Kuras Eiropas valstis līdz 2100. gadam visvairāk cietīs no anomāliem laikapstākļiem?
Paredzams, ka līdz 2100. gadam vidējā temperatūra Francijā sasniegs 37 °C, un gandrīz četrus mēnešus gadā šeit valdīs anomāls karstums.
2025. gads kļuva par trešo karstāko gadu Eiropas vēsturē, bet marts — par vissiltāko mēnesi kontinentā, liecina jaunākie "Copernicus" dati. Vidējā temperatūra sasniedza 10,41 °C, kas ir par 1,17 °C augstāka nekā periodā no 1991. līdz 2020. gadam.
Austrumu Ziemeļatlantijas daļā, Ziemeļjūras reģionā, tostarp Lielbritānijas ziemeļos un daļā Skandināvijas, kā arī Vidusjūras dienvidrietumos tika novērotas rekordaugstas temperatūras.
Saskaņā ar jaunākajiem "Reinders Corporation" datiem, Francija un Rumānija iekļuvušas Eiropas valstīs, kas visvairāk cietīs no globālās sasilšanas līdz 2100. gadam.
Pētījumā arī norādīts, ka Eiropas maigais klimats var izzust līdz 2100. gadam, jo katrā valstī līdz gadsimta beigām regulāri tiks novērots karstums, kas pārsniedz 36,80°C.
Pētījumā tika analizēti klimata modelēšanas dati, karstuma viļņu biežums un vidējās un maksimālās temperatūras attiecība Eiropas valstīs.
"Šie ir mazi, bet spēcīgi rādītāji tam, cik ātri mainās globālais klimats," sacīja Gerits Jans Reinderss, "Reinders Corporation" izpilddirektors un klimata datu eksperts.
"Tie paši spēki, kas izraisa šīs izmaiņas, jau ietekmē Eiropu, kur ekstrēmo temperatūru pieaugums kļūs par izturības pārbaudi mūsu infrastruktūrai, veselības aprūpes sistēmām un dzīvesveidam."
Pēc "Reinders" datiem, Francija ir visvairāk neaizsargātā valsts Eiropā, kur nākotnē katru gadu notiks pieci karstuma viļņi un uzkrāsies 115 ekstrēma karstuma dienas, vēsta "Euronews".
Paredzams, ka līdz 2100. gadam vidējā temperatūra ES valstī sasniegs 37 °C, un gandrīz četrus mēnešus gadā būs novērojams anomāls karstums.
Austrumeiropa kļuvusi par negaidītu gaidāmo karstuma viļņu epicentru: Rumānija ierindojās trešajā vietā, Moldova – ceturtajā, bet Bulgārija – piektajā, apsteidzot Vidusjūras valstis.
Rumānija un Moldova saskarsies ar trim karstuma viļņiem gadā, katrs - 17 dienas, savukārt Bulgārija piedzīvos divus karstuma viļņus gadā, katrs ilgs 14 dienas.
Vidusjūras valstis demonstrē "pārsteidzošu" izturību, norādīts pētījumā. Turcija, Grieķija un Itālija ierindojās zemākās vietās, nekā tika gaidīts – 6., 7. un 10. vietā.
Turcijā katru gadu notiks viens karstuma vilnis, kas ilgs 13 dienas, ar vidējo temperatūru 37,76°C.
Tajā pašā laikā Grieķijā tiks novēroti visilgākie atsevišķie karstuma viļņi – 20 kopējās dienas, bet tikai divi notikumi gadā, ar vidējo temperatūru 36,92°C.
Itālija ieņem zemāko vietu pēc karstuma ilguma – tikai viens notikums ar deviņām kopējām dienām.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati liecina, ka karstuma stress ir galvenais nāves cēlonis, kas saistīts ar laikapstākļiem, un tas var ne tikai pasliktināt pamatslimības (sirds un asinsvadu problēmas, diabēts, psihiski traucējumi, astma), bet arī palielināt negadījumu un noteiktu infekcijas slimību izplatīšanās risku.
