Cēzars skaidro, kāpēc nākamais gājiens uz Maskavu, kura mērķis ir mainīt Kremļa valdību, visticamāk, būs veiksmīgs
Leģiona "Krievijas brīvība" runasvīrs Maksimilians Androņņikovs ar iesauku Cēzars dalījās savā skatījumā uz situāciju Krievijā "no iekšpuses".
Krievu brīvprātīgais no leģiona "Krievijas brīvība" ar iesauku Cēzars, kurš karo Ukrainas pusē, pauda viedokli, ka Krievijas iedzīvotājiem viss jau ir apnicis, bet viņi neko nedara sava kūtruma dēļ.
Cēzars paskaidroja, ka viņš krievu kūtrumā saskata vienu priekšrocību - viņi netraucēs tiem, kas organizēs vēl vienu gājienu uz Maskavu. Pēc krievu brīvprātīgā teiktā, Krievijas pilsoņi ilgstoši visu pacieš un tikai pēc tam rīkojas ātri, piemēram, vienas dienas laikā gāžot caru.
Ja masas vēl nav nobriedušas līdz sacelšanās brīdim, tās noteikti netraucēs tiem, kas to organizēs un īstenos. Maksimilians Androņņikovs dalījās savā skatījumā uz situāciju "no iekšpuses" ICTV kanāla "YouTube" kanālā.
"Krievijas brīvības" cīnītājs paskaidroja, kāpēc Krievijas pilsoņi joprojām pacieš un necel dumpi: "Krieviem, maigi izsakoties, viss šis ir diezgan apnicis. Es vēlreiz uzsvēršu krievu nacionālo rakstura īpatnību: viņi ir ļoti kūtri un ļoti pasīvi. Tas noteikti ir slikti, bet tam ir viena, teiksim tā, diezgan laba priekšrocība, ko atceros no savas personīgās dalības Gaivoronā un Tavolžankā: neviens nemaisās pa kājām."
"Ja atceraties, kā agresors ienāca Ukrainā pilna mēroga kara sākumā, sīvo pretestību, ko izrādīja cilvēki, pašorganizēšanos, kas sekoja, Krievijā tas nenotiks. Viņi skatīsies ārā pa logu, kraukšķinās franču maizīti, lasīs ziņas savā telefonā. Arī tam ir savas priekšrocības. Nākotnē šī bezgalīgā pacietība būs liels atbalsts tiem, kas lēnām, metodiski un rūpīgi sāks virzīt Krieviju uz demokrātiju un kustību uz civilizētu pasauli pēc Putina," piebilda Cēzars.
"Vagner" grupējums, skanot iedzīvotāju atbalstam, pamet Rostovu pie Donas
Algotņu grupējuma "Vagner" kaujinieki naktī uz svētdienu (25. jūniju) atstājuši Rostovu pie Donas,
"Krievijā mums vairs nav tauta. Tā ir drūzma, pūlis, kurā pašreizējie valdnieki ir kultivējuši viszemiskākos un negantākos instinktus. Tā vietā, lai mīlētu zemi un tās iedzīvotājus, tā vietā, lai radītu, celtu skaistas pilsētas un attīstītos, viņi lien nogalināt ukraiņus, viņi lien uz Sīriju, viņi lien uz Čečeniju, un tas viss tikai tāpēc, lai cilvēkiem neklātos labāk nekā viņiem pašiem. Būs nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai šo pūli pārveidotu par humānu valsti," Krievijas pilsoņu problēmas būtību skaidroja krievu brīvprātīgais.
Kā zināms 2023. gada 23. un 24. jūnijā Krievijas militārā grupējuma "Vagner" kaujinieki ar tā līderi Jevgeņiju Prigožinu priekšgalā devās uz Maskavu, lai gāztu Krievijas militāro valdību. Algotņiem izdevās savā kontrolē pārņemt Rostovu pie Donas, bet ceļā uz Maskavu grupējuma kolonnas sasniedza Voroņežas un Ļipeckas apgabalus. Tai pat laikā Maskavā tika izsludināta brīvdiena un pilsētā tika veikti pasākumi pilsētas aizsardzībai. Lai gan Prigožina dumpis noslēdzās tikpat ātri kā bija sācies, 2023. gada 24. jūnija vakarā, tas meta tiešu ēnu uz Krievijas autoratīvo līderi Vladimiru Putinu, un uzskatāms par vienu no lielākajiem izaicinājumiem viņa autoritātei pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā.
Pēc dumpja izgāšanās, ievainotie "Vagner" kaujinieki no frontes atgriezās Krievijā, tomēr tur viņi bija krituši nežēlastībā- algotņu ģimenes locekļi sūdzējās, ka karavīriem vairs netiek izmaksātas valsts solītās pensijas un pabalsti, tāpat vairāki vāgnerieši savā dzimtenē cieta uzbrukumos. Tikmēr 23.augustā Tveras apgabalā avarēja Prigožinam piederošā lidmašīna "Embraer Legacy 600". Atbilstoši Krievijas aviācijas pārvaldes informācijai lidmašīnā atradās desmit cilvēki - trīs apkalpes locekļi un septiņi pasažieri. Pasažieru vidū bija arī Prigožins.
Daudzi uzskata, ka Prigožina lidmašīnas nogāšanās nenotika nejauši 23.augustā — tieši divus mēnešus pēc "vagneriešu" dumpja sākuma 23.jūnijā. ASV un citu rietumvalstu valdības tur aizdomās Kremli, ka tas ir organizējis algotņu grupējuma "Vagner" vadības likvidāciju.
