Aizvadīts gads, kopš Prigožins centās gāzt Krievijas militāro vadību. Kur šobrīd atrodas vāgnerieši?
Aizvadītā gada 23. un 24. jūnijā Krievijas militārā grupējuma "Vagner" kaujinieki ar tā līderi Jevgeņiju Prigožinu priekšgalā devās uz Maskavu, lai gāztu Krievijas militāro valdību.
Jau ziņots, ka aizvadītā gada 23. jūnijā Prigožins paziņoja, ka "Vagner" algotņi no Ukrainas iegājuši Krievijā un dodas uz Maskavu nolūkā gāzt Krievijas militāro vadību. Algotņiem izdevās savā kontrolē pārņemt Rostovu pie Donas, bet ceļā uz Maskavu grupējuma kolonnas sasniedza Voroņežas un Ļipeckas apgabalus. Tai pat laikā Maskavā tika izsludināta brīvdiena un pilsētā tika veikti pasākumi pilsētas aizsardzībai.
Lai gan Prigožina dumpis noslēdzās tikpat ātri kā bija sācies, 2023. gada 24. jūnija vakarā, tas meta tiešu ēnu uz Krievijas autoratīvo līderi Vladimiru Putinu, un uzskatāms par vienu no lielākajiem izaicinājumiem viņa autoritātei pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā.
Pēc dumpja "Vagner" algotņi krīt nežēlastībā
Jevgeņija Prigožina vadītie algotņi reiz Krievijā tika uzskatīti par nozīmīgu instrumentu operācijām Ukrainā, Āfrikā un Sīrijā, tomēr pēc 2023. gad dumpja vispārējā valsts attieksme pret kaujiniekiem mainījās. Neilgi pēc dumpja no “Vagner centra” Sanktpēterburgā tika noņemta algotņu grupējuma izkārtne un Krievijā tika pārtraukta jaunu algotņu vervēšana.
Pēc dumpja izgāšanās, ievainotie "Vagner" kaujinieki no frontes atgriezās Krievijā, tomēr tur viņi bija krituši nežēlastībā- algotņu ģimenes locekļi sūdzējās, ka karavīriem vairs netiek izmaksātas valsts solītās pensijas un pabalsti, tāpat vairāki vāgnerieši savā dzimtenē cieta uzbrukumos. Piemēram, Čeļabinskas pilsētā aizvadītā gada augustā tika noslepkavots kareivis Antons Čaškins. Pirms uzbrukuma slepkava vāgnerieti nodēvēja par "agresoru". Kāds cits "Vagner" grupas dalībnieks, nāvējoši tika nomētāts ar akmeņiem Krasnodaras reģionā, netālu no Dederkojas ciemata. Savukārt, vēl divus bijušos algotņus "par nodevību" piekāva jaunieši Sibīrijas Rietumu reģionā Zabaikalskā. Tajā pat laikā Krievijas medijos izskanēja virkne ziņojumu par bijušajiem "Vagner" algotņiem, kas terorizē un uzbrūk Krievijas civiliedzīvotājiem.
Tagad vāgneriešus kontrolē Kremlis
Saskaņā ar ASV Nacionālās drošības padomes datiem, pirms Prigožina īstenotā dumpja Ukrainā atradās aptuveni 50 tūkstoši "Vagner" kaujinieku, tomēr tagad operācijas kara plosītajā valstī pārņēmušas citas Krievijas paramilitārās vienības. Ja sākotnēji "Vagner" grupējums darbojās kā privāts militārs algotņu grupējums, kas saņēma finansējumu no valsts, tad patlaban Kremļa vara pār grupējuma dalībniekiem ir palielinājusies
Kāds algotņu grupējuma bijušais komandieris apstiprina, ka pēc dumpja vagnerieši atgriezās savās lauku nometnēs, un Kremlis viņus nostādīja ultimāta priekšā - vai nu turpmāk darboties Krievijas Aizsardzības ministrijas pakļautībā, vai doties prom no Krievijas uz Baltkrieviju". Savukārt, Apvienotās karalistes izlūkdienests vēsta, ka jau 2023. gada oktobrī daļa kaujinieku tika iekļauti Rosgvardijas Nacionālajā gvardē, jeb ta saucamajā "Putina privātajā armijā", ko kontrolē Krievijas diktatora bijušais miesassargs Viktors Zolotovs.
Pēc “Vagner” ārvalstu operāciju pāriešanas valsts kontrolē tika pielikts punkts situācijai, kad Krievijas varas iestādes oficiāli distancējās no jebkādas atbildības par “Vagner” aktivitātēm.
