Eksperti ceļ trauksmi: mokoša tropu slimība var pārņemt visu Eiropu

Augstākas temperatūras klimata krīzes dēļ nozīmē, ka inficēšanās tagad iespējama vairāk nekā sešus mēnešus gadā Spānijā, Grieķijā un citās Dienvideiropas valstīs, kā arī divus mēnešus gadā Anglijas dienvidaustrumos.

Zinātnieki norāda, ka, turpinoties globālajai sasilšanai, ir tikai laika jautājums, kad slimība izplatīsies vēl tālāk uz ziemeļiem, vēsta "The Guardian".

Šī analīze ir pirmā, kurā pilnībā izvērtēta temperatūras ietekme uz vīrusa inkubācijas laiku Āzijas tīģerodā, kas pēdējās desmitgadēs izplatījies Eiropā. Pētījumā noskaidrots, ka minimālā temperatūra, pie kuras iespējama inficēšanās, ir par 2,5 °C zemāka nekā iepriekšējās, mazāk precīzās aplēsēs, kas, pēc pētnieku teiktā, ir "diezgan šokējoša" atšķirība.

Čikungunjas vīruss pirmo reizi tika konstatēts 1952. gadā Tanzānijā, un sākotnēji tas bija izplatīts tikai tropu reģionos, kur ik gadu tiek reģistrēti miljoniem inficēšanās gadījumu. Slimība izraisa stipras un ilgstošas locītavu sāpes, kas ir ļoti novājinošas un var būt letālas maziem bērniem un gados vecākiem cilvēkiem.

Pēdējos gados neliels skaits saslimšanas gadījumu reģistrēts vairāk nekā 10 Eiropas valstīs, taču 2025. gadā Franciju un Itāliju skāra plaši uzliesmojumi ar simtiem saslimušo.

Sandīps Tegars no Apvienotās Karalistes Ekoloģijas un hidroloģijas centra (UKCEH), pētījuma galvenais autors, sacīja: "Globālās sasilšanas temps Eiropā ir aptuveni divreiz lielāks nekā pasaulē kopumā, un zemākā temperatūras robeža vīrusa izplatībai ir ļoti nozīmīga, tāpēc mūsu jaunās aplēses ir diezgan šokējošas. Slimības izplatīšanās uz ziemeļiem ir tikai laika jautājums."

Arī doktors Stīvens Vaits no UKCEH norādīja: "Pirms divdesmit gadiem, ja kāds teiktu, ka Eiropā būs čikungunja un denge, visi domātu, ka tas ir neprāts – tās taču ir tropu slimības. Tagad viss ir mainījies. Tas saistīts ar šo invazīvo odu un klimata pārmaiņām – tik vienkārši tas ir.

Mēs redzam straujas pārmaiņas, un tas rada bažas. Līdz pagājušajam gadam Francijā pēdējo apmēram desmit gadu laikā bija reģistrēti nedaudz vairāk nekā 30 čikungunjas gadījumi. Pagājušajā gadā to bija jau vairāk nekā 800."

Vīrusu ieveda ceļotāji no Francijas aizjūras teritorijām tropu reģionos, tostarp Reinjonas salas, kur bija uzliesmojumi.

Āzijas tīģerods (Aedes albopictus), kas kož dienas laikā, temperatūrai paaugstinoties, izplatās arvien tālāk uz ziemeļiem visā Eiropā. Tas ir konstatēts arī Apvienotajā Karalistē, taču pagaidām tur nav nostiprinājies. Pret čikungunju pastāv dārgas vakcīnas, taču labākā aizsardzība ir izvairīšanās no odu kodumiem.

Daktere Diāna Rohasa Alvaresa, kura vada Pasaules Veselības organizācijas komandu, kas nodarbojas ar kukaiņu un ērču pārnēsātiem vīrusiem, sacīja: "Šis pētījums ir svarīgs, jo tas liecina, ka transmisija [Eiropā] laika gaitā var kļūt vēl izteiktāka." Viņa piebilda, ka čikungunja var būt postoša – līdz pat 40% cilvēku arī pēc pieciem gadiem joprojām cieš no artrīta vai ļoti stiprām sāpēm.

