"Mums jābūt modriem!" Satraucas, ka pieaugot imigrantu skaitam, Latvijā var uzrasties etniskās noziedzības grupas
Valsts policijas kriminālizlūkošanas pārvalde nākusi klajā ar satraucošu paziņojumu - ja Latvijā tikpat strauji turpinās palielināties imigrantu skaits, visai drīz varam pieredzēt etnisko noziedzības grupu parādīšanos. 360 TV Ziņas devās noskaidrot vairāk.
Zādzības, vardarbība, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, narkotiku aprite – tie ir tikai daži no noziegumiem, kas nonāk uzmanības centrā saistībā ar trešo valstu pilsoņiem. Valsts policija brīdina – ja netiks pilnveidota imigrācijas politika un likumdošana, šādu noziegumu risks nākotnē var pieaugt.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks skaidro: “Ņemot vērā citu valstu pieredzi, mums jābūt modriem, visu laiku kontrolējot, to mēs arī darām. Ja mēs runājam par ārvalstnieku izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, tad līderi ir Krievijas valsts piederīgie, kuriem šeit ir uzturēšanās atļaujas, tad seko Ukrainas, Moldovas un tad attiecīgi pārējie - Uzbekistānas, Indijas, Pakistānas.”
Francijā, Lielbritānijā, Zviedrijā nav izdevies musulmaņus integrēt sabiedrībā un pat izveidojušies pilsētu rajoni teju kā etniskie anklāvi. Tur arī imigrantu noziedzīgās grupas kā nekontrolētās imigrācijas sekas. Lai Latvijā mazinātu šādus riskus, Saeima pērn lēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Tās mērķis - kontrolēt imigrāciju. Līdz šim viens no ierosinājumiem ir noteikt kvotas - proti, cik daudz imigrantu drīkstētu te iebraukt kādā laika periodā. Ja skaitu pārsniedz, jaunas uzturēšanās atļaujas nedod.
Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Jānis Dombrava stāsta vairāk par šo ierosinājumu: “Man grūti pagaidām pateikt, bet tie varētu būt aptuveni kādi 100 priekšlikumi, kas būtu jāgroza atsevišķos normatīvajos aktos vai to, kā funkcionē viena vai otra ministrija.”
Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs uzsver – uztraukumam šobrīd nav pamata. Tikšot darīts viss iespējamais, lai iedzīvotāji justos droši. Vienlaikus viņš norāda - atbildīgās iestādes jau uzraugot situāciju. Līdz šim neesot bijusi nepieciešama tūlītēja esošo likumu pārskatīšana: “Noteikti nekādu tādu situāciju, kā ir, piemēram, Zviedrijas rajonos mēs nepieļausim. Bet, ja mēs runājam, ka kaut kas ir kritiski vai dramatiski jāmaina, nē, tik sarežģīta situācija šobrīd nav.”
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojums, kā laikus ierobežot imigrantu plūsmu, lai Latvija neattopas Eiropas sliktākajā pieredzē ar nekontrolētas imigrācijas sekām, gaidāms gada otrajā pusē. Tad arī būšot konkrēti priekšlikumi imigrācijas likuma mainīšanai.
