Krievija "atrod" jaunu vainīgo atentāta mēģinājumā pret GRU ģenerāli, un tā nav Ukraina
Maskava ir atteikusies no iepriekšējiem mājieniem un nosaukusi jaunu vainīgo atentāta mēģinājumā pret GRU ģenerāli Vladimiru Aleksejevu. Ukraina iepriekš paziņoja, ka šādi uzbrukumi miera sarunu laikā ir pretrunā ar tās stratēģiju.
Krievijas varas iestādes ir mainījušas savu naratīvu par augsta ranga militārās izlūkošanas amatpersonas atentāta mēģinājumu. Lai gan sākumā propagandas mediji tieši norādīja uz "saikni ar Ukrainu", Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) tagad runā par Lielbritānijas izlūkdienestu iesaisti.
Maskavas oficiālā nostāja
FDD direktors Aleksandrs Bortņikovs paziņoja, ka aiz uzbrukuma ģenerālleitnantam Vladimiram Aleksejevam stāv "trešā valsts" - Apvienotā Karaliste. Viņš norāda, ka izmeklēšanā ir panākts "ievērojams progress", aizdomās daži aizdomās turamie, bet viens no iesaistītajiem, iespējams, pametis Krieviju un devies uz Ukrainu. Tomēr izlūkdienesta interpretācijā Kijiva vairs netiek uzskatīta par galveno organizatoru, bet gan kā puse, kas darbojas "uzraudzībā".
Kā mainījās Krievijas apsūdzības
Iepriekš Krievijas medijos tika aktīvi apspriesta cita versija. Informācijas kampaņā bija iesaistīta Polija un "Polijas izlūkdienesti", kā arī personas, kas saistītas ar Krievijas opozīciju.
Tagad akcents ir mainījies: atbildība faktiski ir novelta uz Londonu. Šādu skaidrojumu evolūciju novērotāji jau gaidīja: Krievijas politiskajā praksē ārējie "pasūtītāji" regulāri parādās tur, kur rodas neērti jautājumi.
Informācija par incidentu
Slepkavības mēģinājums pret Vladimiru Aleksejevu notika 6. februārī Maskavā. Saskaņā ar Krievijas avotiem nezināms uzbrucējs atklāja uguni daudzstāvu dzīvojamās ēkas kāpņu telpā un aizbēga. Krievijas drošības dienesti, kā parasti, aprobežojās ar kodolīgiem komentāriem, un plašsaziņas līdzekļi ātri vien piepildījās ar pretrunīgām teorijām.
64 gadus vecais Vladimirs Aleksejevs ir Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās pārvaldes (bijušās GRU) priekšnieka pirmais vietnieks. Viņš dzimis Vinnicas apgabalā, kopš 2011. gada ieņem GRU priekšnieka pirmā vietnieka amatu. Mediji viņu dēvējuši par vienu no galvenajiem visu Krievijas "brīvprātīgo" formējumu kuratoriem, kas piedalās karā Ukrainā.
2023. gada jūnijā Aleksejevs kopā ar Krievijas aizsardzības ministra vietnieku Junusbeku Jevkurovu piedalījās sarunās ar algotņu grupējuma "Vagner" dibinātāju Jevgeņiju Prigožinu algotņu sacelšanās laikā.
2016. gada decembrī ASV noteica sankcijas pret Aleksejevu saistībā ar kiberuzbrukumiem, kuru mērķis bija ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanu gaitu. 2019. gadā GRU priekšnieka vietnieks nonāca arī Eiropas Savienības sankciju sarakstā saistībā ar Skripaļu saindēšanu Solsberijā.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) uzskata, ka Aleksejevs ir atbildīgs arī par "sākotnējo datu sagatavošanas organizēšanu raķešu un aviācijas triecieniem Ukrainas teritorijā" un par "Krievijas klātbūtnes legalizēšanu okupētajās teritorijās, organizējot tā dēvētos referendumus".