"Klimatam ir milzīga ietekme, taču Eiropai vēl ir iespēja ierobežot šo odu tālāku izplatību," viņa norādīja. Viens no svarīgiem instrumentiem ir sabiedrības izglītošana par stāvoša ūdens likvidēšanu, kur vairojas odi, savukārt garu, gaišu apģērbu valkāšana un repelentu lietošana palīdz novērst kodumus. Tāpat veselības iestādēm nepieciešams izveidot uzraudzības sistēmas, viņa piebilda.

Kad ods iedzeļ inficētam cilvēkam, čikungunjas vīruss nonāk tā zarnu traktā. Pēc inkubācijas perioda vīruss atrodas odu siekalās, un tas nozīmē, ka ods var inficēt nākamo cilvēku, kuru tas iedzeļ. Taču, ja inkubācijas periods ir ilgāks par odu dzīves ilgumu, vīruss nevar izplatīties.

Pētījumā, kas publicēts žurnālā "Journal of the Royal Society Interface", pirmo reizi izmantoti dati no 49 iepriekšējiem pētījumiem par čikungunjas vīrusu tīģerodos, lai noteiktu inkubācijas laiku visā temperatūru diapazonā.

Pētījumā noskaidrots, ka slimības pārneses robežtemperatūra ir 13–14 °C, kas nozīmē, ka inficēšanās iespējama vairāk nekā sešus mēnešus gadā Spānijā, Portugālē, Itālijā un Grieķijā, kā arī trīs līdz piecus mēnešus gadā Beļģijā, Francijā, Vācijā, Šveicē un vēl aptuveni divpadsmit citās Eiropas valstīs.

Iepriekš minimālā temperatūra tika lēsta 16–18 °C robežās, kas nozīmē, ka čikungunjas uzliesmojumu risks pastāv plašākās teritorijās un ilgākā periodā, nekā tika uzskatīts līdz šim.

Jaunais pētījums sniedz daudz detalizētāku informāciju par riska zonām. "Konkrētu vietu un iespējamo transmisijas mēnešu noteikšana ļaus vietējām varas iestādēm izlemt, kad un kur rīkoties," sacīja Tegars.

Uzliesmojumus Eiropā izraisa inficēti ceļotāji, kuri atgriežas no tropu reģioniem un kurus sakod vietējie tīģerodi, tādējādi izplatot slimību tālāk. Līdz šim Eiropas aukstās ziemas ierobežoja tīģerodu aktivitāti un kalpoja kā dabiska barjera slimības izplatībai no viena gada uz nākamo.

Tomēr zinātnieki jau novēro tīģerodu aktivitāti visu gadu Dienvideiropā, kas nozīmē, ka, kontinentam sasilstot, čikungunjas uzliesmojumi, visticamāk, pastiprināsies. UKCEH komanda šo jautājumu turpina pētīt.

"Mūsu intuīcija liecina, ka uzliesmojumi kļūs daudz plašāki, jo vairs nebūs šīs dabiskās barjeras," sacīja Vaits.

Līdz šim Apvienotajā Karalistē nav reģistrēta vietēja čikungunjas transmisija, taču no 2025. gada janvāra līdz jūnijam tika fiksēti rekordaugsti 73 gadījumi cilvēkiem, kuri ar vīrusu inficējās ārzemēs — gandrīz trīs reizes vairāk nekā tajā pašā periodā 2024. gadā.

Vaits uzsvēra: "Ir svarīgi turpināt pasākumus, lai nepieļautu tīģerodu nostiprināšanos [Apvienotajā Karalistē], jo šī ļoti invazīvā suga spēj pārnēsāt vairākas infekcijas, kas var izraisīt nopietnas veselības problēmas, tostarp čikungunju, denge un Zikas vīrusu."