Peskovs stāsta, vai Krievija grasās uzbrukt Baltijas valstīm un kāds varētu būt iegansts

Atkārtojot gadiem ilgi nodrāzto tēzi, ka Krievija nevienam negrasās uzbrukt — viņš nepaguris to apgalvoja arī pirms Krievijas invāzijas Ukrainā — Peskovs īpašu vērību pievērsa Baltijas valstīm, un viņa teiktais liek noprast, kādu ieganstu Krievija varētu izmantot nākotnes iebrukumā.

“Krievijai nav teritoriālo pretenziju pret Baltijas valstīm, kaut arī tur dzīvo krievi un šo pilsoņu intereses pastāvīgi tiek pārkāptas, kā arī krievu valodas lietošana, kam Brisele, starp citu, nepievērš ne mazāko uzmanību,” apgalvoja Peskovs.

Uz jautājumu, vai Krievija grasās kādam uzbrukt, viņš atbildēja: “Nē”, tomēr nākamā frāze atklāj potenciālo ieganstu, kad Krievija varētu iebrukt: “Mums nav potenciāla, lai sāktu konfliktu. Par laimi, ne Baltijas valstīs, ne Somijā uz krieviem nešauj ar tankiem un kaujas lidmašīnām, kā tas notika Donbasā kopš 2014. gada. Armija iznīcina krievus tikai tāpēc, ka viņi ir krievi, un Baltijā nav pilsoņu kara.”

“Pilsoņu kara” metodi Krievija izmantoja Ukrainā 2014. gada aprīlī, kad pēc Krimas aneksijas speciāli iesūtītās krievu armijas vienība bijušā Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) virsnieka Igora Girkina vadībā ieņēma Donbasa pilsētu Slovjansku, uzsākot karu Donbasā, kura rezultātā okupētajās Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijās izveidoja separātistu “tautas republikas”. Gadiem ilgi Krievija izlikās, ka tai nav nekāda sakara ar karu Donbasā, kur pret Ukrainas armiju karojot “traktoristi un ogļrači”, bet trīs dienas pirms invāzijas Ukrainā Putins pēc Drošības padomes teatrāla uzveduma atzina šo separātistu veidojumu neatkarību.

Toreiz Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins padarīja sevi par izsmieklu pasaules acīs, translētajā Krievijas Drošības padomes sēdē, kuras dalībnieki viens pēc otra gluži kā Sicīlijas mafijas stilā zvērēja uzticību donam un pazemīgi pauda atbalstu jebkādiem Putina lēmumiem par Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabalu “atzīšanu”. Šajā sēdē manāmi pārbijies Nariškins stostīdamies pat aizmirsa, ko tieši Putins no viņa grib dzirdēt, un pauda piekrišanu šo apgabalu iekļaušanai Krievijas sastāvā, uz ko Putins ar indīgu smīnu atteica, ka pašlaik netiek izskatīts jautājumu par to iekļaušanu, bet par to atzīšanu par neatkarīgām valstīm, uz ko Nariškins verdziski novervelēja, ka jā, viņš pilnībā piekrīt to atzīšanai.

Jāatgādina, ka kara pieteikšanas runā 2022. gada 24. februārī Putins apgalvoja, ka nekādas Ukrainas teritorijas neokupēs un vispār "mēs neko negrasāmies uzspiest ar spēku". Taču 2022. gada 30. septembrī Putins vispirms atzina Zaporižjas un Hersonas apgabalu “neatkarību” un dažas stundas pēc tam oficiāli anektēja četrus Ukrainas austrumu Hersonas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas apgabalus, izpildot vietējo gauleiteru Vladimira Saldo, Jevgeņija Baļicka, Denisa Pušiļina (viņš savulaik bija slavenākā Krievijas krāpnieka un finanšu piramīdas MMM radītāja Sergeja Mavrodi palīgs) un Leonīda Pasečņika “lūgumus”, kaut gan Krievija ne tobrīd, ne šobrīd pilnībā tos nekontrolē, Zaporižju (710 tūkstoši iedzīvotāju 2022. gada sākumā) tā arī nav spējusi ieņemt, bet Hersonu (279 tūkstoši iedzīvotāju 2022. gada sākumā) krievu okupantiem nācās pamest 2022. gada novembrī. Pirms oficiālās aneksijas Krievija okupētajās teritorijās sarīkoja “referendumus”, kuros, protams, absolūtais vairākums “vēlējās” dzīvot zem okupantu karoga. Vietējo vēlmi stimulēja bruņotie okupantu karavīri, kuri kopā ar “vēlēšanu komisijas” locekļiem apstaigāja mitekļus.

Neviena starptautiska organizācija nav atzinusi šo “referendumu” rezultātus. 2022. gada 12. oktobrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, pasludinot “referendumus” par nelikumīgiem. Rezolūciju atbalstīja 143 valstis, atturējās 35 (tostarp Ķīna un Indija), pret balsoja 5 valstis — pati Krievija, kā arī Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Nikaragva un tobrīd vēl negāztā diktatora Bašara al Asada Sīrija. Pirms ukraiņu sekmīgā pretuzbrukuma 2022. gada rudenī, patriecot krievu okupantus no Harkivas apgabala un atbrīvojot Hersonu, Krievija plānoja rīkot “referendumus” arī citur, piemēram, Mikolajivas un Harkivas apgabalos, un joprojām Krievijas amatpersonas apgalvo, ka neliksies mierā, kamēr “neatbrīvos” vismaz vēl dažus apgabalus, bet tādas odiozas personas, kā eksprezidents Dmitrijs Medvedevs stāsta, ka derēs tikai pilnīga Ukrainas likvidēšana un aneksija, bet pēc tam pienāks kārta citām “vēsturiskajām krievu zemēm”.