Putins izmanto Irānas kara radīto spriedzi enerģētikas tirgū, lai šantažētu Eiropu: “Atveras citi tirgi!”
Krievijas vadonis Vladimirs Putins paziņojis, ka Maskava varētu nekavējoties pārtraukt dabasgāzes piegādes Eiropas Savienībai. Šāds solis tiek apsvērts laikā, kad situācija pasaules enerģētikas tirgū piedzīvo saspringumu Irānas kara dēļ.
Līdz ar karadarbību Krievijas "sabiedrotajā" valstī Irānā, pasaules enerģētikas tirgus piedzīvojis satricinājumu. Kara dēļ Katarā – vienā no pasaules lielākajiem sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražotājiem – vairākās ražotnēs novēroti darbības pārtraukumi, turklāt apmēram 20 procenti pasaules LNG tiek transportēti caur Hormuza šaurumu, kas šobrīd ir bloķēts. Tas būtiski ierobežo gāzes piegādes no Persijas līča valstīm un veicina cenu pieaugumu Eiropā.
Situāciju enerģētikas nozarē centies izmantot Krievijas vadonis Vladimirs Putins, kas valsts televīzijā norādījis, ka Krievija varētu nogriezt dabasgāzes piegādes Eiropas Savienībai. “Tagad atveras citi tirgi. Iespējams, mums būtu izdevīgāk nekavējoties pārtraukt piegādes Eiropas tirgum,” viņš sacīja.
Putins gan uzsvēra, ka pagaidām "tikai skaļi apsver šādu iespēju". Viņš ir uzdevis Krievijas valdībai un enerģētikas uzņēmumiem izvērtēt, vai piegāžu pārtraukšana Eiropai būtu ekonomiski izdevīga. Vienlaikus Krievijas vadonis norādīja, ka Maskava "vēlas palikt uzticams piegādātājs Eiropai, un īpaši valstīm, kuras joprojām cieši sadarbojas ar Krieviju, piemēram, Ungārijai un Slovākijai".
ES grasās līdz 2027. gadam atteikties no Krievijas dabasgāzes
Jāuzsver, ka Eiropas Savienība 2022. gada maijā nāca klajā ar "REPowerEU" plānu, kura mērķis ir līdz 2027. gadam izbeigt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Plāns paredz taupīt enerģiju, dažādot piegādes avotus un straujāk attīstīt atjaunojamos energoresursus.
2025. gada jūnijā Eiropas Komisija piedāvāja pakāpenisku plānu, kā līdz 2027. gada beigām pilnībā pārtraukt Krievijas gāzes un naftas importu. Tā paša gada oktobrī ES pieņēma sankcijas, kas paredz aizliegt Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importu no 2027. gada 1. janvāra ilgtermiņa līgumiem un sešu mēnešu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā – īstermiņa līgumiem.
2025. gada pirmajā pusē Krievija joprojām nodrošināja 16 % no Eiropas Savienības LNG importa un 13 % no kopējā gāzes importa. Tikmēr starp Eiropas valstīm, kas saņemt lielāko apjomu Krievijas dabasgāzes ir Ungārija un Slovākija, kas vairumu dabasgāzes saņem pa cauruļvadiem un joprojām ir ļoti atkarīgas no šīm piegādēm. Bet pārliecinoši lielākais LNG piegādātājs Eiropai ir ASV, kam daudz mazākā mērā seko Krievija, Katara, Alžīrija un citas valstis.
Kremļa propagandisti līksmo, ka sabiedrotās Irānas bombardēšana Krievijai nesīs finansiālu labumu
Jau ziņots, ka Krievijas attieksme pret sabiedrotās Irānas bombardēšanu ir bijusi samērā klusa. Tikmēr vairāki Krievijas propagandisti pauduši prieku, ka Irānas bombardēšana sniegs Krievijai finansiālu labumu.
“Drīz nafta maksās vairāk nekā 100 dolāru par barelu,” sestdien platformā “X” rakstīja Kremļa sūtnis Kirils Dmitrijevs. Pašlaik “Brent” jēlnaftas cena ir aptuveni 73 dolāri par barelu, bet “West Texas Intermediate” tā tiek tirgota par aptuveni 67 dolāriem. Papildus Hormuza šauruma slēgšanai ASV prezidents Donalds Tramps pārņēmis kontroli pār Venecuēlas naftu, kas varētu likt lielajiem importētājiem, piemēram, Indijai un Ķīnai, vēl vairāk paļauties uz Krievijas piegādēm, tādējādi papildinot Maskavas budžetu.
“Attiecībā uz mūsu budžetu [uzbrukums Irānai] ir liels pluss,” saviem skatītājiem klāstīja Kremļa pirmais propagandists Vladimirs Solovjovs. Viņš piebilda: “Ja Tramps uzbruks Irānas naftas laukiem, tad, lai cik skarbi tas izklausītos, mēs kļūsim par vienu no nedaudzajām atlikušajām naftas ieguves valstīm. Tādējādi mēs iegūstam trumpi šajā sarežģītajā spēlē,” viņš secināja. Arī prokremliskajā “Telegram” kanālā “MIG Rossii” tika publicēts ieraksts: “Celies, nafta, no ceļiem!”, kam bija pievienota emocijzīme ar lūgšanā saliktām rokām.
