Jauns signāls par gaidāmo karu: ASV izved darbiniekus no vēstniecības ar Irānu saistītajā Libānā
Turpinoties spriedzei starp ASV un Irānu, Savienotās Valstis pirmdien devušas rīkojumu visiem darbiniekiem, kas nepilda pašas būtiskākās funkcijas, atstāt vēstniecību Libānas galvaspilsētā Beirūtā. Irānai ir ciešas attiecības ar Libānas šiītu kaujinieku grupējumu "Hizbollah".
"Šis ir pagaidu pasākums, kura mērķis ir nodrošināt mūsu personāla drošību, vienlaikus saglabājot spēju darboties un palīdzēt ASV pilsoņiem," skaidroja augsta ranga ASV Valsts departamenta amatpersona. Aptuveni 40 vēstniecības darbinieki pirmdien pameta Libānu ar avioreisu no Beirūtas starptautiskās lidostas, aģentūrai AFP pastāstīja kāds avots Libānas drošības dienestos. ASV vēstniecība Beirūtā turpinās darbu ar samazinātu darbinieku skaitu.
ASV prezidents Donalds Tramps ir devis rīkojumu ievērojami palielināt ASV spēkus Tuvo Austrumu reģionā un draud ar militāru triecienu Irānai, kuru vēlas piespiest noslēgt vienošanos par tās kodolprogrammas ierobežošanu.
Irānas klerikālā valdība, kas pagājušajā mēnesī nežēlīgi apspieda masu protestus, ziņoja, ka ceturtdien plānotas jaunas sarunas ar ASV. Tās varētu būt pēdējais mēģinājums diplomātiskā ceļā atrisināt saspringto situāciju.
19. februārī Tramps paziņojis, ka nākamo desmit dienu laikā izlems, vai uzbrukt Irānai. "Iespējams, mums būs jāsper solis tālāk, bet iespējams, ka nē. Varbūt mēs noslēgsim vienošanos [ar Teherānu]. To jūs uzzināsiet nākamo, iespējams, desmit dienu laikā," toreiz paziņoja Tramps. Viņš teica, ka Irāna "nevar turpināt apdraudēt visa reģiona stabilitāti, un tai ir jānoslēdz vienošanās", un piebilda, ka notiks sliktas lietas, ja netiks panākta kodolvienošanās. Nākamajā dienā viņš paziņoja, ka apsver ierobežota militārā trieciena iespēju. "Viss, ko es varu pateikt, ir, ka es to apsveru," izteicās Tramps.
Satelītattēli liecina par ievērojamu kaujas lidmašīnu skaita pieaugumu ASV bāzē Muvaffaka Salti Jordānijā – 18. februārī tur bija redzamas 30 lidmašīnas, tostarp “Growler”, F-15 un F-35, bet divas dienas vēlāk to skaits pieauga līdz 59. Analītiķi norāda arī uz neparasti lielu degvielas uzpildes lidmašīnu un koordinācijas gaisa kuģu koncentrāciju. 20. februārī Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu bāzēs bija izvietotas 29 uzpildes lidmašīnas, bet kopumā Indijas okeāna, Eiropas un Tuvo Austrumu bāzēs – 108 šāda tipa lidaparāti, no kuriem 93 ieradušies pēc 14. februāra. Reģionā nosūtītas arī vismaz četras izlūkošanas lidmašīnas E-3C Sentry (AWACS), kas spēj atklāt mērķus vairāk nekā 400 kilometru rādiusā un koordinēt plašas gaisa operācijas.
Papildus gaisa spēkiem reģionā ieradušies arī divi ASV aviācijas bāzes kuģi. USS “Gerald R. Ford”, ko pavada trīs iznīcinātāji ar aptuveni 5 000 karavīru, 20. februārī šķērsoja Gibraltāra šaurumu ceļā uz Vidusjūru. Savukārt USS “Abraham Lincoln” janvāra beigās ieradās reģionā no austrumiem, to pavada trīs “Arleigh Burke” klases iznīcinātāji ar aptuveni 5 700 jūrnieku. Austrumu Vidusjūrā, Sarkanajā jūrā un Persijas līča reģionā izvietoti arī citi kuģi ar spārnotajām, pretgaisa un pretraķešu aizsardzības raķetēm. Irāna ANO brīdinājusi par ASV militāro spēku palielināšanos reģionā un paziņojusi, ka uzbrukuma gadījumā ir gatava triecieniem pa visām amerikāņu bāzēm tuvākajā apkārtnē, kamēr Donalds Tramps paziņojis, ka dod 10 līdz 15 dienas, lai panāktu vienošanos, vienlaikus neizslēdzot spēka pielietošanu.
Uz iespējamā kara fona jāatgādina, ka vēl decembrī Trampam piešķīra jaunizveidoto Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) miera balvu, kuras mērķis ir "novērtēt to personu milzīgos centienus, kuri apvieno cilvēkus, sniedzot cerību nākamajām paaudzēm", kamēr viņš pats kopā ar savu administrāciju un atbalstītājiem visā pasaulē jau sen kampaņo par Nobela miera prēmijas saņemšanu par daudzu karu izbeigšanu.