Krievija vēlas uzturēt ietekmi Āfrikā
2023. gada beigās parādījās ziņas, ka Krievija veido Āfrikas korpusu, kura mērķis ir aizstāt "Vagner" grupas vienības, kas darbojas kontinentā. Toreiz Krievijas biznesa laikraksts "Vedomosti" ziņoja, ka Āfrikas korpusa iespējamās darbības zonas būs Burkinafaso, Lībija, Mali, Centrālāfrikas Republika (CĀR) un Nigēra.
Saskaņā ar "Vedomosti" avotiem, Āfrikas korpuss šobrīd ir tieši pakļauts Krievijas Aizsardzības ministrijai un atrodas aizsardzības ministra vietnieka Junusa Beka Evkurova uzraudzībā. Kopā ar GRU ģenerāli Vladimiru Aleksejevu, Evkurovs no 2023. gada septembra līdz decembrim veica vairākus braucienus uz Āfriku, lai izveidotu "jaunu sadarbības formātu ar Āfrikas valstīm, kur militārais un politiskais atbalsts iepriekš tika sniegts caur privātiem militāriem uzņēmumiem. Kā vēsta "BBC", Vāgnera grupas algotņi vairākās Āfrikas valstīs parakstīja līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju par iestāšanos Āfrikas korpusā. Līdz 2024. gada vasarai Vāgnera grupas darbība CĀR palika nemainīga.
Saskaņā ar "BBC" vāgneriešu grupu CĀR patlaban vada Jevgeņija Prigožina dēls Pāvels. "Maskava sniedza Pāvelam atļauju turpināt tēva iesākto Āfrikā, ar nosacījumu, ka tas nedrīkst būt pretrunā ar Krievijas interesēm," "BBC" vēsta kāds avots, kurš savulaik sadarbojās ar Prigožinu. Saskaņā ar mediju, "Krievija pirmkārt ir ieinteresēta Dienvidāfrikā, un kaujinieki iesaistīti tādās jomās kā: politiskie procesi valstī, vēlēšanas, un sabiedriskās domas ietekmēšana ar vietējo mediju starpniecību".
Daļa vagneriešu, iespējams, atgriezušies Ukrainā
2023. gada oktobra beigās Krievijas komandieris Aptijs Alaudinovs paziņoja, ka daļa bijušo "Vagner" algotņu pārgājuši uz Čečenijas īpašo spēku Ahmatas vienību, un atgriezīsies kaujaslaukā Ukrainā. Čečenijas gubernators Ramzans Kadirovs, tolaik apgalvoja, ka Ahmatas militārajai vienībai pievienojušies vairāk nekā 170 bijušie algotņi, tomēr medija "BBC" apkopotā informācija liecina, ka vienībai pievienojušies ne vairāk kā 50 bijušie algotņi.
Čečenijas prokremliskais līderis, 47 gadus vecais Ramzans Kadirovs 5. aprīlī ziņoja par kārtējo masveida bijušo algotņu pieplūdumu Akhmatas īpašajos spēkos, apgalvojot, ka līdzās pazīstamajam algotņu komandierim Aleksandram Kuzņecovam pievienojušies 3000 kaujinieku. Nākamajā dienā Kuzņecovs video uzrunā algotņiem sacīja, ka "šajā vienībā viss būs tieši tāpat kā "Vagner", viens pret vienu. Bez jebkādiem papīriem [..] un tā tālāk.” Tomēr to, vai 3000 bijušie vagnerieši Ahmata vienībai patiešām pievienojās Akhmat, oficiāli mediji vēl nav apstiprinājuši; kopš aprīļa par Kuzņecovu un viņa vīriem nav nekādu ziņu.
"Vagner" kaujinieki Sīrijā kļuvuši par oficiāliem karavīriem
Vāgnera algotņi Sīrijā ir aktīvi darbojušies kopš 2015. gada. Pēc Prigožina sacelšanās 2023. gada jūnijā, Sīrija bija viens no galamērķiem, kur dumpiniekiem bija atļauts doties. Divi anonīmi avoti medijam "BBC" norāda, ka Sīrijā izvietotajiem "vāgneriešiem" tika piedāvāti oficiāli līgumi ar Krievijas Aizsardzības ministriju, kā rezultātā visi Krievijas kaujinieki Sīrijā tagad ir kļuvuši par profesionāliem karavīriem.
Medija ziņojumā arī norādīts, ka Krievijas 2024. gada prezidenta vēlēšanu balsošanas rezultāti atklāja, ka Krievijas armijā Sīrijā patlaban atrodas par 500 cilvēkiem vairāk nekā 2021. gadā, kad tika ievēlēts Krievijas parlaments. Medijs vēsta, ka tas ir saistīts ar Sīrijā izvietotajiem algotņiem, kas nu oficiāli iestājušies Krievijas armijas rindās.
