Spānijā karstuma dēļ miris divus gadus vecs bērns - Eiropa turpina "degt"
Eiropā turpinās karstuma vilnis, kas Spānijā prasījis divus gadus veca bērna dzīvību. Kā ziņo Spānijas likumsargi, bērns vairākas stundas bija atstāts automašīnā, kamēr ārā dedzināja karstā saule.
Eiropas Savienības (ES) Klimata pārmaiņu dienests "Copernicus" (C3S) brīdina, ka miljoniem eiropiešu ir pakļauti lielam karstuma izraisītajam vilnim un ka tuvākajās dienās temperatūra lielākajā daļā kontinenta saglabāsies krietni virs vidējās. C3S direktora vietniece Samanta Bērdžesa norādīja, ka šāds karstums ir neparasts vasaras pirmajai pusei, piebilstot, ka klimata pārmaiņas saasinājušas situāciju vēl vairāk.
Vairākās valstīs pārspēti karstuma rekordi. Nīderlandē šī gada 1.jūlijs ar +37 grādiem pēc Celsija kļuvis par karstāko jūlija pirmo dienu novērojumu vēsturē, bet Francijā un Portugālē aizvadītajā dienās tika reģistrēta visu laiku augstākā vienas dienas temperatūra jūnijā, bet Spānijā un Anglijā - vissiltākie jūnija mēneši. Lielbritānijā šodien gaisa temperatūra pārsniedza +34 grādus pēc Celsija, šai kļūstot par karstāko dienu šogad.
Francijā svelmes dēļ Parīzei un 15 citiem departamentiem brīdinājuma līmenis tika paaugstināts līdz sarkanajai atzīmei, kas pēdējo reizi tika izsludināts 2023.gada augustā. Parīzē Eifeļa tornis slēgts jau otro dienu pēc kārtas, bet vairāki parki paliks atvērti visu nakti. Arī baseini pagarinājuši darba laiku un baznīcās un muzejos uzstādīti gaisa kondicionieri, lai cilvēki varētu tur atvēsināties.
Nīderlandē vairākos reģionos otrdien bija spēkā otrs augstākais brīdinājums par karstumu. Skolas Roterdamā un Ziemeļbrabantē sāka stundas agrāk, lai bērniem nebūtu jāmācās dienas karstākajā laikā.
Spānijā un Portugālē, kur nedēļas nogalē gaisa temperatūra vietām sasniedza 46 grādus pēc Celsija, meteorologi tuvākajās dienās prognozē nedaudz vēsāku laiku, taču gaisa temperatūra joprojām var pārsniegt 40 grādu atzīmi.
Bērdžesa norādīja, ka Eiropas pilsētas pielāgojas karstuma viļņiem, bet ne pietiekami ātri. "Mēs joprojām redzam ar karstuma viļņiem saistītas infrastruktūras problēmas, spiedienu uz valsts veselības aprūpes sistēmām, un joprojām ir pārmērīgi daudz nāves gadījumu," atzina Bērdžesa.
Karstums nogalina vairāk cilvēku nekā viesuļvētras, plūdi, meža ugunsgrēki vai citi ar klimatu saistīti ekstremāli laikapstākļi. Aprēķināts, ka 2022.gadā karstuma viļņu laikā visā Eiropā gāja bojā 60 000 cilvēku, galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēki.
Pasaules Meteoroloģijas organizācija otrdien norādīja, ka karstuma viļņu izraisīto nāves gadījumu skaits ir nepietiekami atspoguļots oficiālajā statistikā. Organizācija brīdināja, ka nākotnē gaidāmi vēl intensīvāki karstuma viļņi un sabiedrībai būs tiem jāpielāgojas.
