies likvidētā ajatollas Ali Hameneji otro dēlu Modžtabu Hameneji. Viņa tēvs dēlu šim amatam virzīja jau gadiem, finansiālu apsvērumu dēļ - Modžtaba pārvaldīja daļu no sava tēva 150 miljonu eiro vērtās impērijas un Hameneji nevēlējās šos varas grožus izlaist no rokām.
Aizkulišu spēlētājs, kas pārvaldīja tēva finanses
56 gadus vecais Modžtaba Hameneji dzimis 1969. gadā Irānas ziemeļaustrumu pilsētā Mašhadā - desmit gadus pirms Islāma revolūcijas [1979. gadā] Irānā. Viņa bērnība aizritēja laikā, kad viņa tēvs Ali Hameneji aktīvi darbojās opozīcijā, kas bija vērsta pret Irānas šahu [jeb monarhu] Mohammad Rezā Pahlavi. Pēc šaha režīma gāšanas Hameneji ģimene pārcēlās uz Teherānu, kur jaunā politiskā sistēma sāka veidoties uz šiītu garīdzniecības varas pamatiem.
Jaunībā Modžtaba Hameneji studēja teoloģiju Komas reliģiskajās skolās un, kā ziņots, piedalījās arī Irānas–Irākas kara noslēguma posmā, dienējot vienībā, kas saistīta ar Revolucionāro gvardi. Daudzi viņa kauju biedri vēlāk ieņēma ietekmīgus amatus drošības un izlūkošanas struktūrās, kas, pēc analītiķu domām, palīdzēja nostiprināt arī Hameneji ietekmi valsts varas sistēmā.
Atšķirībā no daudziem Irānas līderiem Modžtaba Hameneji nekad nav centies iegūt vēlētu amatu. Tā vietā pēc tam, kad viņa tēvs 1989. gadā kļuva par Irānas augstāko līderi, viņš pakāpeniski nostiprināja savu ietekmi, kļūstot par daļu no šaurā loka, kas kontrolēja piekļuvi augstākajam līderim.
Tāpat Modžtaba ar laiku pārraudzīja arī sava tēva bagātības un ievērojamos finanšu resursus un biznesa aktīvus, kas koncentrēti dažādos Irānas reliģiskajos fondos. Šie fondi pārvalda miljardiem dolāru [medija "Reuters" aplēses no 2013. gada liecina, ka šie fondi pārvaldīja bagātības 95 miljardu dolāru vērtībā] vērtus īpašumus un uzņēmumus, kas lielā mērā veidojušies no bijušā šaha laikmeta [monarhijas, kas tika gāzta 1979. gadā] aktīviem.
Nozīmīgākais ietekmes avots - saiknes ar Revolucionāro gvardi
Gadu gaitā Modžtaba ne vien pārvaldījis valsts finanses, bet arī nodibinājis ciešas saiknes ar konservatīvajiem garīdzniekiem un Irānas Islāma Revolucionāro gvardi. Tieši šī saikne ar militāro grupējumu kļuvusi par Hameneji nozīmīgāko ietekmes avotu, jo gvarde ir galvenais režīma instruments iedzīvotāju un iekšējo protestu apstpiešanā.
Revolucionārā gvarde ir Irānas militārā vienība, kas darbojas paralēli armijai. Gvarde, kas tika izveidota pēc Islāma revolūcijas Irānā 1979. gadā un ir tieši pakļauta Irānas augstākajam līderim, formāli tikusi izveidota, lai "aizsargātu Islāma republikas režīmu un revolūcijas ideoloģiju". Praksē tā ir kļuvusi par galveno spēlētāju protestu apspiešanā Irānā, tā kontrolē lielu daļu valsts uzņēmumu, piemēram, enerģētikas sektoru, un gvardes komandieri nereti kļūst par ietekmīgiem Irānas politiķiem.
Modžtabas Hameneji vārds skaļi izskanēja arī 2009. gadā saistībā ar Irānas strīdīgajām prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru guva konservatīvais politiķis Mahmuds Ahmadinedžads. Pēc vēlēšanām miljoniem irāņu izgāja ielās, apgalvojot, ka vēlēšanas bijušas falsificētas, tomēr šie protesti tika vardarbīgi apspiesti. Daudzi protestanti demonstrācijās skandināja skaļus saukļus, kas bija vērsti pret Modžtabu, norādot, ka tieši viņš palīdzēja mobilizēt Revolucionāro gvardi protestu apspiešanai un Ahmadinedžada atbalstam. Tāpat protestos demonstranti pauda raizes, ka Modžtaba nākotnē varētu pārņemt valstī varu.
Tāpat plaši protesti Irānā izcēlās arī 2022. gadā, kad Irānas “morāles policijas” gūstā tika nogalināta 22 gadus vecā Maša Amini, kas tika apsūdzēta par “nepareizu hidžāba nēsāšanu”. Protestos, kuros tika nonāvēti vairāk nekā 500 cilvēku, demonstranti iestājās gan pret sieviešu tiesību ierobežojumiem, gan valdību kopumā. Bet 2019. gada protestos, kad dramatiski pieauga naftas cenas Irānā, protestos tika nogalināti vairāk nekā 1500 cilvēku.
Eiropas Savienība gvardi šī gada 29. janvārī pasludināja par teroristisku organizāciju, saistībā ar asinspirti, ko tā sarīkoja bridzamo demonstrāciju laikā, kas Irānā aizsākās 2025. gada decembrī, un kurā kopumā tika nonāvēti aptuveni 28 tūkstoši cilvēku.
Tramps: "Viņš amatā neturēsies ilgi!"
Modžtaba Hameneji tika iecelts par Irānas augstāko līderi 8. martā, astoņas dienas pēc tēva likvidācijas. Vairāki analītiķi stipri kritizējuši šo varas pēctecību, norādot, ka tā ir pretrunā ar Islāma revolūcijas ideāliem, kas bija vērsti pret to, ka bijušā šaha [monarha] dinastijas laikā vara valstī tika pārmantota. Tikmēr viņa atbalstītāji norāda, ka Modžtaba palīdzēs turpināt tēva iesākto kursu.
Jaunā Irānas līdera iecelšana izraisījusi arī starptautisku reakciju. ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš nosaucis Modžtaba Hameneji kandidatūru par “nepieņemamu” izvēli un brīdinājis, ka Irānas nākamais augstākais līderis “ilgi amatā nepaliks”, ja Teherāna vispirms nesaņems Vašingtonas piekrišanu. Tikmēr Izraēlas armija paziņojusi, ka turpinās vajāt ikvienu Ali Hameneji pēcteci un tos, kas mēģinās viņu iecelt amatā.
